Sākumlapa > Tēmas > Personas
 Mihails Eizenšteins

Mihails Eizenšteins

Mihails Eizenšteins (1867.05.09., Sanktpēterburgā –1921.02.07., Berlinē) – arhitekts, viens no Rīgas jūgendstila radītājiem.

Mihails Eizenšteins ir dzimis pārkrievojusies ģimenē Sanktpēterburgā un nokristīts pareizticīgo baznīcā. Krievijas Impērijas galvaspilsētā viņš bija ieguvis augstāko izglītību un tapis par civilinženieru.

Rīgā Mihails Eizenšteins strādāja valsts dienestā, dzīvoja pilsētas centrā – Nikolaja ielā (patlaban – Valdemāra iela 6). Viņš bija precējies ar pazīstamā Sanktpēterburgas tirgotāja Koņecka meitu Jūliju (vēlāk šī laulība tika šķirta).

Vidzemes guberņas lielākajā pilsētā Mihails Eizenšteins iemantoja slavu kā arhitekts novators.

20. gadsimta sākumā arhitektūrā dominēja jūgendstils (jeb, kā tas tika dēvēts Francijā un Beļgijā, „ar-nuvo” stils, bet Krievijā – moderna stils). Šā stila galvenā pazīme bija lietderīgā savienojums ar daiļo un ekstravaganto. Rīgā šādā stilā tika būvēti nami, kas nereti atgādināja pilis, bieži vien jūgensdstilā tika apbūvētas veselas ielas. Šāda stila namus projektēja arī arhitekts M. Eizenšteins.  

Pēc Mihaila Eizenšteina projektiem tika būvēti gandrīz vai visi pārskaitļa numuru nami Alberta ielā (Alberta ielā 2; Alberta ielā 2а; Alberta ielā 4; Alberta ielā 6; Alberta ielā 8). Viņš bija projektējis arī namus Elizabetes ielā 10b un 33, Strēlnieku ielā 4a un daudzus citus.

Salīdzinājumā ar citiem jūgendstilā projektētajiem namiem «Eizenšteina nami» izcēlās ar īpaši pārmērīgu greznību un arhitektūras risinājuma izsmalcinātību. Bieži vien laikabiedri pārmeta M. Eizenšteinam to, ka viņa projektētajos namos dominē arhitektūras „pārmērības”, ka viņa namu fasādes grezno pārāk daudz skulpturālo tēlu, bareljefu, masku un ornamentu, kas sadārdzina būvdarbus. Tomēr izrādījās, ka Mihails Eizenšteins bija projektējis namus, kuru daili arī pēc gadu simtiem apjūsmo un apjūsmos pēcnācēji! Patlaban ekskursiju vadītāji, kas vēlas demonstrēt tūristiem Rīgas jūgendstila īpatnības, bieži ved tos tieši uz Alberta ielu.  

Lai gan laikabiedri bija kritizējuši Mihailu Eizenšteinu, tomēr uzņēmēji turpināja dot viņam pasūtījumus (viņš projektēja īres namus). Eksistē ne mazums leģendu, kas saistītas ar viņa projektētajiem namiem. Lieta tāda, ka M. Eizenšteins bija kaismīgs teātra mākslas cienītājs, tādēļ klīda baumas, ka sieviešu statujas viņa projektēto namu fasādēs ir viņa iemīļoto aktrišu skulpturālie tēli.

Paradokss ir tanī, ka Mihails Eizenšteins iegāja Rīgas vēsturē pateicoties tai nodarbei, kurai viņš bija veltījis savu brīvo laiku. Kā tas jau tika iepriekš minēts, viņš strādāja valsts dienestā, ieņemdams Vidzemes guberņas valdes nodaļas vadītāja amatu; 1915. gadā Mihails Eizenšteins tika iecelts par īsteno valsts padomnieku, šī civilpakāpe līdzinājās ģenerāļa pakāpei armijā. Neilgi pirms Oktobra apvērsuma (jeb lielinieku revolūcijas) Krievijā Mihailam Eizenšteinam tika piešķirts muižnieka goda nosaukums.  

Par Mihaila Eizenšteina dzīvi klīda dažādas leģendas. Piemēram šāda: stāstīja,  ka viņš bija sakrājis kolekciju, kas sastāvēja no 40 parādes lakādas kurpju pāriem. Šie kurpju pāri atšķīrās pēc ādas lakojuma pakāpes.

Mihails Eizenšteins bija pasaulslavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs. Diemžēl 1917. gadā viņu dzīves ceļi šķīrās: dēls palika padomju Krievijā, bet tēvs, kas neatbalstīja lielinieku revolūciju, emigrēja uz Vāciju. Berlīnē viņš otrreiz apprecējās ar kādas pansijas īpašnieci, tomēr kopā ar viņu ilgi nenodzīvoja.  

Mihails Eizenšteins miris 1921. gada 2. jūlijā, tika apbedīts pareizticīgo kapos Tēgel, Berlinē.

Aleksandrs Gurins

Foto no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja fondiem. Inv.Nr.180025. - Mihails Eizenšteins ar dzīvesbiedri Jūliju Koņecki un dēlu Sergeju (1900.gads), vēlāko slaveno kinorežisoru.

Ольга Дорофеева. Страсти по Эйзенштейну.

Ilustrācijas tēmai