Aleksandrs Nalogins
Aleksandrs Nalogins (1922. g. 26. augustā Krasnojarskā, Krievijas PFSR – 1993. g. 21. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – gleznotājs un portretists.
Aleksandrs Nalogins ir dzimis strādnieka – kalēja Dmitrija Nalogina ģimenē, kurš pēc lielinieku revolūcijas pārkvalificējās par ierēdni. 1938. gadā Krasnojarskā Aleksandrs absolvējis astoņgadīgo skolu. 1938.-39. gadā viņš mācījies Irkutskas Mākslas skolā, 1939.-41. gadā – Omskas Mākslas skolā. Līdz Lielā Tēvijas kara sākumam viņš paspējis pabeigt trīs kursus.
1941.-42. gadā A. Nalogins, kā rakstīts viņā autobiogrāfijā, strādājis“par Cenzūras priekšnieku Iekšlietu Tautas komisariāta Noriļlaga Operatīvajā čekistu nodaļā.” No 1942. līdz 1946. gadam viņš dienējis padomju armijā. Sākumā viņš dienējis Novosibirskas garnizona Sarkanās armijas Namā, pēc tam (1943.-44. g.) – Žitomiras Artilērijas mācību nometnē kā nometnes Pārvaldes rasētājs, bet no 1944. gada oktobra un līdz pat kara beigām - aktīvā armijā (Austrumprūsijā) kā 3. Baltkrievijas frontes 23. prettanku iznīcinātāju brigādes rasētājs.
A. Nalogins ir apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni (par kauju pie Karaļaučiem jeb Kēnigsbergas) un ar medaļām: “Za bojevije zaslugi” (par Goldenas pilsētas panorāmu), ”Par Kēnigsbergas ieņemšanu” un “Par Uzvaru pār Vāciju”. 1943. gadā viņš iestājās VĻKJS rindās.
1945. gada oktobrī A. Nalogins ticis komandēts Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas rīcībā, lai IeM klubā strādātu par mākslinieku.
1946. gadā Aleksandrs Nalogins iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Pēc kāda laika noskaidrojās, ka Nalogins, iestājoties Akadēmijā, ir noklusējis to, ka viņam nav vidējās izglītības. Viņš solījies iesniegt atestātu par vidējo izglītību pēc tam, kad eksterni pabeigs strādājošās jaunatnes skolu, kur bija pierakstījies uz sagatavošanas kursiem, un “pārliecinoši lūdza nelikt šķēršļus diploma aizstāvēšanai”. Akadēmijas vadība ņēma vērā viņa lūgumu.
1952. gadā Aleksandrs Nalogins aizstāvēja diplomdarbu Jāņa Tilberga portretu darbnīcā un, iesniedzot atestātu par Rīgas 3. strādājošās jaunatnes vidusskolas absolvēšanu, absolvēja LMA kā diplomēts mākslinieks.
Viņa attiecības ar skolotājiem un kolēģiem veidojās visai neviennozīmīgas, par ko liecina LMA rektora Oto Skulmes parakstītais A. Nalogina raksturojums: “Ar īpašu morālo noturību nebija izcēlies, bet labas uzvedības normas nebija pārkāpis[..]. Turpmāko radošo attīstību noteiks padomju mākslinieka un pilsoņa augstās pienākuma apziņas pieaugums.”
Tikai 1959. gadā Aleksandrs Nalogins kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības locekli, kaut gan jau kopš 1952. gada viņš bija piedalījies izstādēs un kļuvis pazīstams kā izcils portretists.
1982. gadā A. Naloginam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. 1983. gadā Rīgā notika mākslinieka personālizstāde, kas tajos gados bija arī sava veida viņa profesionālo sasniegumu zīme.
Aleksandrs Nalogins ir miris 1993. gada 21. decembrī Rīgā.
Aleksandrs Malnačs