Vladimirs Zlatinskis
Vladimirs Zlatinskis (1884. g. 6. maijā, Vendenas (Cēsu) apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā – 1921. g. 21. maijā, Barnaulā, Krievijas PFSR) – pedagogs, matemātikas, fizikas un astronomijas pasniedzējs. Krievu Visuma pētījumu (Astronomijas) cienītāju biedrības īstenais korespondētājloceklis.
Vladimirs Zlatinskis ir dzimis 1884. gada 6. maijā virspriestera Maksimiliāna Zlatinska ģimenē. Laikā, kad ģimenē piedzimis dēls Vladimirs, tēvs Maksimiliāns Zlatinskis kalpojis Vendenas (Cēsu) apriņķa Ļaudonas Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja pareizticīgo baznīcā.
Vladimirs mācījies Mītavas (Jelgavas) klasiskajā ģimnāzijā, kuru absolvējis ar sudraba medaļu 1902. gadā. Savu izglītību viņš turpinājis Pēterburgas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultāte. Studējot universitātē, no 1903. gada viņš bijis universitātes Astronomijas pulciņa biedrs. Šo pulciņu vadījis Sergejs fon Glāzenaps. V. Zlatinskis stažējies arī Sorbonnas Universitātē, apgūdams tur astronomijas kursu.
Pēc studiju beigām V. Zlatinskis strādājis par matemātikas un fizikas pasniedzēju. Līdz 1912. gada augustam viņš pasniedzis Mītavas (Jelgavas) sieviešu ģimnāzijā, pēc tam tika pārcelts pasniegt uz Mītavas (Jelgavas) reālskolu.
Līdztekus pasniedzēja darbam, Vladimirs Zlatinskis turpinājis savus pētījumus astronomijas jomā, viņš intensīvi novērojis Saules un Mēness aptumsumus un citas astronomiskās parādības. Jelgavā astronomam bija sava observatorija, kuru viņš izveidojis 1910. gadā, kā arī teleskops un astronomisko pasāžu instruments, kuru viņš sācis ierīkot kopš agrīnās jaunības gadiem. Tolaik Zlatinska observatorijas teleskops bija pats lielākais Baltijas novadā.
Īpašu atpazīstamību Jelgavas skolotājs un astronoms izpelnījies, pateicoties tam, ka 1914. gada 15. maijā viņš atklāja komētu 1914b, kura vēlāk tika nosaukta viņa vārdā — Zlatinsky. Viņa atklātās komētas redzamais spožums bija 4. zvaigžņlieluma, šī komēta atradās Perseja zvaigznājā un bija redzama ar neapbruņotu aci. 1914. gada rudenī Krievu Astronomijas biedrība par jaunas komētas atklāšanu piešķīra V. Zlatinskim naudas prēmiju 350 rubļu apmērā.
Pēc šā atklājuma Jelgavas astronoms uzstājies ar lekcijām par Saules un Mēness aptumsumiem, kā arī par viņa atklāto komētu. Vladimirs Zlatinskis ir vienīgais astronoms, kas ir atklājis komētu, veicot novērojumus no mūsdienu Latvijas teritorijas.
Vladimirs Zlatinskis uzrakstījis aptuveni 10 zinātniskos darbus krievu un franču valodā, kas tika veltīti debesu novērošanas metodēm, novērojumu rezultātiem u.c. Viņš bija Francijas Astronomijas biedrības loceklis.
Pirmā pasaules kara laikā V. Zlatinskis evakuējies uz Krievijas iekšzemes guberņu. 1916. gada rudenī viņš ieņēma vecākā asistenta amatu Kazaņas Universitātes Engelharta observatorijā, kur veicis Jupitera astronomiskos novērojumus.
Nav ziņu par to, kādu motīvu vadīts, Vladimirs Zlatinskis nolēmis strādāt par skolotāju no dzimtās zemes tālajā Sibīrijas novadā, un pārcēlies uz dzīvi Novonikolajevskā (patlaban – Novosibirska). Šeit viņš pasniedzis matemātiku vietējā Skolotāju institūtā. Turklāt 1918. gada decembrī V. Zlatinskis kļuvis par vienu no galvenajiem Novonikolajevskas Visuma pētījumu cienītāju pulciņa organizētājiem. 1920. gadā šim Visuma pētījumu cienītāju pulciņam jau bija sava observatorija un tā biedri sagatavojuši pamatus muzeja izveidei, kura centrālā ekspozīcija būtu veltīta astronomijai.
Vladimiram Zlatinskim, neskatoties uz to, ka viņš bija gados vēl jauns, bija liela astronomisko novērojumu pieredze un viņš jau bija Krievu Visuma pētījumu (Astronomijas) cienītāju biedrības īstenais korespondētājloceklis.
Tomēr Vladimiram Zlatinskim tā arī neizdevās paveikt visu iecerēto, jo dzīves plaukumā viņš ir miris no tuberkulozes 1921. gada 21. maijā Barnaulā, pa ceļam uz Altaja kalniem.
Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2022. g.
Saīsināts tulkojums no krievu valodas
Informācijas avoti:
1. Inland. Mitau. Baltische Post №104, 08.05.1914.
2. Jelgavas notikumi. Jaunu kometu. Tēvija №53, 10.05.1914.
3. Митава (Почётная премия). Рижский вестник №243, 22.10.1914.
4. Mitau. Die Golubew-Prämie. Libausche Zeitung №245, 23.10.1914.
5. Прибалтийский край. Перемещение. Рижский вестник №279, 09.12.1916.
6. Известия Русского общества любителей Мироведения, Том шестой, №4(28), Петроград, Август 1917 г.
7. Jānis Klētnieks. «Nāk komēta». Rīga, «Zinātne», 1986. lpp. 156-157.
8. L. Slaucītājs, Īss vēsturisks pārskats par Latvijas territorijā izpildītiem astronomiskiem mērījumu darbiem un novērojumiem, sākot ar XVIII. gs. līdz Latvijas valsts nodibināšanai. Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas raksti, №1, 01.01.1932.
9. B. Cāzers, Komētu atklāja Jelgavā. Darba Uzvara (Jelgava) №70, 05.05.1984.
10. Василий Скосырский. Время энтузиастов, или Под именем мироведения,
2019 г.:
https://сибирскиеогни.рф/
Ilustrācijas tēmai
