Sākumlapa > Tēmas > Personas
Sergejs Žuravļovs

Sergejs Žuravļovs

Sergejs Žuravļovs (1954. g. 12. jūlijs, Rīga) — dzejnieks, prozaiķis, publicists, dramaturgs, tulkotājs, vēsturnieks, kulturologs.

Sergeja tēvs, Anatolijs Žuravļovs, bija Rīgas Pedagoģijas institūta vecākais pasniedzējs, māte – studente. 1955. gadā Žuravļovu ģimene pārcēlās uz Bausku, kur dzīvojuši tēva radinieki. Abi vecāki strādāja par skolotājiem vidusskolās. Vēlāk tēvs kļuvis par Bauskas 2. vidusskolas un Bērnu un Jauniešu sporta skolas direktoru, māte – par mācību daļas vadītāju, pēc tam daudzus gadus, līdz 2009. gadam, māte bijusi vakara vidusskolas direktore.  

1961. – 1971. gados Sergejs Žuravļovs mācījās Bauskas 2. vidusskolā, aizrāvās  ar sportu. Vidusskolu un bērnu un jauniešu sporta skolu viņš absolvējis ar izcilību.

1971. gadā S. Žuravļovs iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātē, lai apgūtu specialitāti “krievu valoda un literatūra”. Viņš aktīvi piedalījies LVU literārajā, sabiedriskajā un sporta dzīvē.

Sergeja dzejoļi tika publicēti studentu avīzē “Padomju Students”, kā ārštata tulks viņš sadarbojies ar laikrakstu “Rīgas Balss”. 1974. gada februārī viņš apguvis arhīvu praksi V. Majakovska Muzejā Maskavā, piedalījies Maskavas Valsts universitātes dzejnieku studijas darbībā.  

Rīgā Sergejs Žuravļovs bija uzstājies populārajā jaunatnes un komjaunatnes kafejnīcā “Allegro” Vecrīgā, kā arī studentu kafejnīcā “Argo” (pie Teikas). Viņš kļuva par Starptautiskā jauno dzejnieku konkursa, ko rīkojis LVU, laureātu. S. Žuravļovs uzrakstījis trīs kursa darbus un diplomdarbu, kas veltīti izcilā krievu dzejnieka Sergeja Jeseņina daiļradei.

Kopš 1974. gada S. Žuravļovs bija aktīvs zinību biedrības “Znaņije” lektors (krievu literatūrā).

1976. gadā viņš tika norīkots darbam uz Bauskas vakarskolu par krievu valodas un literatūras pasniedzēju. Līdztekus tam, viņa daiļdarbi tika publicēti daudzos periodiskajos izdevumos, tai skaitā Latvijas Rakstnieku savienības izdevumā - žurnālā “Karogs”, laikrakstos “SM”, “Učiteļskaja gazeta”, žurnālā “Večerņaja sredņaja škola” un citos.  

1980. gadu sākumā S. Žuravļovs strādājis par korektoru laikrakstā “Rīgas Balss”, par vecāko korektoru Preses Nama žurnālu nodaļā (LKP CK izdevniecība); viņa raksti un literatūrkritiskie materiāli tika publicēti latviešu periodikā; viņš bija strādājis arī par rūpnīcas avīzes “Rīgas Tekstilnieks” korespondentu.

Tolaik viņš sācis krāt materiālus tēmā “Krievu rakstnieki Latvijā” un saviem zinātniskajiem mērķiem sastādījis laikrakstu, žurnālu, kalendāru un grāmatu bibliogrāfiju. Žurnālam “Karogs” un citiem periodiskajiem izdevumiem viņš pastāvīgi pierakstījis pārrunas ar pazīstamiem dzejniekiem un prozaiķiem, kuri bija uzstājušies Rīgā un atpūtušies Dubultos, kā arī ar izciliem latviešu kultūras darbiniekiem. Vēl viņš publicējis atsauksmes par jaunizdotajām grāmatām.

1987. gadā Tallinā S. Žuravļovs bija piedalījies jubilejas svinībās par godu slavenā krievu dzejnieka Igora Severjaņina 100. gadadienai.

1989. gadā Bauskā S. Žuravļovs laidis klajā krājumu “Tur, kur Mēmele saplūst ar Mūsu” (latviešu valodā), kas veltīts pilsētas 380. gadskārtai; 1990. gadu sākumā iznācis pirmais viņa dzejoļu krājums “Pie Livonijas pilsdrupām” («У руин ливонского замка») (krievu un latviešu valodā).

