Fjodors Tumanskis
Fjodors Tumanskis (1757-1810) – krievu rakstnieks un vēsturnieks.
1797.-1801. gados par valsts ierēdni Rīgā kalpojis Fjodors Tumanskis. 1799. gadā viņam piešķirta valsts padomnieka dienesta pakāpe (saskaņā ar Krievijas Impērijas Rangu tabulu šī civildienesta pakāpe līdzinās ģenerālmajora militārā dienesta pakāpei). Taču nevis pateicoties administrēšanas darbam F. Tumanskis ir iegājis vēsturē. Patlaban viņš ir pazīstams kā literāts un vēstures zinātnieks.
Fjodors Tumanskis ir dzimis 1757. gadā Čerņigovas guberņā, ukraiņu kazaku elites pārstāvja ģimenē. Viņa tēvs – Osips Tumanskis bijis Novgorodas-Siverskas Kriminālpalātas priekšsēdētājs.
Fjodors Tumanskis studējis Kēnigsbergas (jeb Karaļauču) Universitātē. 1774. gadā viņš absolvējis universitāti un sācis strādāt par valsts ierēdni provincē. No 1787. gada Tumanskis – ekspedīcijas direktors Pēterburgas Valsts aizdevumu bankas Valdē.
Jau students būdams, Fjodors Tumanskis rakstījis dzeju; ar literāro darbību viņš nodarbojies arī, būdams valsts ierēdnis. Sanktpēterburgā viņš bijis viens no iknedēļas literārā izdevuma “Gaismas spogulis” / «Зеркало света» izdevējiem. F. Tumanskis izdevis arī žurnālus “Zāles pret garlaicību un rūpēm” / «Лекарство от скуки и забот» un “Krievijas veikals” / «Российский магазин».
Taču paši nozīmīgākie viņa darbi ir saistīti ar vēsturi. Viņš gribējis uzrakstīt daudzsējumu grāmatu par Pētera Lielā dzīvi un 1787. gadā izdevis grāmatas “Pētera Lielā pilns darbu apraksts”/ «Полное описание деяний Петра Великого» pirmo sējumu. Bet Maskavā klajā sācis nākt I. Goļikova daudzsējumu izdevums “Pētera Lielā darbi..”/ «Деяния Петра Великого...», un tad F. Tumanskis pārtraucis darbu pie savas iecerētās grāmatas un sācis izdot grāmatu “Dažādu piezīmju un rakstu krājums, kas palīdz iegūt pilnīgu priekšstatu par imperatora Pētera Lielā dzīvi un darbiem..”/ «Собрание разных записок и сочинений, служащих к доставлению полного сведения о жизни и деяниях государя императора Петра Великого...» – ļoti vērtīgu Krievijas arhīvu dokumentu un krieviski pārtulkoto ārzemju ziņu avotu krājumu. Šajā krājumā ietilpa, piemēram, krievu diplomātiskās depešas; Krievijas strēļu pirmās sacelšanās apraksti, kurus uzrakstījuši A. Matvejevs un S. Medvedevs; “Cara Pētera I žurnāls no 1695. līdz 1709. gadam, ko sacerējis barons Gīzens”/ «Журнал государя Петра I с 1695 по 1709, сочиненный бароном Гизеном»; G.- F. Millera raksti par Pētera I audzināšanu utt.
Minēsim vēl dažus citus Fjodora Tumanska sastādītos un izdotos darbus: “Bērnu kalendārs, kas satur īsu vēsturi, ģeogrāfiju un hronoloģiju – vispārējo un Krievijas, un piezīmes no astronomijas”/ «Детский месяцеслов с краткой историей, географией и хронологией, всеобщей и российской, и примечаниями из астрономии» (Sanktpēterburga, 1787. g.); “Lasāmviela daiļajam dzimumam”/ «Чтение для прекрасного пола» (Sanktpēterburga, 1788. g., 1. daļa); “Lielkņaza Ņevas Aleksandra dzīves apcerējums”/«Созерцание жизни великого князя Александра Невского» (Sanktpēterburga, 1789. g.).
Fjodors Tumanskis bijis Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, bet vēlāk kļuvis par tās akadēmiķi.
Patlaban viens no Fjodora Tumanska deviņsējumu krājuma “Dažādu piezīmju un rakstu krājums, kas palīdz iegūt pilnīgu priekšstatu par imperatora Pētera Lielā dzīvi un darbiem..”/ «Собрание разных записок и сочинений, служащих к доставлению полного сведения о жизни и деяниях государя императора Петра Великого...» eksemplāriem tiek glabāts Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Letonikas” nodaļā.
Aleksandrs Gurins
