Sākumlapa > Tēmas > Personas
Geroīda Bogdanova

Geroīda Bogdanova

Geroīda Bogdanova (dz. Lastočkina; 1934.g. 30. aprīlī Austrumsibīrijas apg./no 1937.g. Irkutskas apg. - 2019. gada 21. jūlijā Vladmirā, KF) -  Daugavpils Krievu kultūras centra ilggadējā direktore.

Geroīda Bogdanova (dzim. Lastočkina) ir dzimusi Sibīrijā. Viņas visspilgtākās bērnības atmiņas ir saistītas ar Baikala ezeru, Sibīrijas plašumiem un pirmatnējo dabu un, protams, atmiņā ir palikuši paši Sibīrijas ļaudis - ar viņu plašo dvēseli, dāsnumu un viesmīlību. Līdz pat šim laikam Geroīda ar siltumu atceras cilvēkus, kuri bija tai apkārt bērnībā un jaunībā, un uzskata, ka tieši no viņiem viņa ir pārņēmusi vislabākās sava rakstura īpašības. Skolas gados viņa bija mācījusies muzicēt, dziedāt, dejot, spēlēt teātra uzvedumos. Par jaunās sibīrietes aizraušanos bija teātris.  

Piecpadsmit gadu vecumā Geroīda redzēja izrādi „Pūt, vējiņi!” pēc latviešu Tautas dzejnieka Raiņa lugas. Šī luga viņu ārkārtīgi sajūsmināja. Tolaik viņa pat iedomāties nespēja, ka tālā un nepazīstamā Latvija kļūs par viņas otro dzimteni.  

1957. gadā Geroīda Lastočkina absolvēja Daugavpils Pedagoģijas institūtu.  DPI pēdēja kursa studenti Geroīdu Lastočkinu nosūtīja uz praksi uz Daugavpils 5. vidusskolu. Tur viņa iepazinās ar fizikas pasniedzēju Josifu Bogdanovu, kas drīzumā bildināja jauno sibīrieti.

Vairāk kā 30 mūža gadus Geroīda Bogdanova ir veltījusi pedagoģiskajai darbībai, jaunās paaudzes audzināšanai. Daudzus gadus viņa vadīja Daugavpils Pionieru nama darbu. 1979. gadā G. Bogdanovai tika piešķirts «Latvijas PSR nopelniem bagātās skolotājas nosaukums».

Arī jaunajos laikos - pēc Latvijas valstiskās netkarības atjaunošanas – Geroīdas Bogdanovas talants un dotības arvien tika pieprasītas. 1994. gadā tika nodibināta jauna sabiedriskā organizācija, kas ieguva dubultnosaukumu «Центр русской культуры (Дом М. Каллистратова(„Krievu kultūras centrs. M. Kaļļistratova nams”).

Par šā Centra emblēmu kļuva mitoloģiskais paradīzes putns Sīrins. Tas ir sens krievu folkloras tēls, kas ir paradīzes eksistences simbols, bet daudz plašākā nozīmē – prieka, veiksmes un slavas simbols. Šā simboliskā putna izcelsmes saknes ir meklējamas Bizantījas kultūrā. 

1995. gada 18. jūnijā notika Meletija Kaļļistratova Nama svīnīgā atklāšana. Daugavpils pilsēta bija nomājusi šo namu no pazīstamā krievu deputāta mantiniekiem. Šajā ēkā, kurai krievu ļaužu uztverē piemīt simboliska nozīme, ir izvietojušās pašvaldības iestāde „Daugavpils Krievu kultūras centrs” un sabiedriskā organizācija ar tādu pašu nosaukumu. Kopš pašas Krievu kultūras centra atklāšanas dienas to vada Geroīda Bogdanova.

Daugavpils Krievu kultūras centrs apvieno cilvēkus nevis pēc to etniskās piederības pazīmes, bet gan, pamatojoties uz cilvēka interesi pret krievu un pasaules kultūras mantojumu. Centra darbības pamatvirzieni ir pētīt Daugavpils, Latgales un Latvijas krievu kopienas vēsturi un kultūras mantojumu, popularizēt zināšanas par krievu kultūru, atbalstīt tautas pašdarbību un daiļradi, rīkot festivālus, koncertus un tautas svētkus. Patlaban jau ir grūti iedomāties Daugavpils kultūras dzīvi bez ikgadējām Slāvu kultūras dienām, jautriem tautas svētkiem «Святочные потешки», bez rudens gadatirgus «Покровская ярмарка»  un daudzkrāsainiem tautas svētkiem «Широкая Масленица», kā arī bez folkloras ansambļu «Русичи» un «Славянка», kora «Малиновый звон» un tautas deju ansambļa  «Русские карогоды» uzstāšanās.

Astoņus gadus vēlāk, 2003. gada oktobrī, Krievu kultūras centrs savā rīcībā saņēma citu ēku Tautas ielā Nr. 11. Kopš tā laika Daugavpils Krievu kultūras centrs jeb Krievu nams, pateicoties tā saimnieces gādīgajām rūpēm, kļuva par Daugavpils pilsētas ievērojamu vietu. Krievu namā ir sakrātas un tiek pastāvīgi eksponētas krievu tautas daiļamata meistaru darinājumu bagātīgas kolekcijas: Gžeļas keramika, Hohlomas izstrādājumi ar gleznojumiem. Krievu nama istabās ir izvietotas ekspozīcijas, kas veltītas Latvijas vecticībnieku un pareizticīgo garīgajam un materiālajam pagātnes mantojumam. 2012-jā jubilejas gadā Krievu nama darbinieki bija atklājuši izstādi «Динабургская крепость в войне 1812 года» („Dinaburgas cietoksnis 1812. gada karā”).

Daugavpils Krievu namā ikviens interesents var iepazīties ar izcilā Daugavpils mākslinieka Pētera Hudobčenoka (Петр Артемьевич Худобченoк) daiļradi – Malahīta zālē ir izvietota visai plaša mākslinieka gleznu kolekcija. Un tā nebūt nav nejaušība, ka Krievu nams tika ieslēgts to objektu sarakstā, kurus  Daugavpils vizīšu laikā apmeklē augsti viesi un ārvalstu delegācijas.

Geroīdas Bogdanovas darbība ar mērķi saglabāt krievu kultūras matojumu tika atzīmēta ar daudziem apbalvojumiem.

 2001. gadā par ieguldījumu krievu kultūras un pareizticīgo tradīciju saglabāšanā un attīstībā Latvijā viņa tika apbalvota ar Krievu Pareizticīgās Baznīcas Svētā Radoņežas Sergija 2. pakāpes medaļu un goda rakstu, ko bija parakstījis Maskavas un Visas Krievijas patriarhs Aleksijs.  

2008. gadā par lielu ieguldījumu saprašanās starp tautām, sabiedriskajā darbā un darbībā kultūras jomā Latvijas Valsts Prezidents Valdis Zatlers apbalvoja Geroīdu Bogdanovu ar Atzinības Krustu.

2011. gadā par ieguldījumu Krievijas-Latvijas kultūras sakaru nostiprināšanā un krievu kultūras popularizācijā Latvijas Republikā Krievijas Federācijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs apbalvoja Geroīdu Bogdanovu ar Puškina medaļu.

Geroīda Bogdanova mirusi pēkšņā nāvē 2019. gada 21. jūlijā Daugavpils Krievu kultūras centra vizītes laikā Vladimirā (KF), apbedīta Daugavpils pilsētas kapos.

Ilustrācijas tēmai