1988. gadā viņš bija piedalījies Baltu-slāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības dibināšanā (BSB – kriev. abreviatūra - БСО). Vēlāk no 10 šīs biedrības sekcijām radās Krievu kultūras centrs – krievu klubs “Uļej”, par kura priekšsēdētāju kļuva Sergejs Žuravļovs. Krievu klubā “Uļej” bija uzstājušies dzejnieki Jurijs Šumakovs, Vladimirs Mirskis, pianists N. Kačalovs, publikators B. Pļuhanovs, bija pulcējušās vecās rīdzinieces – O. Ļišinas privātās ģimnāzijas absolventes, lai atcerētos pagātnes dienu notikumus.  

“Uļej” biedri rīkoja talkas un ekskursijas Rīgas Pokrova kapos (klajā bija nākusi arī brošūra “Pokrova kapi – Rīgas senatnes piemineklis” («Покровское кладбище – памятник рижской старины»), metiens 1000 eks.); tāpat  viņi   bija apmeklējuši Lucavsalu, kur atrodas piemineklis Pētera I zaldātiem, kā arī Pirmā pasaules kara krievu kareivju un latviešu strēlnieku atdusas vietas. Klubā “Uļej” bija runa arī par Uzvaras kolonnu par godu uzvarai 1812. gada Tēvijas karā (tika uzstādīta 1817. gadā Rīgā, Pils laukumā), par pieminekli Pēterim Lielajam (1910. g.) un feldmaršalam M. Barklajam de Tollijam (1913. g.).

Jau vairāk kā gadsimta ceturksni S. Žuravļovs aktīvi nodarbojas ar izdevējdarbību. Viņš ir daudzu izdevumu par krievu rakstniekiem Latvijā autors, kā arī par mūzikas un teātra mākslas darbiniekiem (A. Puškinu, S. Jeseņinu, J. Tiņanovu, V. Pikuļu, F. Šaļapinu, D. Smirnovu, L. Sobinovu, M. Čehovu, V. Visocki un citiem); viņš ir dzejoļu krājumu autors. Virkne autora darbu ir veltīta Latvijas vēsturei un latviešu kultūras darbiniekiem (latviešu teiksmas un dzeja par Pēteri Lielo, grāmatas par Raini, Aspaziju, lirikas atdzejojumi, lugas par baronu Minhauzenu, Kaliostro Mītavā u. tt.)

Sergejs Žuravļovs ir Latvijas Šaļapina biedrības dibinātājs un prezidents, Starpreģionu Šaļapina centra (Maskava) Valdes loceklis, kopš 2005. gada viņš ir Pētera Zinātņu un Mākslas akadēmijas (Sanktpēterburga) īstenais loceklis. Viņš ir bijis daudzu starptautisko semināru un konferenču dalībnieks.

2005. – 2009. gadā S. Žuravļovs bijis Rīgas domes deputāts no partijas “Par Dzimteni!”.

 

Papildu informācija.

Sergejs Žuravļovs ir precējies, viņam ir divi bērni un mazbērni.

Dzīvesbiedre – mākslas zinātņu doktore Aina Žuravļova (dz. 1958. g. Maskavā), absolvējusi Emīla Dārziņa Mūzikas skolu, ar izcilību – Maskavas Konservatoriju un Sanktpēterburgas Konservatorijas aspirantūru. A. Žuravļova ir publikāciju angļu un krievu valodā autore, pasniedzēja,  komponiste un koncertmeistare. Viņa ir piedalījusies zinātniskajās konferencēs, daudzos koncertu pasākumos, tautas svinībās, nodarbojās ar labdarības un tiesībaizsardzības darbību; vairākkārt tika ievēlēta par Rīgas  domes deputāti.  

Dēls – Andrejs Žuravļovs, dz. 1984. g. Viņš ir ieguvis muzikālo izglītību (čells, klavierspēle), absolvējis Transporta un sakaru institūtu. Dēls strādā par menedžeri ārvalstu firmā Rīgā, viņam ir audioierakstu studija.

Meita – Margarita Krein-Gollera (dzim. Žuravļova, 1989. g.) ir absolvējusi E. Dārziņa Mūzikas skolu vijoles klasē. Mācījusies arī Z. Ersas privātajā baleta skolā. Meita stažējusies Vācijā, Itālijā, Krievijā; piedalījusies koncertos kā vijolniece un balerīna. Margarita Krein-Gollera ir Starptautisko konkursu Toljatī, Ņujorkā un citur laureāte. Viņa ir absolvējusi Mičiganas Universitāti un Manhetenas Mūzikas koledžu (Ņujorka). Viņa strādā virknē orķestru Maiami (ASV), lieliski pārvalda dažas svešvalodas, ir precējusies, ģimenē ir divi bērni.

 

Svetlana Vidjakina

 

Библиография изданных сочинений С.А. Журавлёва и его автобиография