Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Silovs

Jurijs Silovs

Jurijs (Juris) Silovs (1950. g. 30 augustā Krāslavā — 2018. gada 28. septembrī) — vieglatlēts, divkārtējais Olimpisko spēļu medaļnieks sprinta stafetē.

Pazīstamais Latvijas sportists Jurijs (Juris) Silovs ir dzimis 1950. gadā Krāslavā. Viņa tēvs  — Vikentijs Silovs — bija galdnieks, māte strādāja par ierēdni pilsētas izpildkomitejā.  

Augstāko izglītību J. Silovs ieguvis, studējot Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē, kā arī Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (patlaban - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). 1971. gadā viņš apprecējās ar Tatjanu, Silovu ģimenē piedzimusi meita Jūlija.

Kā vieglatlēts Silovs guvis panākumus simts metru distances skriešanā. Turklāt ar sprintu viņš sācis nodarboties visai vēlu – 15 gadu vecumā (1965. g.). Tomēr tas netraucēja viņam jau pēc dažiem gadiem kļūt par vienu no labākajiem sportistiem īso distanču skriešanā Padomju Savienība. Pirmais treneris – Vladislavs Skerškāns (Krāslava); pēc trim gadiem vieglatlēts pārcēlies dzīvot uz Rīgu un sācis trenēties Imanta Liepiņa grupā.

1968. gadā J. Silovam piešķirts sporta meistara goda nosaukums. Sacensībās viņš uzstājies par Latvijas sporta biedrību “Vārpa”.

Jurijs Silovs bija piedalījies divās Vasaras Olimpiskajās spēlēs (1972., 1976. g.). 1972. gadā kā rezervists vieglatlēts tika iekļauts PSRS vieglatlētu izlases komandā, kurai bija jāskrien 4х100 m stafete Olimpiādē Minhenē (VFR). Stafetes skrējēju pamatsastāvā viņš tika iekļauts pēdējā brīdī - pēc tam, kad viens no stafetes pamatsastāva dalībniekiem individuālajās sacensībās bija guvis traumu.

Olimpiskais čempions – izcilais padomju sprinteris Valērijs Borzovs (kurš 1972. gadā kļuva par pašu ātrāko planētas cilvēku) savās atmiņās šādi rakstījis par Jurija Silova dalību stafetes skrējienā: “Jurijs nonācis izlases komandas sastāvā gandrīz vai Olimpiādes priekšvakarā. Iedomājieties vien, cik sarežģīts ir sportista stāvoklis, kuram tā uzreiz ir jāiekļaujas saskaņotā un saspēlētā stafetes kolektīvā. Tas nav pa spēkam pat pieredzējušam cīnītājam, bet Silovam Olimpiāde bija pirmās starptautiskās sacensības mūžā! Protams, mēs uzmundrinājām debitantu, kā vien varējām, taču nekas nelīdzētu, ja pats Jurijs Silovs nespētu savaldīt savus nervus. Taču viņš ne tikai savaldīja, bet vispār paveica gandrīz vai neiespējamo. Puisim bija apskaužama izturīguma rezerve! Un tā nebija nejaušība, ka pēc četriem gadiem, Monreālā, kad es atkal skrēju stafetē, pēdējā etapā nūjiņu man bija nodevis neviens cits, kā pārbaudīts olimpietis Jurijs Silovs!”  

1972. gada Minhenes Vasaras Olimpiādē PSRS īso distanču skrējēju izlase bija ieguvusi otro vietu. 1976. gadā Jurijs Silovs piedalījies stafetes skrējienā Vasaras Olimpiskajās spēlēs Monreālā (Kanāda), izlases komandas sastāvā iegūdams bronzas medaļu.

Vieglatlēts Jurijs Silovs, neskaitot godalgotās vietas Olimpiskajās spēlēs, kļuvis arī par 1973. gada Maskavas Vasaras Universiādes čempionu. 1975. un 1977. gadā PSRS izlases sastāvā viņš kļuvis par Universiādes čempionu 4x100 metru stafetē.  

Silovs 11 reizes ir kļuvis par Latvijas PSR čempionu sprinta distanču skriešanā. Sportista labākie rezultāti 100 un 200 metru skriešanā ir datēti ar 1973. gadu — 10,33 un 21,30 sekundes, attiecīgi. Vieglatlēts ir daudzkārtējs PSRS čempionātu medaļnieks. 1974. gadā saskaņā ar laikraksta «Sports» aptauju Jurijs Silovs tika atzīts par vispopulārāko Latvijas sportistu.

1979. gadā traumu dēļ J. Silovs aizgājis no lielā sporta, noslēdzot savu sportista karjeru. Līdz Padomju Savienības sabrukumam viņš strādājis Latvijā par vieglatlētu treneri.

Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas Jurijs Silovs sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību, pievēršoties restorānu biznesam Rīga un Jūrmalā.   2006. gadā viņš balotējās LR 9. Saeimas vēlēšanās no partijas “Dzimtene” saraksta, tomēr Saeimā netika ievēlēts.

Jurijs (Juris) Silovs ir miris 2018. gada 28. septembrī.

 

                                                                           Aleksandrs Gurins, Irēna Ase