Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
|
|
Uļjana Semjonova (1952. g. 9. martā – 2026. g. 8. janvārī) – izcilā Latvijas basketboliste |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
Vladimirs Lukjanovs (1947) – baletdejotājs. 1966.–1988. gadā bija Latvijas baleta solists |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Arnolds Hižņaks
Arnolds Hižņaks (1936. g. 12. augustā Rževā, Kaļiņinas apgabalā, Krievijas PFSR – 2021. g. 17. septembrī Rīgā, Latvjas Republikā) – profesors, habilitēts inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing..), Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta katedras vadītājs (1969-1980).
Arnolds Hižņaks ir dzimis kara lidotāja ģimenē. 1940. gadā Arnolda tēvs, Nikolajs Hižņaks, bija saņēmis norīkojumu uz Rīgu. Pēc kara sākuma ģimene evakuējās uz Rževu (Krievija), bet pēc tam – uz Uzbekistānu, no kurienes 1945. gada maijā atgriezās Rīgā.
1955. gadā Arnolds Hižņaks ir iestājies Rīgas Augstākās aviācijas tehniskās kara skolas Inženieru fakultātē, ko absolvējis specialitātē “Lidmašīnu un dzinēju tehniskā ekspluatācija”, un ticis atstāts darbam katedrā.
1960. gadā Rīgas Augstākā aviācijas tehniskā kara skola tikusi reorganizēta un pārtapa par Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (РИИГВФ). A. Hižņaks citu starpā, pēc demobilizācijas, ticis pieaicināts strādāt par pasniedzēju jaunajā mācību iestādē. Viņš vadījis nodarbības par lidmašīnu An-10, Tu-124, Il-18, An-2 un helikoptera uzbūvi un ekspluatāciju, kā arī vadījis diplomu projektēšanu un piedalījies katedras zinātniski pētnieciskajā darbā.
1965. gadā A. Hižņaks iestājās klātienes aspirantūrā, specialitātē “Ekonomika un vadības organizēšana transportā”. Pēc aspirantūras pabeigšanas 1969. gadā viņš aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju un ticis iecelts par nozares zinātniski pētnieciskās laboratorijas zinātnisko vadītāju un tajā pat gadā ievēlēts katedras “Darba un vadības zinātniskā organizēšana civilajā aviācijā” vadītāja amatā. Vēlāk viņš strādājis par profesoru šajā katedrā, palikdams par laboratorijas vadītāju. A. Hižņaka zinātniskajā vadībā tika aizstāvētas aptuveni 20 disertācijas.
1992. gadā Arnolds Hižņaks sekmīgi aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju. Tajā pat gadā viņam ir piešķirts profesora zinātniskais nosaukums.
1994. gadā Arnolds Hižņaks pārgājis uz darbu Krievijā. Viņš ir Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2003), “Krievijas Federācijas augstākās skolas nopelniem bagātais darbinieks” (2002), viņa nopelni tika atzīmēti ar KF valdības, resoru, reģionālajiem un citiem apbalvojumiem.
2000. gadu beigās Arnolds Hižņaks atgriezās Rīgā, šeit viņš ieņēmis Informācijas sistēmu menedžmenta institūta (ISMA) ārštata profesora amatu, kopīgi ar saviem skolniekiem viņš ir publicējis mācību metodiskos līdzekļus un monogrāfijas par ekonomisko pētījumu aktuālajām problēmām.
Arnolds Hižņaks miris Rīgā 2021. gada 17. septembrī.
Tekstu sagatavojis Vladimirs Šestakovs
Daudz detalizētāko notikumu, kas ir saistīti ar Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu-Rīgas Aviācijas skolu (РКИИГА-РАУ), aprakstu var atrast šādos avotos:
Шестаков В.З. Вклад ученых Латвии в авиационную науку и технику в 20-м веке.
LAP Lambert Academic Publishing, 2014. www.lap-publishing.com›…Вклад…авиационную…
Шестаков В.З. Хроника катастрофы Рижского авиационного университета» –
HOĻDA, 2009, 257 с. ; www.twirpx.com›file/1114793/
Шестаков В. З. "Длинная дорога в авиации. От спецшколы ВВС до РКИИГА" –
HOĻDA, 2013, 248 с.;
Ilustrācijas tēmai
