Jevgrafs Češihins
Jevgrafs Češihins (1824. g. 6. decembrī Orenburgā, Krievijas impērijā – 1888. g. 2. martā Rīgā, Krievijas impērijā) – vēsturnieks, žurnālists, publicists, krievu sabiedriskās dzīves aizsācējs Rīgā, avīzes «Rižskij vestņik» pirmais redaktors.
Jevgrafs Češihins ir dzimis 1824. gada 6. decembrī Orenburgā (Krievijas
Impērijā), auditora Vasīlija Češihina ģimenē.
J. Češihins mācījies ģimnāzijā Dvinskā (patlaban – Daugavpils), pēc
tam viņš iestājies Maskavas Universitātes Filozofijas fakultātē. Studiju laikā viņš sācis simpatizēt slavofīliem un viņu pasaules
uzskatiem. Pēc studiju beigām J. Češihins, tēva pamudināts, kļuvis par militārā dienesta grāmatvedi.
1862. gadā Jevgrafs Češihins norīkots dienestā uz Rīgu - tolaik Vidzemes guberņas lielāko pilsētu. Rīgā
viņs kļuvis atpazīstams, pateicoties sabiedriskai darbībai un darbam
žurnālistikas jomā. Jau 1865. gadā J. Češihins sācis darboties komitejā, kas nodarbojusies ar ziedojumu
vākšanu sieviešu ģimnāzijas atklāšanai Rīgā. Rezultātā tika saziedoti 12 tūkst.
rubļu, kas palīdzēja dibināt Lomonosova ģimnāziju.
Jevgrafa Češihina daiļrades pētniece, filozofijas doktore Svetlana Kovaļčuka atzīmē, ka 1868. gada beigās Češihins saņēmis no Pēterburgas atļauju no Galvenās Preses pārvaldes izdot Rīgā privātu krievu
avīzi «Rižskij
vestņik». Šis preses
izdevums nav pirmais, kas iznācis Rīgā krievu valodā, bet tas bija pirmais
krievu laikraksts, kas spējis noturēties Rīgas preses izdevumu tirgū un tika
izdots gandrīz vai pusgadsimtu, kamēr Pirmais pasaules karš, redakcijas
evakuācija no Rīgas un 1917. gada lielinieku apvērsums nebija noveduši pie tā
slēgšanas.
S. Kovaļčuka raksta: “Avīze sastāvēja no šādiem nodalījumiem: valdības rīkojumi, tekošo
politisko notikumu nodaļa, tirdzniecības un biržas jaunumi, zinātniskās
publikācijas vēsturē, etnogrāfijā un pārejais. Jevgrafs Češihins, kurš tolaik vēl dienēja militārajā
dienestā Rīgas garnizona inženieru pulkā, par 200 rubļiem bija iegādājies ļoti
maziņu tipogrāfiju. Pēc Češihina dēla -Vsevoloda liecības, redakcija atradās “netīra,
viduslaiku izskata akmens nama” telpās, Grēcinieku un Ūdensvada ielu stūrī,
sētā, ieeja tajā bija no šķērsieliņas, pa kuru ar grūtībām varēja pabraukt
viens otram garām divi rati. Redaktora istabā bija maz gaismas un daudz
netīrumu, no logu vērtnēm pūta, no griestiem tecēja ūdens. Neko nemanīdams, Češihins strādāja šādās telpās aptuveni desmit gadus.”
1873. gada 24. novembrī pēc J. Češihina iniciatīvas notika pirmā sapulce, kurā piedalījušies tie, kas vēlējās
dibināt Rīgā jaunu sabiedrisko organizāciju – «Krievu literāro pulciņu». 1874. gada 30. aprīlī tika apstiprināti šīs
sabiedriskās organizācijas statūti. Pakāpēniski Češihina dibinātais «Krievu literārais pulciņš» sāka pievērsties ne tikai darbībai literatūras jomā vien,
šeit tika lasīti arī priekšlasījumi, kas veltīti dabaszinātnēm.
J. Češihins vadīja Rīgas Pētera un Pāvila pareizticīgo
brālību, kuras mērķis bija atbalstīt pareizticīgo dievnamus un veicināt izglītību.
Jevgrafu Češihinu var uzskatīt par pirmo krievu vēstures zinātnieku Latvijā. Viņš bija pirmais, kas krievu valodā pārtulkojis Indriķa Livonijas hroniku, kurā
stāstīts par to, kā krustneši 13. gadsimtā
pakļāva Baltiju.
Viņš sastādījis un izdevis unikālu rakstu krājumu četros sējumos par Baltijas novada vēsturi – «Сборник
материалов и статей по истории Прибалтийского края»/ “Materiālu un rakstu krājums par Baltijas novada vēsturi” (pirmais sējums nācis klajā 1877. gadā). Šajā krājumā krievu
valodā tika publicēts daudz interesantu vēsturisku dokumentu.
J. Češihins ir triju sējumu grāmatas «История Ливонии с
древнейших времен»/ “Livonijas
vēsture no vissenākajiem laikiem” autors.
Diemžēl šo vēsturisko
darbu vēsturnieks tā arī nebija paspējis pabeigt – 1888. gada 2. martā Jevgrafs
Češihins miris pēkšņā nāvē. Viņu apbedīja
Rīgas Pokrova (jeb Vissv. Dievmātes Patvēruma) kapos; par rīdzinieku saziedoto
naudu viņam tika uzstādīts kapa piemineklis ar uzrakstu “Svētīgi izsalkušie un
izslāpušie pēc taisnības...”
Aleksandrs
Gurins
Евграф
Чешихин. Путешествие императрицы Екатерины II по Эстляндии и
Лифляндии в 1764 году
Евграф
Чешихин. Русские беглые люди в Курляндии в 1783 году
Par viņu:
Светлана
Ковальчук. Евграф Васильевич Чешихин

Jevgrafa Češihina apbedījums Rīgas Pokrova kapos.