Viktors Guščins
Viktors Guščins (1958. gada 22. maijā Jelgavā, Latvijas PSR) – vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks, publicists.
Viktors Guščins ir dzimis 1958. gada 22. maijā Jelgavā. Viņa vecāki bija nonākuši šajā Latvijas pilsētā Otrā pasaules kara laikā, vēl būdami mazi bērni. 1943. gadā Viktora tēva, Ivana Guščina, ģimeni nacisti piespiedu kārtā atzdzinuši no Krievijas uz Latviju (tolaik – Ostlandes jeb Austrumzemes reihskomisariāts, kura sastāvā ietilpusi arī Latvija). Viktora Guščina māte, Valentīna, pēc tautības ir latviete; Pirmā pasaules kara laikā viņas senči evakuējušies no Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa uz Baltkrieviju, taču 1943. gadā ģimene atgriezusies Latvijā.
1975. gadā Viktors Guščins absolvējis Jelgavas 5. vidusskolu. Uzreiz pēc skolas beigšanas viņš strādājis par krāvēju Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, pēc tam – par rasētāju Polimēru materiālu pielietošanas meliorācijā un ūdenssaimniecībā Vissavienības ZPI Izmēģināšanas konstruktoru birojā ar ražotni Jelgavā. No 1977. līdz 1979. gadam viņš dienējis obligātajā karadienestā padomju armijas rindās.
1984. gadā V. Guščins absolvējis A. Ždanova Ļeņingradas Valsts universitātes (tagad – Sanktpēterburgas Valsts universitāte) Vēstures fakultāti, saņemdams diplomu ar izcilību. Studiju laikā savā zinātniskajā darbībā viņš specializējies Jaunāko laiku vēsturē. Pirmā V. Guščina zinātniskā publikācija tika izstrādāta 1984. gadā.
1984. gadā Viktors Guščins atgriezies Latvijā, 1989. gadā viņš beidzis Latvijas Valsts universitātes aspirantūru, 1990. gadā ieguvis vēstures zinātņu kandidāta grādu.
No 1984. gada Viktors Guščins pasniedzis vēsturi Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI; tagad – Rīgas Tehniskā universitāte, RTU) un Latvijas Universitātē (LU). No 1990. gada viņš bijis Rīgas Aviācijas universitātes Sociālo zinātņu un tieslietu katedras docents.
Neatkarīgajā Latvijas Republikā viņš turpinājis pasniedzēja darbu.1998.- 2001. gadā V. Guščins pasniedzis konstitucionālās tiesības Ekonomikas un kultūras augstskolā; 2001.–2009. gadā strādājis par pasniedzēju Baltijas Krievu institūtā (vēlāk – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā).
Darbu augstskolā Viktors Guščins apvienojis ar zinātniskajiem pētījumiem, darbu žurnālistikā un sabiedrisko darbību. 1998.–2009. gadā viņš bijis laikraksta «Образование и карьера»/ “Izglītība un karjera” redaktors. No 2006. gada viņš bijis Baltijas Vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centra direktors; no 2007. gada līdz 2022. gada februārim – Latvijas Sabiedrisko organizāciju Padomes koordinātors; no 2009. gada un līdz 2024. gada decembrim – Vispasaules Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu koordinācijas padomes loceklis.
Viktors Guščins bijis organizators un līdzorganizators septiņām starptautiskajām zinātniskajām konferencēm, kas veltītas Baltijas valstu vēstures jautājumiem.
No 2020. gada līdz 2025. gada 1. martam Viktors Guščins bija Latvijas Krievu kopienas prezidents.
Ilustrācijas tēmai
![V. Guščina grāmata «Pēcpadomju Latvija – maldinātā valsts.[..]», 2013. g.V. Guščina grāmata «Pēcpadomju Latvija – maldinātā valsts.[..]», 2013. g.](/media/original/b/book_0006X.jpg)
