Fridrihs Canders

Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk

Jaunumi

Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm

Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus

In memoria
	Valērijs Ņikiforovs (1948. g. 4. februārī – 2026. g. 27. februārī) – habilitētais filozofijas zinātņu doktors (Dr. habil. phil.), profesors, viens no Baltijas Krievu institūta (no 2006. gada – Baltijas Starptautiskā akadēmija) dibinātājiem

In memoria
	Viktorija Pelše (1936. gada 26. decembrī – 2026. gada 24. februārī) – izcilā tēlniece

Jaunumi «Personu» sadaļā
	Boriss Krivošapkins (1916–1990) – būvinženieris, Rīgas Celtniecības tehnikuma (no 1995. gada – Rīgas Celtniecības koledža) pasniedzējs

Jaunumi «Personu» sadaļā
	Boriss Koļesņikovs (1946) – Latvijas fotožurnālists un redaktors. 2016. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

Jaunumi «Personu» sadaļā
	Vladimirs Lukjanovs (1947) – baletdejotājs. 1966.–1988. gadā bija Latvijas baleta solists

Staļina režima upuru piemiņai

Димитрий Левицкий. "Национальность жертв не существенна для коммунистической власти..."

Тамара Никифорова. Баржа на Оби

Галина Петрова-Матиса. Звезда, погасшая до срока

Борис Равдин. Е.М. Тихоницкий. Просветитель на перепутье эпох

Борис Евланов и его собственноручные показания. Публикация Т. Фейгмане

о. Георгий Тайлов. За проволокой

Татьяна Фейгмане. Сергей Иванович Трофимов

Татьяна Фейгмане. «Следственное дело НКВД» на И.Н. Заволоко

Людмила Флам. Правовед П.Н. Якоби и его семья. Воспоминания. – Москва: Русский путь. Изд. 2-е, 2021

Елена Францман. «Но слишком рано твой ударил час...» (памяти В.В. Преображенского)

Aktuālais raksts

Fridrihs Canders

Fridrihs Canders (1887. g. 11./23. augustā Rīgā, Krievijas impērijā – 1933. g. 28. martā, Kislovodskā, Krievijas PFSR) – raķešu būves pirmdibinātājs.

Izcilais zinātnieks Fridrihs Canders (Georg Arthur Constantin Friedrich Zander) dzimis Rīgā baltvāciešu ģimenē. F. Canders mācījās Rīgas pilsētas Reālskolā. 19. gadsimta beigās–20. gadsimta sākumā šajā skolā varēja iegūt teicamu izglītību, ne jau velti Reālskolu bija absolvējusi vesela virkne nākotnes slavenību: pasaulslavenais kinorežisors Sergejs Eizenšteins, nākamais PSRS Tautas mākslinieks teātra režisors Solomons Mihoelss, nākamais Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas prezidents Pauls Lejiņš.

Augstāko izglītību Fridrihs Canders ieguva Rīgas Politehniskajā institūtā. Vēl students būdams, Fridrihs Canders aizrāvās ar starpplanētu satiksmes ideju. 1907. gadā Canders pats sev uzrakstīja pētījumu plānu tēmā «Вопросы строительства космического корабля» („Kosmiskā kuģa būvniecības jautājumi”), 1908. gadā viņš iegādājās īpašu burtnīcu «pasaules kuģu aprēķiniem». Tanī pat gadā Fridrihs Canders uzrakstīja pirmo zinātnisko darbu par kosmiskajiem lidojumiem, kurā viņš pirmoreiz pasaulē pamatoja kosmisko oranžēriju ideju, tas ir pārtikas ražošanas kosmiskajā kuģī ideju. 1909. gadā Fridrihs Canders kļuva par Rīgas studentu Gaisa kuģniecības biedrības vadītāju.

Rīgā Fridrihs Canders strādāja rūpnīcās «Motor» un «Provodņik». Pirmā Pasaules kara laikā rūpnīca «Provodņik», kurā bija strādājis inženieris Canders, tika evakuēta uz Krieviju. Pēc kara beigām Fridrihs Canders nolēma palikt Maskavā, jo viņam radās priekšnojauta, ka tieši šeit viņš varēs nopietni pievērsties raķešu būvei. Kopā ar izcilo zinātnieku kosmonautikas teorijas pamatlicēju Konstantīnu Ciolkovski Fridrihs Canders izveidoja «Общество изучения межпланетных сообщений» („Starpplanētu satiksmes pētīšanas biedrību”).

1927. gadā PSRS galvaspilsētā Maskavā notika starptautiskā izstāde, kas bija veltīta kosmiskajiem lidojumiem. Šajā izstādē tika eksponēts arī kosmiskā kuģa makets, kuru bija uzkonstruējis Fridrihs Canders. 20. gadsimta 30. gadu sākumā Fridrihs Canders sāka strādāt Reaktīvās kustības pētīšanas grupā ( krieviski „ГИРД”). 1933. gada 29.oktobrī Candera konstruētā raķete pacēlās virs zemes piecu kilometru augstumā. Diemžēl pats izcilais zinātnieks dažus mēnešus pēc savas raķetes veiksmīgā lidojuma mira no tīfa.

Fridrihs Canders miris Kislovodskā (Kaukāza priekškalnos) 1933. gada 28. martā.

Pēc dažiem gadu desmitiem pirmais pasaules kosmonauts Jurijs Gagarins uzrakstīja: «Izcilajā kosmonautikas teorijas un prakses pamatlicēju plejādē Fridriham Canderam pieder goda vieta».

Aleksandrs Gurins

Я. Страдынь. Рижский период в жизни и деятельности Ф.А.Цандера. В книге: Фридрих Цандер и современная космонавтика. Москва: Наука, 1976, стр. 9-16.

Frīdrihs Canders Latvijā un pasaulē. Enerģija un pasaule, 2005, Nr.6 (35), lpp.90-97;

Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, sērija 8: Humanitārās un sociālās zinātnes, 2006, sējums 9, lpp.9-19.

Л. Мельников. Марсианские хроники Фридриха Цандера. Техника-молодежи, 1997, №12, с.23 http://epizodsspace.no-ip.org/bibl/tm/1997/12/tsander.html

http://renatar.livejournal.com/427565.html

Fotogrāfijas ņemtas no šādām publikācijām: A. Balklavs. Izcilais padomju astronauts – rīdzinieks F. Canders. Zvaigžņotā Debess, 1959, ziema, 33.–44. lpp.; M. Jirgensone-Candera. Mans brālis Frīdels. Zvaigžņotā Debess, 1967, ziema, 23.–34. lpp.