Sākumlapa > Tēmas > Personas
Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins (1898.g. 10./22. janvārī  Rīgā–1948.g. 11.februārī Maskavā) - pasaulslavenais kinorežisors un scenāriju autors, kinomākslas teorētiķis un pedagogs.

Sergejs Eizenšteins ir Rīgas augsta ranga valsts ierēdņa un slavenā arhitekta Mihaila Eizenšteina dēls. Sergejs ir dzimis Rīgā. Viņš tika nokristīts Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē.

Bērnības gados Sergejs lieliski zīmēja – īpaši labi viņam padevās karikatūras; zēns lasīja daudz grāmatu, apguva svešvalodas un fotografēšanas mākslu; tāpat kā viņa tēvs, Sergejs aizrāvās ar teātra mākslu.  

Pēc Rīgas pilsētas Reālskolas absolvēšanas, 1915. gadā Sergejs Eizenšteins aizbrauca uz Pēterpili (jeb Petrogradu), kur saskaņā ar ģimenes tradīciju viņš iestājās Civīlo inženieru institūtā, bet šo institūtu viņš nepabeidza, jo tika iesaukts kara dienestā.

Pēc lielinieku revolūcijas Krievijā (1917. gada oktobrī) Sergejs Eizenšteins dažus gadus centās izvēlēties tādu nodarbi un arodu, kas atbilstu viņa dotībām un interesēm. Piemēram, 1920. gadā viņš sāka apgūt japāņu valodu, lai kļūtu par tulkotāju. Tomēr visroku guva viņa aizraušanās ar teātra mākslu. Sergejs Eizenšteins atmeta japāņu valodas studijas un iestājās darbā Proletāriešu kultūras (Пролеткульт) Pirmā strādnieku teātra trupā, kur strādāja par mākslinieku dekoratoru. 1921. gadā S. Eizenšteins uzsāka studijas Valsts Augstākajās režisoru darbnīcās, kuras vadīja tā laika slavenais režisors reformators Vsevolods Meierholds.

Tomēr pasaules slavu Sergejs Eizenšteins izpelnījās nevis pateicoties teātra mākslai, bet gan kā kinorežisors.

1924. gadā pēc Valsts kino (Госкино) 1. fabrikas direktora priekšlikuma Sergejs Eizenšteins bija uzņēmis pilnmetrāžas mākslas filmu „Streiks” («Стачка») par lielas rūpnīcas strādnieku streiku. Šajā filmā pirmo reizi padomju kinomākslas vēsturē tika atveidots kolektīvais masu-varoņa tēls. Kinorežisors meistarīgi un virtuozi traktēja šo privātstāstu, transformējot to par visuma mēroga traģēdiju. Mākslas filma „Streiks” («Стачка») saņēma sudraba medaļu izstādē Parīzē, kas pats par sevi ir pārsteidzošs fakts, jo kinofilmā tika paustas revolucionārās idejas.

Pēc kinofilmas «Streiks» panākumiem Sergejs Eizenštens saņēma kādu citu atbildīgu pasūtījumu. PSRS CIK Prezidija komisija uzdeva kinorežisoram uzdevumu iestudēt plaša mēroga kinoepopeju «1905. gads». 1925. gada rudenī Odesā un Sevastopolē tika pabeigti filmas uzņemšanas darbi un šā paša gada beigās Eizenšteins jau pabeidza kinofilmas montēšanu. Šī kinofilma tika nosaukta „Bruņukuģis „Potjomkins””(«Броненосец „Потёмкин”»). Pasaules kinomākslas kultūrai filma „Bruņukuģis „Potjomkins”” kļuva par īstu atklāsmi. Daudzus gadus vēlāk, 1952. gadā, Rietumos tika veikta vairāk nekā 50 Eiropas un Amerikas kinorežisoru aptauja, tās gaitā viņiem tika piedāvāts nosaukt desmit labākās visu laiku un tautu mākslas filmas. Gala sarakstā Mihaila Eizenšteina režisētā kinofilma „Bruņukuģis „Potjomkins”” ieņēma pirmo vietu.

Diženā kinofilma pacēla tās veidotāju un režisoru slavas virsotnēs. Režisora pasaules mēroga panākumus kā prata atzīmēja arī namu komiteja Čistije prudos (jeb Tīrajos dīķos) Maskavā – Sergejam Eizenšteinam tika piešķirta atsevišķa istaba.  

1929. gadā S. Eizenšteins kopā ar savu kinooperātoru Eduardu Tisē devās apgūt Rietumu kinomākslas pieredzi. Būdams Eiropā un ASV, viņš uzstājās universitātēs, satikās ar pasaules slavenībām. Amerikāņu rakstnieka E. Sinklera finansiāli atbalstīts, Sergejs Eizenšteins sāka uzņemt kinofilmu „Lai dzīvo Meksika!” («Да здравствует Мексика!»), bet, nepabeigdams šo darbu, viņš atgriezās PSRS. Ģeniālais kinoaktieris Čārlijs Čaplins nosauca šo nepabeigto kinofilmu par labāko pasaulē.  

Pēc atgriešanās Krievijā Sergejs Eizenšteins strādāja par Režijas katedras vadītāju Valsts kinematogrāfijas institūtā, 1937. gadā viņš kļuva par profesoru; pasniedzēja darbu viņš apvienoja ar režīsora darbību.  

Par mākslas kinofilmas „Ņevas Aleksandrs” («Александр Невский») scenāriju S. Eizenšteins saņēma mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu. Otrā pasaules kara laikā talantīgais režisors novators uzņēma zīmīgu kinofilmu „Ivans Bargais” («Иван Грозный»).

Sergejs Eizenšteins miris 1948. gadā 11. februārī, ir apbedīts Maskavas Novodevičje kapos.   

Aleksandrs Gurins