Valentīna Zaharova
Valentīna Zaharova (1922. g. 9. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā –
2014. g. 18. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – advokāte.
Valentīna
Zaharova ir dzimusi Rīgā, skolotāju ģimenē. Tēvs – Grigorijs Zaharovs, māte –
Ļubova.
1940.
gadā V. Zaharova absolvējusi Daugavpils Valsts 2. ģimnāziju. 1940.–1941. gadā
strādājusi par kasieri un kontrolieri Sarkanās armijas namā Daugavpilī.
Sākoties
Otrā pasaules kara darbībai PSRS teritorijā, 1941. gada jūnijā viņa tika
nosūtīta uz Harkivu (Ukrainas PSR), pēc tam evakuējusies uz Gorkiju (tagad –
Ņižņijnovgoroda, KF). No 1942. gada V. Zaharova bija medicīnas māsa hospitālī
Gorkijā, no 1943. gada marta – vecākā medicīnas māsa peldošajā kara hospitālī
Kazaņā, no 1943. gada oktobra strādajusi Pravdinskas pilsētā (tagad - Balahnas
pilsētas mikrorajons Gorkijas/ Ņižņijnovgorodas apgabalā).
1946.
gadā Valentīna Zaharova beigusi trīs mēnešu juridiskos kursus Rīgā. No 1944.
gada augusta V. Zaharova bijusi notāre Daugavpilī. No 1948. gada viņa studējusi
Vissavienības Juridiskajā neklātienes institūtā Rīgā.
No 1950.
gada 8. septembra stažējusies Daugavpils juridiskajā konsultācijā, no 1951.
gada 10. maija – advokāte turpat. 1980. gada 20. novembrī devusies pensijā.
Valentīna
Zaharova bija precējusies ar Fedotu Balabkinu (1916–1990).
Bērni:
dēls Aleksejs (dz.1949. g.) un meita Lidija (zvērinātā advokāte Lidija Ustinova).
Valentīna
Zaharova ir mirusi 2014. gada 18. maijā. Apbedīta Daugavpils Vecticībnieku
kapos.
Informācijas avoti:
LZAKA, 712. l.
Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi. Biogrāfijaās.
1944–2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu
advokātu padome, 2011., 713.–714. lpp.