Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoriam |
|
|
|
|
In memoriam |
|
|
|
Boriss Koļesņikovs (1946. g. 16. maijā–2026. g. 14. aprīlī) – Latvijas fotožurnālists un redaktors. 2016. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
Leontijs Špoļanskis
Leontijs Špoļanskis (1886.
gada 22. janvārī/ 3. februārī Kijivā, Krievijas imperijā – 1963. g. 7. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – Latvijas
Republikas 2.-4. Saeimas deputāts no Krievu
pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā saraksta.
Leontijs Špoļanskis ir dzimis Kijivā, tirgotāja ģimenē. Tomēr anketā, kas ir sastādīta 1941. gadā (padomju varas laikos), viņš atzīmējis, ka “vecāki bija vienkāršas izcelsmes. Māte neprata lasīt un rakstīt”. Tāpat šajā anketā L. Špoļanskis norādījis, ka cara Nikolaja I laikos viņa tēvs Vasīlijs Špoļanskis it kā bijis kantonists (kantonisti – zemāko dienesta pakāpju militārpersonu mazgadīgie un nepilngadīgie dēli, kuri mācījušies kantonistu skolās; kopš 1827. g. šis nosaukums ticis attiecināts uz poļu, somu, čigānu un ebreju bērniem-rekrūšiem. – tulkot. piezīme). Šis apstāklis ļauj izprast to, kādēļ klīdušas baumas, ka deputātam Leontijam Špoļanskim ir ebreju saknes, kaut gan viņš vienmēr sevi pozicionējis kā krievs un pareizticīgais.
1904. gadā L. Špoļanskis absolvējis Komercskolu Kijevā un iestājies Kijivas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā. Šajā institūtā viņš studējis arī dzelzsbetona konstrukciju uzbūvi, no pēdējā kursa viņš aizgājis.
No 1916. līdz 1918. gadam L. Špoļanskis dienējis armijā. No 1920. līdz 1922. gadam viņš bijis Padomju Ukrainas Kūdras komitejas priekšnieks.
1922. gadā Leontijs Špoļanskis apmetās uz pastāvīgo dzīvi Latvijā – par pamatojumu kļuvis tas, ka 1905. gadā viņš bija iegādājies viensētu Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā. Pateicoties šim apstāklim, viņam uzreiz tikusi piešķirta Latvijas Republikas pavalstniecība.
Leontijs Špoļanskis ticis ievēlēts par 2., 3. un 4. Saeimas deputātu no Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā saraksta, kas pārsvarā pārstāvējis Latgales pareizticīgās zemniecības intereses. Tautā Špoļanska bloka pārstāvjus parasti sauca par “zemciem”.
L. Špoļanskis bijis zemkopības viceministrs Pētera Juraševska un Hugo Celmiņa valdību sastāvā.
1930. gadu sākumā cirkulējušas baumas par Leontija Špoļanska sakariem ar padomju sūtniecību, kā arī par to, ka viņš ir izdevis avīzi “Novij golos” par padomju naudu. Tomēr šī lieta nav guvusi attīstību, un baumas tā arī palika par baumām.
Pazīstamais Rīgas žurnālists Heinrihs Grosens šādi raksturojis deputātu L. Špoļanski: “Kluss, piesardzīgs, viņš rīkojies ar apdomu, īstenojot savas Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotās frakcijas politiku. Viņš reti kad ir bijis tiešs un atklāts, runājis maz, atzinis par labāku strādāt klusumā, bez trokšņa. Viņš bijis praktiķis un vismazāk orators [..]. Bet krievu kultūras autonomijas lietās un zemniecības interešu aizstāvībā viņš bijis nelokāms un nesamierināms.”
Ziņas par Leontija Špoļanska dzīvi un darbību pēc 1934. gadā ir visai niecīgas. Zīmīgs ir tikai tas apstāklis, ka bijušais politiķis nebija cietis, neskatoties uz politisko režīmu maiņu Latvijā.
Ģimene
Dzīvesbiedre – Jevgeņija Špoļanska (meitas uzvārds – Matuševska) ir dzimusi 1886. gada 23. decembrī Kijivā.
Dēls – Rostislavs-Mihails Špoļanskis (1912. g. 19. novembrī Kijivā – 1991. g. 25. jūlijā Parīzē, Francijā). Viņš bijis Rīgas krievu studentu korporācijas“ Ruthenia” biedrs.
Meita – Irina-Svetlana Špoļanska (1920. g. 17. decembrī Kijivā – ?).
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, Sarkanajai armijai tuvojoties Latvijas teritorijai, bijušā LR Saeimas deputāta Špoļanska ģimenes locekļi nolēmuši emigrēt no Latvijas un izceļojuši uz ārzemēm.
Pats Leontijs Špoļanskis palicis Rīgā, kur arī dzīvojis līdz pat mūža beigām; viņš miris 1963. gada 7. augustā Rīgā.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti :
LVVA, 1632. f., 1. apr., 21127. l.
LVA, 1971. f. Emigrācijā esošo Latvijas pilsoņu reģistrācijas kartītes.
Генрих Гроссен. Жизнь в Риге. – Даугава, №1, 1994, стр. 165.
Ilustrācijas tēmai
