Džordžs Brauns

Džordžs Brauns (arī Georgs fon Brauns; 1698. g. 15./25. jūnijā, Limerikā, Īrijā – 1792. g. 18./29. septembrī, Rīgā, Krievijas impērijā) – grāfs, pulkvedis, no 1762. gada Rīgas un Vidzemes ģenerālgubernators, no 1775. gada arī Igaunijas gubernators, no 1782. līdz 1792. gadam Baltijas ģenerālgubernators.

Džordžs Brauns ir dzimis Limerikas grāfistē Īrijā. Saskaņā ar ģimenes leģendu, viņš ir senas dzimtas pārstāvis, kura 11. gadsimtā ieradusies Lielbritānijā kopā ar Viljamu I Iekarotāju. Džordžs mācījās Limerikas Katoļu skolā un tā kā viņš pēc konfesionālās piederības bija katolis, tad tajos laikos nespēja veidot savu karjeru Britu Kroņa zemēs, tādēļ vēl jaunības dienās viņš devies uz ārzemēm.

1725. gadā viņš iestājās Pfalcas kūrfirsta dienestā, pēc ģenerāļa Džeimsa Kīta ieteikuma. Taču 1730. gadā Brauns pārgāja Krievijas Impērijas dienestā un šajā valstī nodienējis vairāk nekā 60 (!) gadus.

Dienējot Krievijas armijā, Džordžs Brauns piedalījās daudzās militārajās kampaņās, karalaukā izrādot drošsirdību un karavīra prasmi. 1733.-1734. gadā Brauns piedalījās Krievu korpusa, kuru komandējis viņa tautietis Pēteris Lasī, karagājienā uz Poliju.

Džordžs Brauns ir 1735.-1739. gada Krievijas-Turcijas kara dalībnieks. Viņš bija kritis turku gūstā, taču izbēdzis un nogādājis vērtīgas izlūkotās ziņas, par ko viņam tika piešķirta ģenerālmajora militārā pakāpe. 1742. gadā, kara laikā ar Zviedriju, viņš komandējis karaspēku, kas piesedza teritoriju starp Narvu un Sanktpēterburgu. Par sekmīgu komandiera pienākuma izpildi viņam tika piešķirta ģenerāļa poručika militārā pakāpe.

Viņš piedalījās arī virknē kauju, kuras norisinājušās Septiņgadu kara (1756-1763) gaitā. Šā kara laikā Braunam tika piešķirta ģenerāļa anšefa militārā pakāpe. Džordžs Brauns kļuvis slavens kaujā pie Corndorfas – gūdams 11 ievainojumus, viņš nepameta kaujas lauku. Pēc šīs kaujas Krievijas ķeizariene Jeļizaveta nosūtīja ģenerāli anšefu beztermiņa atvaļinājumā, lai viņš varētu uzlabot savu veselības stāvokli. Pie tam viņam pilnībā tika saglabāts dienesta atalgojums, kas tajos laikos bija izņēmuma gadījums.

1762. gadā 64 gadus vecais ģenerālis Brauns, kuram vecuma dēļ vairs nebija viegli pildīt militārā dienesta pienākumus, tika iecelts par Rīgas un Vidzemes ģenerālgubernatoru, un šajā augstajā amatā viņš nodienējis 30 gadus (!).

Ieņemot ģenerālgubernatora posteni, Džordžs Brauns bija daudz ko panācis. Tostarp, viņš nodrošinājis dzimtbūšanai pakļauto zemnieku klaušu muižniekiem reglamentāciju. 1765. gadā ģenerālgubernators izdevis rīkojumu: visām muižām ir jāiesniedz deklarācijas par zemnieku klaušām, kuras pastāvējušas pēdējā sasaukuma landtāga (muižnieku kopsapulces) brīdī. Un par ikvienu klaušu apmēra palielināšanu muižniekiem bija jāizmaksā nauda zemniekiem.

