Pjotrs Hudobčonoks
Pjotrs Hudobčonoks (1947. g. 30. jūnijā Daugavpilī, Latvijas PSR) – ievērojams Daugavpils keramiķis.
1966. gadā Pjotrs Hudobčonoks beidza I. Truško Ļvovas Mākslas skolas glezniecības nodaļu. Gandrīz 30 gadus nostrādāja par Daugavpils Celtnieku kultūras pils galveno mākslinieku. Negaidīti viņa uzmanību piesaistīja aizvēsturiskais „lubiņu” zīmējums. Savukārt 1990. gadā Pjotra Hudobčonoka mākslinieciskajā jaunradē sākās aizraušanās ar dekoratīvi skulpturālām kompozīcijām.
P. Hudobčonoka daiļrade ir spilgts piemērs seno tradīciju apvienojumam ar jaunu saturu un mūsdienīgu tehniku. Viņš ir vispopulārākais šādas ievirzes keramiķis Daugavpilī un Rīgā. Viens no tiešākajiem viņa iedvesmas avotiem ir tradicionālais krievu zīmējums „lubok” ar vieglā smalkā humora stilā izpildītiem pasaku sižetiem. Pats mākslinieks izauga vecticībnieku vidē, kas arī ļoti ietekmēja viņa daiļradi. Agrāk tieši „lubiņu” zīmējumi bieži bija sastopami vecticībnieku vidē. Ne mazums šādas ticības piekritēju kopienu ir arī Baltijā, jo īpaši Latgalē, no kurienes nācis mākslinieks Pjotrs Hudobčonoks
Mākslinieks sāk radīt apjomīgus „lubiņu” zīmējumus, attīstot tradicionālos un paša izvēlētos izteiksmes līdzekļus. Nelielā laukumā jāatrod vieta gan tēlniecībai, gan glezniecībai. Gandrīz visas P. Hudobčonoka „lubiņas” ir veidotas uz šķīvjiem. Savu izstāžu atklāšanā mākslinieks parasti neslēpj, ka darbam izmanto sarežģītu kompozītmateriālu, kura pamatā ir kaolīns. Katram māksliniekam ir savi daiļrades avoti, tādi ir arī Pjotram Hudobčonokam: tautas māksla, kas nekad neko nekopē, paliek vienmēr savdabīga un neatkārtojama. No turienes viņa darbos ienākusi un nostiprinājusies krievu tradicionālai mākslas raksturīgā plastika. Pjotram Hudobčonokam ļoti patīk Aleksandra Puškina pasaku sižeti. Viņam pieder vesels cikls ar nosaukumu „Pie jūras līča”/«У Лукоморья», ko mākslinieks radīja par godu A. Puškina simtgadei.
P. Hudobčonoks ir pārliecināts, ka Puškins viņa apziņā ienācis jau agrā bērnībā ar savām brīnumpasakām „Par zelta gailīti”, „Zelta zivtiņa” un joprojām nelaiž vaļā, kaut sen jau mākslinieks ir izaudzis no šī vecuma. Tieši otrādi, dzejnieks paver arvien jaunas un jaunas savas ģenialitātes šķautnes.
Puškina jubilejai veltītās Pjotra Hudobčonoka izstādes ar panākumiem aizritēja gan viņa dzimtajā pilsētā, gan Rīgā, gan arī A. Maskavas A. Puškina Valsts muzejā, piedaloties Latvijas Puškina biedrībai. Šobrīd, atzīmējot 1812. gada Tēvijas kara 200. jubileju, mākslinieka savdabīgā izstāde tika atklāta arī Daugavpils kultūras centrā. Sajūsmināto izstādes apmeklētāju priekšā visā savā spožumā nostājās braši huzāri, karot gatavi ģenerāļi… Vienreizēji darbi! Arī tāpēc, ka šis neparastais mākslinieks savus darbus rada uzreiz, bez iepriekšējiem uzmetumiem un skicēm. Viņa māksla vienmēr piesaista smaidus un lielisku noskaņojumu.
Svetlana Vidjakina
Piedalīšanās izstādēs:
1990. g. – Ruāna, Francija
1992. g. – Cīrihe, Šveice
1993. g. – Hamburgas Mākslas galerija, VFR
1995. g..– Mākslinieku nams, Rīga
1997. g..– Krievu zinātnes un kultūras centrs Helsinkos, Somija
1998. g. – Maskavas Centrālais žurnālistu nams.
1998. g. – Krievijas Federācijas Valsts Domes Kultūras komiteja
Pjotra Hudobčonoka darbus (no 1. līdz 18.) fotografējis Dmitrijs Dubinskis.
Ilustrācijas tēmai
