Vasīlijs Nazarevskis

Vasilijs Nazarevskis (1846. gadā Kozlovā, Tambovas guberņā, Krievijas impērijā – 1909. g. 6. janvārī Šķeltovā, Dvinskas/ Daugavpils apriņķī, Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā) – virspriesteris, 35 gadu laikā bija Šķeltovas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas pārzinis.

Vasilijs Nazarevskis ir dzimis Tambovas guberņas pilsētā Kozlovā, pareizticīgā priestera t. Fjodora Nazarevska ģimenē. 1867. gadā Vasilijs absolvējis Smoļenskas Garīgo semināru, pēc tam viņš bija Ticības mācības pasniedzējs tautskolās.

1874. gada 9. maijā Vasilijs Nazarevskis tika iesvētīts par diakonu. Tā paša gada 11. maijā Vitebskas Garīgā semināra baznīcā Polockas un Vitebskas 1866.–1874. gada bīskaps Savva (Tihomirovs, 1819-1896) iesvētījis Vasiliju Nazarevski priestera kārtā. Pēc tam t. Vasilijs tika norīkots kalpot Šķeltovas Svētītāja Nikolaja Brīnumdārītāja baznīcā, kur viņš pašaizliedzīgi kalpojis trīsdesmit piecus gadus.

Papildus kalpošanai Šķeltovas dievnamā, t. Vasilijs vairākkārt aizvietojis priesterus Svētā Arhistratēģa Ercenģeļa Mihaila baznīcas draudzē Grāveru ciemā. No 1875. gada oktobra līdz 1876. gada februārim un no 1881. gada oktobra līdz novembrim t. Vasilijs aizvietojis pārzini Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzē Lipiņišķu ciemā. 1895. gada janvārī-martā t. Vasīlijs noturēja dievkalpojumus arī Svētā Pravieša Elijas baznīcas draudzē Maļinovas ciemā. Tolaik visas minētās baznīcas atradās Dinaburgas/Dvinskas apriņķī, Vitebskas guberņā (patlaban – Latvijas Republikas Krāslavas un Augšdaugavas novadi).

Virspriestera t. Vasilija Nazarevska svētīgā dzīve un stingrie, lūgšanu varoņdarba piepildītie dievkalpojumi piesaistījuši Šķeltovas pareizticīgo dievnamam ne tikai vecticībniekus, bet pat katoļus. Tēva Vasilija kalpošanas laikā vecticībnieki lasīja klirosā un, piedaloties krusta gājienos, nesuši procesiju karogus. Par savu uzcītīgo parauga kalpošanu ne reizi vien viņš saņēmis apbalvojumus no Pareizticīgās Baznīcas garīgās vadības un tautskolu direkcijas.

Tēvam Vasilijam Nazarevskim tika piešķirti Baznīcas apbalvojumi, kas tiek doti priesteriem par priekšzīmīgu liturģisko kalpošanu. Viņš tika apbalvots ar sānautu (sānauts ir priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma kvadrāts ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i. Dieva vārdu – tulkot. piezīme); skufiju (neliela piramidāla galvassega violetā krāsā, kas ir goda zīme – tulkot. piezīme); kamilavku (augsta galvassega, kurā priesteris var noturēt dievkalpojumus – tulkot. piezīme) un krūšu krustu, kā arī ar Sv. Annas 3. pakāpes ordeni. Viņš bija Dinaburgas/Daugavpils prāvestības garīgais tēvs, viņam tika piešķirts personīgā Godpilsoņa nosaukums.

Virspriesteris Vasilijs Nazarevskis bija precējies ar priestera meitu – Anastasiju. Nazarevsku ģimenē piedzimuši astoņi bērni.

Tēvs Vasilijs Nazarevskis ir miris pēkšņā nāvē no sirdstriekas 1909. gada 6. janvārī. Tautā iemīļotā virspriestera nāve iestājusies pēc nokalpotās Lielās ūdens iesvētīšanas Šķeltovas baznīcā, pie atvērtiem Ķēniņa vārtiem, klātesot daudziem dievlūdzējiem.

Ar Polockas un Vitebskas 1902.–1911. gada bīskapa Serafima (Meščerjakova; 1860–1933) atļauju t. Vasilijs tika apbedīts savas nāves vietā – Šķeltovas baznīcā. Parasti šāds pagodinājums tiek izrādīts tikai bīskapiem. Uz nelaiķa kapavietas tika uzstādīts marmora piemineklis šķirsta veidā.

Informācijas avoti:

1) Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учителя и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Щеникова О., Витолс А. (сост.). Гаврилин А.В. (конс.). Риги, 2019. С.588–591;

2) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. С. 83–85, 220–221, 229–231, 446–447.