Aleksandrs Makedonskis

Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk

Jaunumi

Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm

Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus

In memoria
	Valērijs Ņikiforovs (1948. g. 4. februārī – 2026. g. 27. februārī) – habilitētais filozofijas zinātņu doktors (Dr. habil. phil.), profesors, viens no Baltijas Krievu institūta (no 2006. gada – Baltijas Starptautiskā akadēmija) dibinātājiem

In memoria
	Viktorija Pelše (1936. gada 26. decembrī – 2026. gada 24. februārī) – izcilā tēlniece

Jaunumi «Personu» sadaļā
	Boriss Krivošapkins (1916–1990) – būvinženieris, Rīgas Celtniecības tehnikuma (no 1995. gada – Rīgas Celtniecības koledža) pasniedzējs

Jaunumi «Personu» sadaļā
	Boriss Koļesņikovs (1946) – Latvijas fotožurnālists un redaktors. 2016. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

Jaunumi «Personu» sadaļā
	Vladimirs Lukjanovs (1947) – baletdejotājs. 1966.–1988. gadā bija Latvijas baleta solists

Staļina režima upuru piemiņai

Димитрий Левицкий. "Национальность жертв не существенна для коммунистической власти..."

Тамара Никифорова. Баржа на Оби

Галина Петрова-Матиса. Звезда, погасшая до срока

Борис Равдин. Е.М. Тихоницкий. Просветитель на перепутье эпох

Борис Евланов и его собственноручные показания. Публикация Т. Фейгмане

о. Георгий Тайлов. За проволокой

Татьяна Фейгмане. Сергей Иванович Трофимов

Татьяна Фейгмане. «Следственное дело НКВД» на И.Н. Заволоко

Людмила Флам. Правовед П.Н. Якоби и его семья. Воспоминания. – Москва: Русский путь. Изд. 2-е, 2021

Елена Францман. «Но слишком рано твой ударил час...» (памяти В.В. Преображенского)

Aktuālais raksts

Aleksandrs Makedonskis

Aleksandrs Makedonskis (1867. g. 10. aprīlī Galgauskas pagastā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1942. g. 20. septembrī Siguldā, Ostlandes reihskomisariātā/ Latvijā) – virspriesteris, Latvijas Tautas padomes (tās darbības noslēdzošajā posmā) loceklis.

Aleksandrs Makedonskis ir dzimis Galgauskas pagastā (pēc pašreizējā teritoriālā dalījuma – Gulbenes novadā) ķestera Aleksandra Makedonska (1828–1896) ģimenē.

1888. gadā reliģiozais jauneklis absolvēja Rīgas Garīgo semināru un tika norīkots par skolotāju Gulbenes palīgskolā. 1889. gadā A. Makedonskis sāka kalpot par psalmotāju Svētā lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja baznīcā Bauskā. 1887. gadā viņš tika pārcelts kalpot uz Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīcu Rīgā (Ozolkalnā).

1897. gada 6. maijā A. Makedonskis tika iesvētīts par diakonu.1898. gadā viņš sāka kalpot Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā Tukumā.

1898. gada 21. oktobrī Aleksandrs Makedonskis tika iesvētīts par priesteri un sāka kalpot Kristus Piedzimšanas baznīcā Kolkā. 1899. gadā tēvs Aleksandrs pārcelts kalpošanai Galgauskas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīcas draudzē.

Kopš 1907. gada t. Aleksandrs kalpoja Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā Trešajā Rīgas cietumā. 1911. gadā viņš tika pārcelts uz Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīcu. Vienlaikus t. Aleksandrs bija arī Ticības mācības pasniedzējs Natālijas Draudziņas (1864–1949) Rīgas sieviešu ģimnāzijā. Kopš 1914. gada, Pirmā pasaules kara apstākļos, viņš papildus garīgi aprūpēja slimos un ievainotos karavīrus Rīgas Maskavas priekšpilsētas lazaretē.

1918. gada 13. jūnijā t. Aleksandrs Makedonskis tika pārcelts kalpošanai Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā, šeit viņš kalpojis līdz pat savas dzīves pēdējām dienām. 1916.–1921. gadā viņš vienlaikus kalpojis arī Edinburgas/ Dzintaru baznīcā par godu Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonai.

1921. gadā t. Aleksandrs Makedonskis tika iesvētīts par virspriesteri. 1920.–1936. gadā viņš bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) Sinodes loceklis. 20. gadsimta 20. gadu sākumā, līdz arhibīskapa Jāņa (Pommera, 1876–1934) ierašanās Latvijā 1921. gada vasarā, virspriesteris Aleksandrs Makedonskis izpildījis LPB Sinodes priekšsēdētāja pienākumus.

20. gadsimta 20. un 30. gados t. Aleksandrs vadīja Kristus Pestītāja un Dievmātes Patvēruma pareizticīgo brālību, viņš pildīja arī citus atbildīgus amatus LPB un starpkaru laikposmā bija viens no vadošajiem pareizticīgajiem priesteriem Latvijā .

Virspriesteris Aleksandrs Makedonskis bija saņēmis visus priesteriem paredzētos Baznīcas apbalvojumus. 1916. gadā viņu apbalvoja ar Sv. Annas 3. šķiras ordeni.

1919. gada beigās un 1920. gada sākumā t. Aleksandrs Makedonskis bija pareizticīgās garīdzniecības pārstāvis Latvijas Tautas padomē.

Tēvs Aleksandrs Makedonskis bija precējies ar priestera Joanna Pjatņicka (1839–1911) meitu Aleksandru (1872–?), ģimenē piedzima meita Jevgeņija (pēc apprecēšanās – Blūmentāle; 1900–?).

Viņa brālis ir ar mitru apbalvotais virspriesteris t. Nikolajs Makedonskis (1865–1954).

Virspriesteris Aleksandrs Makedonskis ir miris 1942. gada 20. septembrī Siguldā, apglabāts Rīgas Pokrova kapsētā.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учителя и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Щеникова О., Витолс А. (сост.). Гаврилин А.В. (конс.). – Риги, 2019. С. 538–539;

2) Сидяков Ю.Л. Македонский Александр Александрович, протоиерей (1867-1942) // Покровское кладбище. Слава и забвение. Сборник статей. Видякина С., Ковальчук С. (сост.). – Рига: Multicentrs, 2004. С. 66;

3) Цоя С.А. Правовое положение Латвийской Православной Церкви в 20 – нач. 30-х годов XX века // Латвийский православный хронограф. Вып. II. Прот. Олег Пелевин (ред.). – Рига: Синод Латвийской Православной Церкви, 2016. С. 151.