Jeļena Jaroševska

Jeļena Jaroševska (1947. g. 9. februārī Starija Darohī, Baltkrievijas PSR) –  Baltslāvu kultūras un sadarbības biedrības līdzpriekšsēdētāja.

Lielāko savas dzīves daļu, kopš 1958. gada, J. Jaroševska ir pavadījusi Rīgā, Pārdaugavā. Lūk, viņas atmiņas un toreizējie iespaidi par  pilsētu: “Atceros, ka daļu teritorijas gar Uzvaras bulvāri aizņēma sakņudārzi – līdz Ņ. Hruščova vizītei Rīgā. Kā tad tā – mazdārziņi pilsētas centrā? Un sākās dārziņu pārvēršana par parku. Topošajā parkā es iestādīju trīs kokus – bērzu, kļavu un liepu. Mēs, 26. vidusskolas skolēni, piedalījāmies daudzās sestdienas talkās. 

Skola – sarkano ķieģeļu ēka Zeļļu ielā ir celta pēc arhitekta Georga Šmēlinga projekta par krievu tirgotāju, Svētās Trīsvienības Pārdaugavas pareizticīgo baznīcas draudzes locekļu, ziedojumiem. Rīgas 26. vidusskolā strādāja interesanti, aizrautīgi skolotāji. Skolas direktors Ivans Sergijenko rītos sagaidīja skolēnus pie ieejas ēkā: “Labrīt! Vai viss kārtībā? Vai bikses izgludinātas, vai zābaki notīrīti, vai meitenēm mati sasukāti?  Pankratijs Borisenko bija fiziķis, matemātiku mācīja Jevgeņija Tāgere. Bioloģiju, ģeogrāfiju, krievu valodu un literatūru, angļu valodu un ķīmiju mācīja ļoti zinoši, interesanti pedagogi. Skolā darbojās radiomezgls, un skolēni veidoja ne tikai sienasavīzi, bet arī radiopārraides visai skolai. Pēc angļu valodas skolotājas Rozas Kurskas  iniciatīvas skolas aktu zālē notika “Brigantīnas” – tikšanās ar interesantiem cilvēkiem.”

1965. gadā J. Jaroševska absolvēja Rīgas 26. vidusskolu un iesākās jauns posms viņas dzīvē – tās bija studijas Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē, kura mājvieta bija Kronvalda bulvārī. Viņas diplomdarba tēma bija “Keramzīta ražošanas tehnoloģija”. Keramzīts tolaik bija jauns celtniecības materiāls. J. Jaroševska devās pirmsdiploma praksē uz Baltkrieviju, kur šī materiāla ražošanas tehnoloģija jau bija labi izstrādāta. Pēc institūta beigšanas 1970. gadā strādāja Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūtā.

J. Jaroševskai gribējās uzzināt arvien ko jaunu, padziļināt savas zināšanas literatūrā, mākslā, vēsturē, tādēļ viņa apmeklēja ekskursiju vadītāju kursus Jūrmalā un 1985. gadā kļuva par Jūrmalas ekskursiju biroja pilntiesīgu ekskursiju vadītāju.

1988. gadā nodibinoties Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrībai, J. Jaroševska kļuva par tās biedru. Sākumā biedrību vadīja  V. Stešenko, pēc tam – V. Popovs. Biedrība darbojās bijušajā Pētera I pilī, taisnība, neilgi, līdz 1998. gadam, kad bija  nolemts ēku pārdot un krievu biedrībām nācās to atstāt. 2001. gadā  J. Jaroševska kļuva par Baltslāvu biedrības priekšsēdētāju, vēlāk – par līdzpriekšsēdētāju kopā ar Marinu Stetjuha un Iraīdu Gorškovu. Biedrība rīkoja seminārus, lekcijas, izstādes, tikšanos ar pirmskara laika krievu ģimnāziju beigušajiem.

Sadarbība ar Marinu Stetjuha un Pjotru Pohalkovu (tagad – tēvs Pjotrs) sākās ar Trīsvienības Sergijeva klostera (Sergija miests Maskavas apgabalā, Krievijas Federācijā) mūķeņu kora uzstāšanās organizēšanu. Kora diriģents bija tēvs Amvrosijs. Tieši no lidmašīnas uz kora priekšnesumu ieradās Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā A. Udaļcovs. Doms bija pārpildīts, logus klāja sarma. “Ar mums ir Dievs” dziedāja koristes.