Ar ģenerālgubernatora Brauna rīkojumu tika aizliegts pārdot dzimtcilvēkus ārpus guberņas robežām, aizliegts pārdot zemniekus izsolē, kā arī pārdot sievu un vīru atsevišķi vienu no otra. Nedrīkstēja ierobežot zemnieku iespēju stāties laulībā. Apriņķu ārstiem tika uzlikts pienākums ārstēt saslimušos dzimtcilvēkus.

Ģenerālgubernatora Džordža Brauna valdīšanas laikos Rīgā tika uzbūvētas: Citadele, Svēto Pētera un Pāvila pareizticīgo katedrāle, Jēkaba akmens kazarmas, Krievu Viesu nams un citi objekti. Viņa laikos pilsētā tika uzsākta Rīgas Melnā balzama ražošana manufaktūrā un dibinātas arī citas manufaktūras. Pie Daugavas krastiem tika uzbūvētas slavenās noliktavas vērpšanas šķiedras no kaņepēm uzglabāšanai (patlaban dažas no šīm noliktavu ēkām, kuras uzbūvētas nedaudz vēlāk, atrodas Centrālajā tirgū).

Pēc ģenerālgubernatora Brauna iniciatīvas bija nojauktas nelielās mājiņas, kas atradās pie Rīgas pils (to īpašnieki saņēma labu naudas kompensāciju) un izveidots Pils laukums. 1773. gadā, sakarā ar aizliegumu veikt apbedīšanu Rīgas pilsētas teritorijā, tika dibināti Lielie kapi, Svētā Jēkaba un Pokrova kapsēta, kuras tajos laikos atradušās ārpus priekšpilsētu robežām. 1789. gadā Rīgā tika dibināta pirmā apriņķa skola ar krievu apmācības valodu, kas vēlāk tika nosaukta par Katrīnas skolu. 1765. gadā tika pieņemts Rīgas Tirdzniecības nolikums, kas nodrošināja nedaudz vairāk tiesību pilsētas latviešu un krievu tirgotājiem.

1782. gadā guberņa tika pārveidota par Krievijas Impērijas apgabalu, kuru pārvalda gubernators. Pēc dažiem gadiem Rīgas rāte, kuras sastāvs līdz šim bija nenomaināms, tika nomainīta pret rāti, kuras sastāvu ievēl pilsētnieki. Vācu izcelsmes Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā atcēla rīdzinieku iedalījumu birģeros (pilsētas pilsoņos) un nebirģeros. Rīgas rātes vēlēšanās varēja piedalīties jebkuras tautības pilsētnieki, kuri sasnieguši 25 gadu vecumu un kuriem bija noteikts ienākumu līmenis.

Ģenerālgubernatora Džordža Brauna darbība izpelnījusies augstu novērtējumu ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām. 1774. gadā Austrijas imperators piešķīris Džordžam Braunam grāfa titulu.

Džordzs Brauns nodzīvojis 94 gadus, līdz pat pēdējai sava mūža dienai saglabājot skaidru prātu. Nedēļu pirms nāves viņš uzrakstījis vēstuli ķeizarienei Katrīnai II. Šajā vēstulē, it kā nojauzdams tuvojošās dzīves beigas, viņš rakstījis nevis par sevi, bet par saviem palīgiem un sekretāru, kurus raksturojis no vislabākās puses, un lūdzis veicināt viņu karjeru. Ķeizariene atzinās: “Es vienmēr biju cienījusi grāfu Braunu un jūtu, cik daudz es esmu zaudējusi pēc viņa nāves.”

Grāfs Džordzs Brauns ir miris 1792. gada 18. septembrī (29. septembrī – pēc jaunā stila) Rīgā.

Ģimene un bērni

Pirmo reizi Džordžs Brauns apprecējies ar savu tautieti Helēnu Lasī - īru izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršala, Rīgas un Vidzemes gubernatora (1727–1751), grāfa Pētera Lasī (īru: Peadar de Lása) meitu.

Pēc pirmās sievas nāves Džordžs Brauns otrreiz apprecējies ar aristokrāti Eleonoru Kristīni fon Mengdenu.

Grāfa Džordža Brauna dēls, Ivans Brauns bija Keksholmas pulka komandieris.

Aleksandrs Gurins