Dimitrijs Trubeckojs

Dimitrijs Trubeckojs (1948. g. 24. aprīlī Ogrē, Latvijas PSR) – sabiedriskais darbinieks, novadpētnieks, materiālu par Pareizticības vēsturi Latvijā vācējs.

Dimitrija Trubeckoja tēvs ir virspriesteris t. Joanns Trubeckojs (1911-1991), tēva brāļi: Nikolajs (1907-1978), Mihails (1917-1974) un Pāvels (1919-1983), kā arī vectēvs – t. Nikanors Trubeckojs (1876-1959) – visi bija garīdznieki. Dimitrija māte – Milica (dzimusi Piļaja, 1912-1977) bija Rīgas-Orlas dzelzceļa revidenta Vasīlija Piļaja meita.

Dimitrijam Trubeckojam bija divas vecākās māsas: Taisija (pēc apprecēšanās – Repina, 1937-2022) un Anastāsija (1941-2001).

Dimitrija tēvs – priesteris Joanns Trubeckojs 1940. gadu beigās bija Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo katedrāles pārzinis. Mēnesi pēc Dimitrija piedzimšanas viņa tēvu arestēja padomju IeTK represīvie orgāni un nosūtīja izciest piespriesto sodu uz Staļina laiku nometnēm, kur viņš atradās ieslodzījumā līdz 1956. gadam. Māte – Milica Trubeckoja ar mazgadīgajiem bērniem šajā laikā dzīvoja Ogrē pie savas mātes – Aleksandras Piļajas.

Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma t. Joanns Trubeckojs atkal tika norīkots kalpot Ludzā un kopā ar ģimeni apmetās uz dzīvi šajā pilsētā. Tomēr 1950. gadu beigās viņam tika atņemta pareizticīgā priestera reģistrācija un viņš bija spiests pārcelties uz Krieviju.

1960.–1964. gadā kopā ar sievu un bērniem (izņemot meitu Taisiju, kas palika Latvijā) t. Joanns Trubeckojs dzīvoja savas svētkalpošanas vietās: vispirms Sarapulā (Udmurtija), pēc tam – Permas apgabala Čusovojas pilsētā, tad tā paša apgabala Lisjves pilsētā. 1964. gadā Trubeckoju ģimene atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Ogrē. Šajā pilsētā D. Trubeckojs dzīvo arī pašlaik (2023. g.).

1966. gadā Dimitrijs Trubeckojs absolvējis vidusskolu un iestājies Vissavienības Tekstilrūpniecības un vieglās rūpniecības neklātienes institūta Mehānikas fakultātē, kuras filiāle atradās Rīgā. Institūtu viņš absolvējis 1973. gadā.

Būdams students, D. Trubeckojs no 1966. līdz 1969. gadam strādājis dažādos uzņēmumos kā strādnieks (sākumā Ogres tipogrāfijā, pēc tam kādu laiku Sadzīves pakalpojumu kombinātā, apmēram gadu strādājis par apsargu kādā no noliktavām Rīgā).

Kopš 1969. gada rudens viņš strādājis Ogres trikotāžas kombinātā - sākumā par strādnieku, bet no 1973. gada beigām, pēc institūta beigšanas – par inženieri Drošības tehnikas nodaļā.

1974./75.gada laikā Dimitrijs Trubeckojs dienējis obligātajā militārajā dienestā padomju armijā – Kaļiņingradā.

1975. gada vasaras beigās viņš atgriezās strādāt Ogres trikotāžas kombinātā, tomēr drīz vien no turienes aizgāja. No 1975. gada beigām līdz 1976. gada vasaras sākumam viņš strādājis par ražošanas mācību meistaru Valsts profesionāli tehniskajā skolā Nr. 22 Rīgā.

Par nozīmīgu lietu Dimitrija Trubeckoja dzīvē bija darbs par ekskursiju vadītāju Rīgas Ceļojumu un ekskursiju birojā, kur viņš strādāja kā štata darbinieks no 1976. gada jūlija līdz 1992. gada augustam. Šis darbs devis viņam iespēju iepazīties ar dažādām bijušās Padomju Savienības pilsētām un republikām, kā arī ar daudziem interesantiem cilvēkiem.

Pēc tam, līdz aiziešanai pensijā 2010. gadā, pastāvīgas nodarbinātības D. Trubeckojam nebija un viņš dzīvojis, iztikdams no pagaidu piepelnīšanās.

Kopš bērnības dienām Dimitrijs Trubeckojs bija aizrāvies ar fotografēšanu. Profesionāli ar šo lietu viņš sācis nodarboties no 1980. gadu beigām, kad sāka fiksēt dažādus notikumus no tolaik atdzimstošās Latvijas krievu sabiedriskās dzīves. Vienmēr viņš bija interesējies par Pareizticīgās Baznīcas vēsturi un par garīgo dzīvi kopumā. Tad viņam arī radās interese saglabāt piemiņu par sev tuviem cilvēkiem. Vēlāk D. Trubeckojs sāka ierakstīt sev pazīstamu un pirms tam nepazīstamu cilvēku atmiņas, tādējādi izveidojot visai vērtīgu audio un video ierakstu kolekciju.

Dimitrijs Trubeckojs ir pazīstams kā sabiedriskais darbinieks. Viņš ir piedalījies Baltu-slāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības dibināšanā (BSB; krievu abreviatūra – БСО), kā arī daudzu kultūrizglītojošu pasākumu, izstāžu organizēšanā un rīkošanā un grāmatu izdošanā.

Starp grāmatām, kas sagatavotas, piedaloties D. Trubeckojam, būtu jāmin:

1) Рижский кафедральный собор Рождества Христова. Составители прот. А. Голиков, прот. О. Пелевин. Фоторепродукции Д.И. Трубецкого. – Рига: Синод Латвийской православной церкви, 2006. (Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle. Sastādītāji: virspriesteris A. Goļikovs, virspriest. O. Peļevins. D.Trubeckoja fotoreprodukcijas. – Rīga: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode, 2006.)

2) Архиепископ Рижский и всея Латвии Иоанн (Поммер) (1876-1934) в фотографиях, рисунках и кинокадрах 1921-1934 гг. Каталог выставки. Составитель Б.А. Равдин, при ближайшем участии Д.И. Трубецкого. – Рига: Латвийское общество русской культуры, 2021. (Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers; 1876-1934) 1921.-1934. gada fotogrāfijās, zīmējumos un kinokadros. Izstādes katalogs. Sastādītājs B. Ravdins, ar D. Trubeckoja ciešāko līdzdalību. – Rīga: Latvijas Krievu kultūras biedrība, 2021.)