Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Starkovs

Aleksandrs Starkovs

Aleksandrs Starkovs (1955.g. 26.jūlijā Madonā) –  agrāk futbolists, tagad treneris.

Aleksandrs Starkovs dzimis Madonā, Latvijā. Gandrīz visu aktīvā sportista karjeru (no 1976. līdz 1977. gadam un no 1979. līdz 1989. gadam) veltīja Rīgas futbola klubam „Daugava”. Ilgus gadus Starkovs bija komandas kapteinis un labākais spēlētājs. Tieši Starkova laikā Rīgas klubs piedzīvoja īstu atdzimšanu. 1982. gadā „Daugava” iekļuva PSRS čempionāta pirmajā līgā un uzreiz arī kļuva par vienu no diviziona līderēm. No 1985. līdz 1987. gadam Rīgas komanda bija tuvu valsts augstākās līgas virsotņu iekarošanai.

Diemžēl turpmāk veidojās „Daugavai” nelabvēlīga situācija. Vietu augstākajā līgā tā arī neizdevās sasniegt, novēloti tika veikta spēlētāju paaudžu maiņa, līdz astoņdesmito gadu beigās komanda nonāca dziļā krīzē un jau otrreiz atkāpās uz čempionāta otro līgu. Un tomēr uzticīgākie līdzjutēji arvien atceras, cik meistarīgi spēlēja Starkovs, viens no PSRS futbola pirmā diviziona labākajiem uzbrucējiem (iesita 110 vārtus) visā tā pastāvēšanas vēsturē. Vēlāk Aleksandrs Starkovs tika atzīts par XX gadsimta otrās puses izcilāko Latvijas futbolistu.

Lai gan vislielākos panākumus Starkovam izdevās gūt kā futbola trenerim. Ilgu laiku viņš strādāja par galveno treneri futbola klubā „Skonto”( no 1993. līdz 2004. gadam). Šajā laikā komanda visu laiku bija Latvijas čempionu statusā. Starkovam izdevās izaudzināt veselu Latvijas jauno futbolistu paaudzi, starp kuriem īpaši izcēlās M. Zeļinskis, M. Verpakovskis u. c. 2001. gadā Aleksandrs Starkovs vadīja Latvijas futbola valstsvienību. 2003. gadā viņa vadībā komandai izdevās iekļūt Eiropas 2004. gada futbola čempionāta finālturnīrā, ko pamatoti uzskata par vislabāko rezultātu Latvijas izlases vēsturē.

No 2004. līdz 2006. gadam Starkovs vadīja slaveno Maskavas komandu „Spartaks”. Latvijas trenerim izdevās izvest klubu no ieilgušās krīzes. 2005. gada sezonā „Spartaks” izcīnīja otro vietu Krievijas čempionātā. Taču pēc konflikta ar komandas vadību un dažiem vadošajiem spēlētājiem Starkovs bija spiests uzteikt darbu.

2007. gadā Starkovs no jauna stājās Latvijas futbola izlases priekšgalā. Taču lielus panākumus valsts galvenajai komandai sasniegt neizdevās. Eiropas un pasaules čempionātu atlases turnīros latvieši nepakāpās augstāk par trešo vietu, kas nedeva iespēju iekļūt planētas stiprāko futbola komandu skaitā. No 2011. līdz 2012. gadam Starkovs vadīja arī futbola klubu „Baku” (2012. gada sākumā atkāpās no amata/).

Par nopelniem Latvijas futbola attīstībā 2010. gadā Aleksandrs Starkovs tika apbalvots ar IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

2013. gadā Starkovs aizgāja no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata. 2015. gada sākumā vadīja Latvijas Futbola federācijas treneru padomi, bija nodibinājis savu Talantu akadēmiju, konsultēja jauniešu futbola komandas.

Kopš 2016. gada strādājis ar Latvijas futbola izlasi. 2017. gada pavasarī tika iecelts par Latvijas futbola izlases galveno treneri.

Pēc Latvijas Futbola federācijas lēmuma 2018. gada 3. aprīlī Aleksandrs Starkovs atstādināts no Latvijas nacionālās izlases vadības, sakarā ar izlases komandas neveiksmīgo uzstāšanos.

2019. gada pavasarī Aleksandrs Starkovs kļuva par futbola kluba "Liepāja" treneri.

 

Sergejs Coja

 

 

Attēlā: Aleksandrs Starkovs, populārā Krievijas kluba „Spartaks” treneris no 2004. līdz 2006. gadam. Pašlaik atkal trenē Latvijas izlasi.

Валерий Карпушкин. Анатомия отставки

Ilustrācijas tēmai