Anatolijs Kupcovs

Anatolijs Kupcovs (1935. g. 3. februārī Kaļiņinā, Krievijas PFSR – 2011. g. 5. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – vēsturnieks.

A. Kupcovs dzimis Kaļiņinā (agrāk un tagad – Tvera) strādnieku ģimenē. Anatolija tēvs neatgriezās mājās no Lielā Tēvijas kara, tāpēc māte viņu izaudzināja viena. Kaļiņinā viņš beidza vidusskolu un 1953. gadā iestājās Kaļiņinas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures un filoloģijas fakultātē, ko beidza 1958. gadā.

Neilgu laiku nostrādājis par krievu valodas un literatūras skolotāju Kaļiņinas apgabala Penkovskas rajona Miņkovskas skolā. Kupcovs tika iesaukts dienestā Padomju Armijā, Maskavas kara apgabalā. Tur viņš uzdienēja līdz seržanta pakāpei un 1960. gadā demobilizējās. No 1961. līdz 1964. gadam pasniedza vēsturi Kaļiņinas trīs maiņu vidusskolā, bet 1964. gadā pārgāja darbā uz Kaļiņinas Politehnisko institūtu, sākumā (1964 – 1966), PSRS vēstures katedrā par asistentu bet pēc tam (1966 – 1969) tajā pašā katedrā par vecāko pasniedzēju.

1968. gada sākumā (no 1. februāra līdz 30. jūnijam) A. Kupcovs bija Ļeņingradas Valsts universitātes Sabiedrisko zinātņu pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanas institūta klausītājs. Šajos kursos viņš iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri, rīdzinieci Melitu Krūmiņu. No 1969. gada A. Kupcovs bija Latvijas Valsts universitātes (LVU) PSRS vēstures katedras vecākais pasniedzējs. 1972. gadā viņš ieguva vēstures zinātņu kandidāta grādu un no 1974. līdz 1989. gadam jau strādāja LVU PSRS vēstures katedrā par docentu. No 1980. līdz 1982. gadam A. Kupcovs bija LVU doktorants (doktora disertācijas temats „Centrisma idejiski–politiskā un organizatoriskā sagrāve Krievijas strādnieku kustībā”), dažus gadus (1976. gada. februāris – jūnijs, 1987. gada septembris, 1988. gada janvāris, 1991. gada februāris – aprīlis) paaugstināja kvalifikāciju Ļeņingradas un Maskavas Valsts universitāšu speciālos kursos. No 1989. līdz 1991. gadam A. Kupcovs bija LVU Sociālās un politiskās vēstures katedras docents, bet no 1991. līdz 1999. gadam – Centrālās un Austrumeiropas valstu vēstures katedras docents.

Strādājot Latvijas Valsts universitātē, lasīja krievu valodā akadēmiskos un speciālos lekciju kursus: „PSRS vēsture” (1969 – 1989), «Sociālā un politiskā vēsture (1989 – 1991), «Krievijas vēsture. Historiogrāfija» (1991 – 1999), «Centriskie un meņševiku virzieni Krievijas sociāldemokrātu kustībā” (1985 – 1991), «Sociāli politiskās kustības un politiskās partijas Krievijā XIX – XX gs.” (1991 – 1999), kā arī: „Pirmais pasaules karš”, „Centrālās un Austrumeiropas valstu vēsture no 1918. līdz 1945. gadam”, «Otrā pasaules kara Centrālās un Austrumeiropas valstu vēsture”, „Krievija starpkaru periodā”, „PSRS no 1939. līdz 1995. gadam”, „Liberālisms Krievijā XVIII – XX gs.”, „Krievu emigrācijas politiskais un kultūras mantojums" „Krievu sabiedriskā dzīve un kultūra XIX – XX gs.”, „Reformas un revolūcija Krievijā. XIX – XX gs. sākums”. A. Kupcova spalvai pieder daudz publikāciju KPFSR un Latvijas PSR zinātnes periodikā, kā arī monogrāfija „Centrisma idejiski – politiskais un organizatoriskais bankrots Krievijas strādnieku kustībā”), ko 1987. gadā. izdeva Latvijas Valsts universitāte.

No 1994. līdz 2000. gadam A. Kupcovs bija Latvijas Kultūras akadēmijas docents, bet no 2000. gada pārgāja darbā uz Baltijas Krievu institūtu (tagad Baltijas Starptautiskā akadēmija), kur vairākus gadus strādāja par docentu, līdz veselības stāvokļa dēļ bija spiests aiziet pensijā.

Pēc smagas un ilgstošas slimības Anatolijs Kupcovs mira 2011. gada 5. februārī Rīgā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Aleksandrs Malnačs