Pēteris Lasī

Pēteris Lasī (Lesī) (angl. Pierce Edmond de Lacy, īru – Peadar de Lása) (1678. g. 30. oktobrī, Kilīdijā, Īrijā – 1751. g. 19. aprīlī, Rīgā, Vidzemes guberņā, Krievijas Impērija) – grāfs, ģenerālfeldmaršals, viens no 18. gadsimta sekmīgākajiem karavadoņiem. Rīgas un Vidzemes ģenerālgubernators.

Pēteris Lasī ir dzimis 1678. g. 30. oktobrī, Kilīdijā pie Limerikas (Īrijā), senas normāņu dzimtas ģimenē, kura kādreiz bija pārcēlusies uz Īriju. Jau agrīnā jaunībā īru izcelsmes dzimtmuižnieks ir dienējis Francijas, Austrijas armijās, bet 1700. gadā viņš iestājies Krievijas dienestā un 1736. gadā viņam tika piešķirta ģenerālfeldmaršala militārā pakāpe.

1730. gadā Pēteris Lasī tika iecelts par Rīgas un Vidzemes ģenerālgubernatoru. Viņa dienestam šajā valsts amatā bija sava specifika: ne reizi vien kā karavadonis Lasī tika atrauts no vietējo problēmu risināšanas un, izpildot militārās vadības pavēli, devās karot. Tā, 1733.-1735. gadā viņš piedalījās karadarbībā pret Krievijai nevēlamo Polijas karali Staņislavu Leščiņski, bet 1735. gadā viņš nosūtīts pie Reinas, lai palīdzētu Krievijas sabiedrotajai Austrijas armijai, kura karojusi ar francūžiem. 1736. gadā karavadonis piedalījās Azovas cietokšņa sekmīgajā aplenkumā un 1737.-1738. gadā Krievu-turku karā. 1740. gadā Krievijas sabiedrotais – Austrijas imperators — piešķīris karavadonim Svētās Romas Impērijas grāfa titulu. 1741.-1743. gadā grāfs Lasī bija Krievu armijas virspavēlnieks, komandējot karaspēku, kurš Somijas teritorijā karoja ar Zviedriju.

Rīgā Pēteris Lasī kļuvis pazīstams ar to, ka atcēlis 1738. gada Rīgas rātes rīkojumu, kas paredzēja, ka nevāciešiem, kuriem pilsētā pieder nekustamais īpašums, gada laikā būtu tas jāpārdod. (История Латвийской ССР. [Latvijas PSR vēsture] I sējums. Rīga, 1952. 307. lpp.). Tādējādi, kā tiek apgalvots vēsturiskajā literatūrā, būdams ģenerālgubernators, Lasī aizstāvējis Rīgas latviešu un līvu tiesības.

Spānijas vēstnieks Krievijas imperatora galmā hercogs de Līrija šādi raksturojis Pēteri Lasī: “Ģenerālis Lasī, infantērijas ģenerālis, īru izcelsmes, lieliski pārzināja savu lietu; viņu mīlēja, un viņš bija godīgs cilvēks, kurš nebija spējīgs pastrādāt kaut ko sliktu un jebkur būtu izpelnījies laba ģenerāļā slavu.”

Grāfs Pēteris Lasī ir miris 1751. gada 19. aprīlī Rīgā.

Ģimene un pēcnācēji

Pētera Lasī znots, īrs Džordžs Brauns, kurš bija precējies ar Helēnu Lasī, arī daudzus gadus bija ģenerālgubernators Rīgā un palicis savu laikabiedru un pēcnācēju gaišajā piemiņā.

Pētera Lasī un vācbaltietes grāfienes Martas fon Lēzeres dēls, Francis Morics Lasī (1725–1800) – bija pazīstams Austrijas karavadonis, feldmaršals.

Pētera Lasī radinieks, Boriss (Morics) Lasī (Lezī) (1737–820), infantērijas ģenerālis.

Aleksandrs Gurins