Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca Grāveros

Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca Grāveros

Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca. – Grāveri, Krāslavas novads.

1828. gadā  Aulejas, Izvaltas, Biķernieku un Naujenes pagastā tika nodibināta Krievijas armijas Pirmās sapieru brigādes militārā apmetne, kura 1836. gadā tika pārdēvēta par “Arājkareivju novadu”. Novads tika sadalīts četrās rotās, pēc četrām šeit izvietotiem folvarkiem (folvarks – pusmuiža Latgalē 18.-19. gs.) – Grāveri, Lipiņišķi, Maļinova un Šķeltova.

Tā kā šajā novadā dzīvoja daudz pareizticīgo, tad viņu reliģiskajām vajadzībām 1836. gadā katrā no šiem četriem folvarkiem tika uzceltas līdzīgas nelielas koka baznīcas. Pēc “Arājkareivju novada” likvidēšanas, 1858. gadā visas šīs pareizticīgo baznīcas tika nodotas Polockas arhiereja pārziņā un pie tām tika organizētas baznīcas draudzes.

Grāveru baznīca tika iesvētīta 1836. gada 16. decembrī par godu Svētajam Arhistratēģim Erceņģelim Mihailam un citiem bezmiesīgiem Debesu Spēkiem. Šajā dievnamā gandrīz visas ikonas bija Novgorodas ikonu glezniecības skolas darinātas, no tām sešas uniātu glezniecības skolas ikonas. Uz Valdnieka vārtiem bija uzraksti grieķu valodā. Sākotnējo izskatu dievnams saglabājis līdz 1914. gadam, kad tika veikts kulta celtnes kapitālais remonts un zvanu tornis, kas atradies atsevišķi no dievnama, tam tika piebūvēts priekštelpas veidolā. Baznīcas ēka bija ievērojami palielinājusies savos apmēros. Austrumu pusē no Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcas atradušies pareizticīgo kapi. Blakus bija ēkas baznīcas kalpotājiem – atsevišķi nami priesterim un psalmotājam. Kulta celtnei tika pievienots ievērojams zemes gabals – 35,9 hektāri. Dievnamā darbojās baznīcas draudzes skola.

Kad tika likvidēta militārā apmetne un pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861. gadā, daudzi vietējie zemnieki pārgājuši Vecticībā, pareizticīgo draudžu locekļu skaits stipri kritās. Agrāko 700-800 cilvēku vietā, 19. gadsimta beigās to skaits samazinājies līdz 300-400 cilvēkiem. 1930. gadā pavisam bija 137 baznīcas draudzes locekļi. Tomēr līdz Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcas simtgades jubilejai baznīcas ēka un pieticīgās celtnes, pateicoties pareizticīgā priestera t. Vasilija Filipova (1879-1950) pūlēm, tika sakārtotas pilnā kārtībā.

1959. gadā, PSRS līdera Ņikitas Hruščova laikā izvērstās antireliģiskās kampaņas ietvaros, padomju varas iestādes Grāveru Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcu slēdza, bet tās ēku nodeva Grāveru vidusskolai, kura tajā iekārtoja sporta zāli. 1990. gadu sākumā slēgtās baznīcas ēka bija gandrīz vai pilnībā sabrukusi.

1996. gadā tika uzsākta jaunas baznīcas celtniecība pēc arhitektes Ludmilas Kļešņinas (dzim. 1947. g.) projekta. Visas rūpes par dievnama celšanu uzņēmās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas valdošais Virsgans, Visaugstisvētītais Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs; dz. 1939. g.), kurš Grāveros bija pavadījis savus bērnības gadus. 2000. gadu sākumā dievnama celtniecība pārsvarā tika pabeigta. Tagad dievnams darbojas.

Jaunā sniegbaltā baznīcas ēka atrodas augstienē, blakus gleznainajam Jazinkas ezeram, kas ir viens no skaistākajiem Latgalē. 2003. gadā dievnama jaunajā zvanu tornī tika pacelti septiņi zvani. Baznīcas austrumu altārsienu no ārpuses rotā “Ne rokām darinātais Pestītāja Tēls” (kriev.: “Spas Ņerukotvornij”) un Svēto Erceņģeļu pie Krusta tēli. Ļoti daiļš ir arī dievnama interjera rotājums. Ikonostasu rotā vītne un apzeltījums, bet Valdnieka vārti ir veidoti senatnīgā stilā. Ikonas ir jaungleznotas, bet ļoti labas. Vairākas reizes gadā Grāveru Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcā notiek svinīgais arhiereja dievkalpojums.  

2016. gadā apritējuši 180 gadi kopš Grāveru ciema Svētā Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo dievnama iesvētīšanas (atrodas Krāslavas novadā).

 

Dievnamā kalpojuši šādi pazīstami garīdznieki:

1904.– 1905. gadā – psalmotājs; 1910. –1918. gadā – priesteris t. Nikanors Trubeckojs (1876-1959);

1929.–1936. gadā – priesteris t. Vasilijs Filipovs (1879-1950);

1946.–1947. gadā – priesteris t. Nikolajs Verhoustinskis (1908-1978).

 

Informācijas avoti:

1) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. C. 83-84;

2) Православные святыни Латвии. Культурно-исторический путеводитель по храмам, монастырям и святым местам. О. Авдевич и Н. Захарьят (сост.). Рига, 2021. С. 101.

3) Александр, Митрополит Рижский и всея Латвии. Храм св. Архистратига Михаила в селе Грверы. (Aleksandrs, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts. Sv. Erceņģeļa Mihaila dievnams Grāveru ciemā.) – Рига: Издание Синода Латвийской Православной Церкви, 2016. (Rīga: LPB Sinodes izdevums, 2016. g.)