Lūk, kā J. Jaroševska  vērtē Baltslāvu biedrības aktivitātes: “Mēs vienīgie Latvijā atzīmējām Frančesko Bartolomeo Rastrelli 300. gadadienu kopš viņa dzimšanas. Tas bija tālajā 2000. gadā. Rundāles pils direktors Imants Lancmanis deva rīkojumu sakurināt  siltu auksto, tumšo pili. Kad mūsu biedrības pārstāvji braucienā tuvojāmies pilij, visi logi gaiši staroja. Tas bija kaut kas neaizmirstams.

Mēs draudzējāmies ar Margaritu Tunu, palīdzējām viņai sarīkot mūzikas vakaru “AVE SOL” zālē. Organizējām konferences, izstādes, koncertus, izbraucienus.

Gribas arī pateikt par ilggadējiem lekciju cikliem “Cilvēks – nesaprātīgs dabasbērns”, “Mūzika Latvijas pilīs un lauku sētās”, “Pasaules kultūras mantojums”. Pamatakmens šiem cikliem bija ielikts vairāk nekā pirms 20 gadiem un tie turpinās vēl joprojām.

Organizējot konferences, Baltslāvu biedrības valde centās dažādot to tematiku (piemēram, konference “Līvu un setu tautību līdzība un  atšķirība” 2006. gadā Pečoros, Pleskavas apgabalā, Krievijas Federācijā).

Pirmās izstādes, kas tika organizētas kopā ar Marinu Stetjuha, bija Baltslāvu biedrības mākslinieku – A. Misjureva, S. Narkevičas, V. Ļedovska, N. Petuhova, A. Bogomazovas – darbu izstādes Jūrmalas kultūras namā un kultūras centrā “Nellija” 1999. gadā. Gadu iepriekš  kultūras centrā “Nellija” biedrība organizēja pirmo bērnu zīmējumu konkursu “Mana pilsēta”, 1999. gadā – bērnu zīmējumu izstādi “Mans Puškins”. Labas, sirsnīgas atsauksmes par šīm izstādēm iedvesmoja mūs organizēt  bērnu zīmējumu starptautisku izstādi. Rīgā, Ventspilī, Vupertālē (Vācijas Federatīvajā Republikā), Sanktpēterburgā, Pleskavā, Dedovičos (Plekavas apgabalā, Krievijas Federācijā) un Lietuvā, Kauņā, 2001.–2003. gadā bija rādītas  bērnu zīmējumu izstāde “Hanzas pilsētas – Rīgas tirdzniecības kaimiņi”, kas bija veltīta Rīgas 800. gadadienai, kā arī izstādes “No vecmāmiņas pūralādes” (2004–2006) un “Karaļa Artura bruņinieki” (2006–2008).

Bez šīm izstādēm Rīgā un Pleskavā vairākkārt tika organizētas Baltslāvu biedrības mākslinieku darbu izstādes, bet Rīgas muzejos skatītāji varēja redzēt Pleskavas Mākslas skolas docētāju un audzēkņu darbus. Laikā no 1999. līdz 2020. gadam biedrība kopā ar pleskaviešiem īstenoja 32 projektus (izstādes, konferences, seminārus).

Pirms karantīnas paša sākumā 1919. gada martā izstāžu zālē “Apsīda”, Vecrīgā, tika atklāta Pleskavas Mākslas skolas docētājas Sofijas Rižkovas darbu izstāde “Pleskavas redzējumi”.

Jeļenai Jaroševskai un Marinai Stetjuha ir plaši Baltslāvu biedrības darbības plāni nākotnē. Cerēsim, ka tie piepildīsies.

Балто-славянское общество культурного развития и сотрудничества (информационный материал)

Фотоальбом «Балто-славянское общество культурного развития и сотрудничества»

Сборник воспоминаний «Они были гимназистами...» – Projekta autori: Baltslāvu kultūras un sadarbības biedrības līdzpriekšsēdētājas  Jeļena Jaroševska, Marina Stetjuha. Māksliniece: Svetlana Narkeviča.