Sākumlapa > Tēmas > Personas
Fjodors Kanševskis

Fjodors Kanševskis

Fjodors (latv. Teodors) Kanševskis (1876. g. 14. augustā, Rīgā, Krievijas impērijā – 1936. g. 27. jūlijā, Rīgā, Latvijas Republikā) – svarcēlājs, grieķu-romiešu cīņas cīkstonis, viens no 1. Rīgas Atlētikas kluba dibinātājiem un šā kluba goda priekšsēdētājs; Latvijas Smagatlētikas savienības goda priekšsēdētājs. Muitas darbinieks.

Fjodors (Teodors) Kanševskis ir dzimis 1876. gada 14. augustā Rīgā, pareizticīgo ģimenē. Tēvs – Jakovs Kanševskis, māte – Olga Kanševska (dzim. Kuprijanova). Jau agrīnā jaunībā Fjodors aizrāvās ar sportu. Izvēloties kā sporta veidu svarcelšanu, viņš nodibinājis smagatlētu pulciņu. Fjodoram Kanševskim bija milzīgs fiziskais spēks un viņš ātri izvirzījās Baltijas novada labāko smagatlētu rindās.

1890. gadā tika dibināts 1. Rīgas Atlētikas klubs. F. Kanševskis kļuva par vienu no tā dibinātājiem. 1905. gadā viņš uzstādīja Baltijas rekordu grūšanā ar abām rokām, izgrūžot 305 mārciņas (aptuveni 138 kg - tulkot. piezīme).

F. Kanševskis nodarbojās arī ar cīņu. Grieķu-romiešu cīņā (tolaik Krievijas impērijā tā bija pazīstama kā “franču cīņa”) vietējo cīkstoņu vidū viņam praktiski nebija līdzvērtīgu.

Būdams 1. Rīgas Atlētikas kluba Valdes loceklis, Kanševskis ir daudz darījis, lai uzlabotu šīs biedrības finansiālo un saimniecisko stāvokli. Kanševskis nodarbojās arī ar treneru sagatavošanu no kluba biedru vidus, pielietojot jaunākās apmācību sistēmas. Savas dzīves laikā viņš ir atklājis un izaudzinājis daudz ievērojamu un talantīgu smagatlētu. Daži no viņiem piedalījās sacensībās ārzemēs. Veiksmīgāko viņa audzēkņu vidū bija Jānis Krauze un Jānis Polis.

1913. gada aprīlī Fjodors Kanševskis tika ievēlēts par 1. Rīgas Atlētikas kluba goda priekšsēdētāju.

Pirmā pasaules kara gados viņš evakuējās uz Krievijas iekšzemes guberņām.1921. gadā Fjodors (Teodors) Kanševskis atgriezās Rīgā, jau neatkarīgajā Latvijas Republikā, un ieņēmis ievērojamu vietu sporta cienītāju aprindās. Viņš piedalījies smagatlētu sacensībās gan kā sportists, gan kā tiesnesis. 1924. gadā viņš kļuva par Latvijas Smagatlētikas savienības goda priekšsēdētāju.

Pēc sportiskās karjeras beigām T. Kanševskis turpinājis aktīvi piedalīties Latvijas Smagatlētikas savienības darbībā. Sporta aprindās Kanševski dēvēja par Latvijas svarcelšanas tēvu.

Jau kopš Krievijas impērijas laikiem Kanševskim bijusi liela loma brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību attīstībā, viņam bijuši apbalvojumi par nopelniem šajā jomā. T. Kanševskis bija Rīgas priekšpilsētas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs, kā arī šīs biedrības vicepriekšsēdētājs. 1914. gada maijā par šo darbību viņš saņēmis apbalvojuma Sudraba zīmi, bet 1930. gadā Kanševskis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu 1. šķiras ordeņa Goda zīmi.

Bez sportiskās karjeras, T. Kanševskim bija arī civilā profesija un viņš dienējis par ierēdni Muitā.

Fjodors (latv. Teodors) Kanševskis ir miris pēc ilgstošas slimības 1936. gada 27. jūlijā Rīgā. Apbedīts Rīgas Pokrova kapos.

 

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.

 

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

 

Informācijas avoti:

  1. Sports. I. Rigas Atlētu kluba, Dzimtenes Vēstnes № 83, 11.04.1913.
  2. Городской дневник. Награждение. Рижский вестник № 105, 05.05.1914.
  3. Юбилей Ф. Я. Каншевского. Сегодня № 180, 15.08.1926.
  4. Ar Triju zvaigžņu ordeni un goda zīmi apbalvoto Latvijas ugunsdzēsības darbinieku saraksts. Ugunsdzēsējs № 11, 01.11.1930.
  5. Скончался Ф. Я. Каншевский [Некролог]. Сегодня № 206а, 28.07.1936.
  6. Сообщения о смерти в газетах: «Jaunākās Ziņas» № 168, 29.07.1936 и Rīts № 208, 30.07.1936.
  7. Miris Latvijas smagatlētikas tēvs Teodors Kanševskis. Sporta Pasaule № 280, 30.07.1936.

Ilustrācijas tēmai