Ludmila Pereca

Ludmila Pereca (1959. g. 21. februārī Taškentas apgabalā, Uzbekistānas PSR) – gleznotāja un mākslas pedagoģe.

Ludmila Pereca (pirmajā laulībā – Zujeva) ir dzimusi Taškentas apgabala Angrenas pilsētā (tolaik – Uzbekijas PSR).  

Viņas māte – Anastāsija Semjonova agrīnā bērnībā bija palikusi bārene.  Ludmilas tēvs – Vasīlijs Perecs bija dzimis Latvijā, Ludzas rajona Morozu sādžā. Taču liktenis bija lēmis viņam nonākt Vidusāzijā, no kurienes 1965. gadā viņš bija pārvedis savu ģimeni uz Latviju. 1966. gadā  Ludmilas Perecas ģimene  apmetās uz dzīvi Olainē, kur viņa arī iestājās vidusskolā.

Turpmāko Ludmilas likteni visnotaļ bija noteikusi sastapšanās ar Olaines vidusskolas zīmēšanas skolotāju Nikolaju Verjovkinu, kurš ne tikai pasniedzis zīmēšanas stundas, bet arī vadījis tēlotājmākslas pulciņu skolā.  Pēc stundām meitene regulāri apmeklējusi šo pulciņu.  

Ludmila Pereca šādi piemin savu skolotāju Nikolaju Verjovkinu:“Radošs cilvēks, īstens mākslinieks, akvarelists. Viņš vedis mūs uz plenēriem, rotājis skolu gleznām – savējām un aizgūtām no mākslas fonda. Koridoros un treptelpās pie sienām karājās Kalniņa un Pauļuka darbi. Daudzi no viņa skolniekiem ir saistījuši sevi ar mākslu. Mūsu draudzība ar Nikolaju Ivanoviču turpinājās līdz pat viņa mūža beigām.”

Pirms iestāšanās Latvijas Valsts universitātē (LVU) Ludmila Pereca strādājusi par laboranti siltumcentrālē “Olaine”. No 1977. līdz 1983. gadam viņa studējusi LVU Fizikas un Matemātikas fakultātē. Diplomdarbu “Galaktiku un kvazāru kopu sadalījuma pētīšana” (vadītājs prof. Šteins) viņa aizstāvējusi ar izcilību.

Līdztekus studijām universitātē, L. Pereca strādājusi par laboranti Olaines rūpnīcas “Himfarm” ZPI Fizikāli ķīmiskās analīzes metožu laboratorijā, pēc tam – par Olaines 2. vidusskolas pagarinātās mācību dienas grupas audzinātāju.

Absolvējot Latvijas Valsts universitāti, Ludmila Pereca jau bija labi izpratusi, ka glezniecība saista viņu daudz vairāk, nekā astrofizika, tomēr pēc sadales, pienākuma izjūtas vadīta, viņa gadu nostrādāja Olaines vakarskolā un vēl divus gadus – par fizikas skolotāju Rīgas 72. vidusskolā.

Laikā pirms iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas fakultātes neklātienes nodaļā L. Pereca (tolaik Zujeva) jau bija strādājusi par pedagoģi – zīmēšanas pasniedzēju Kirovas rajona (patlaban Centra raj.) Pionieru nama 9. DzER bērnu un pusaudžu klubā “Sokol”.

Ludmilas Perecas (tolaik Zujevas) 1988. gada 7. jūnija raksturojumā no darba vietas rakstīts:“Strādādama, laika gaitā L. Zujeva ir parādījusi sevi kā talantīga pedagoģe, kura spēj vienlaicīgi organizēt gleznošanas nodarbības 15-20 dažāda vecuma (no 6 līdz 16 gadiem) studijas dalībniekiem, kuriem ir atšķirīgs audzināšanas līmenis, individuāli pieejot katram. L. Zujevas studijas dalībnieku darbi sekmīgi tikuši eksponēti izstādē “Mākslas dienas” Rīgā, pilsētas un rajona bērnu un pusaudžu telotājmākslas skatēs.[..]”

Tomēr, ar to vien bija par maz, lai bez šķērsļiem iestātos Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Vēl bija nepieciešami toreizējā Latvijas PSR izglītības ministra A. Buiļa (pie viņa pēc palīdzības arī vērsās L. Pereca) skaidrojumi par to, ka pionieru piļu un namu zīmēšanas un tēlotājmākslas pulciņu vadītāji, uzņemot viņus LMA neklātienes nodaļā specialitātē “Rasēšāna un tēlotājmāksla”, tiek uzskatīti par strādājošiem pēc specialitātes. Tādējādi, 1988. gadā Ludmilu Perecu (tolaik Zujevu) uzņēma akadēmijas neklātienes nodaļā virs uzņemšanas plāna.

Mākslas akadēmijā par Ludmilas Perecas pedagogiem bija tādi izcili meistari, kā Juris Jurjāns, Valdis Villerušs, Ivars Heinrihsons. Tomēr, izsakot šiem māksliniekiem pateicību par viņu darbu, Ludmila uzskata par saviem īstenajiem skolotājiem Vitāliju Karkunovu un Ābramu Bikovu. 1985. – 1988. gadā viņa apmeklējusi Ā. Bikova mākslas studiju, V. Karkunova studijā viņa mācījusies no 1984. gada un līdz pat tās slēgšanai 1992. gadā.

1993. gadā Ludmila Pereca absolvējusi LMA. Kopš 1990. gadu vidus māksliniece vada nodarbības pašas dibinātajā zīmēšanas un glezniecības studijā. Perecas studijā gleznošanu pasniedz viņas otrais vīrs Aleksandrs Pahomovs, kurš arī ir V. Karkunova skolnieks. Jau ir notikušas divas vērienīgas L. Perecas un A. Pahomova audzēkņu darbu izstādes.

Pati Ludmila Pereca piedalās mākslas izstādēs kopš 1988. gada. Viņa bijusi grupas “Brīvā māksla” («Свободное искусство») locekle.

Ludmilas Perecas pirmā personālizstāde notikusi 1999. gada pavasarī Rīgā galerijā  Laiva. Kopš tiem laikiem māksliniece jau ir rīkojusi aptuveni desmit izstādes Rīgā (Melngalvju Namā, privātajās galerijās), Rēzeknē (Kultūras un vēstures muzejā), Ņujorkā (C.A.S.F. museum of Contemporary Russian Art), Koktebeļā (M. Vološina muzejā Krimā).

Ludmila Pereca pasniedz zīmēšanu arī Kristīgās akadēmijas Bībeles mākslas nodaļā Bulduros (Jūrmalā).  

Aleksandrs Malnačs 

Ludmila Pereca. Foto.