Veronika Gulbe (Plotņikova)

Veronika Gulbe (dzimusi Plotņikova; 1976. g. 3. februārī  Kemerovā, Krievijas PFSR) – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise.

Vecāki atveda Veroniku uz Rīgu, kad viņa bija vēl pavisam maza. Viņas tēvs – Vladimirs Plotņikovs bija autovadītājs. Māte – Gaļina (dzim. Neimane) ir dzimusi Ukrainā vāciešu ģimenē; šī ģimene tika deportēta uz Sibīriju pēc nacistiskās Vācijas karaspēka iebrukuma PSRS teritorijā. Rīgā Nikas māte strādāja par audzinātāju bērnudārzā, vēlāk kļuva par bērnudārza vadītāju.

Veronika Plotņikova mācījās Rīgas 38. vidusskolā, no 6. klases – prestižajā 10. vidusskolā, šeit viņa arī sāka nodarboties teātra studijā. Kaut gan bērnībā viņa nebija sapņojusi par aktrises karjeru, tomēr  teātra māksla pakāpeniski aizrāvusi viņu un galu galā kļuva par viņas dzīves jēgu. Vēl būdama 12. klases skolniece, Nika iestājās Rīgas Krievu teātra aktieru studijā, kuru vadījuši Leonīds Beļavskis un Semjons Losevs. 1997. gadā viņa absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju un tajā pašā gadā tika uzņemta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra trupā.

Jaunās aktrises debija izrādījās visai veiksmīga, tika ievērotas arī viņas labās vokālās dotības. Pateicoties tām, aktrisei pievērsa savu uzmanību izcilais latviešu komponists Raimonds Pauls. Par viņu sadarbības sākumu kļuva Raimonda Paula mūzikls “Kerija” (pēc Teodora Dreizera romāna “Māsa Kerija” motīviem), kas tika iestudēts teātrī 2000. gadā. Pēc šī mūzikla Rīgas Krievu teātrī skatītāji varēja baudīt arī citas muzikālās izrādes, kuru tapšanā piedalījies maestro un Veronika Plotņikova – “Kabīrijas naktis” un “Solo aktrisei ar orķestri”. V. Plotņikova drīz vien iekaroja skatītāju simpātijas un kļuva par vienu no populārākajām M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisēm.

Spēlē šādās M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs:

Ļubova Raņevska (Antona Čehova lugā “Ķiršu dārzs”); 

Lēdija Makbeta (Artūra Dīča lugā “Lēdija Makbeta” pēc Viljama Šekspīra traģēdijas “Makbets” motīviem);

Mersedesa, vēlāk grāfiene de Morsēra (Nikolaja Denisova lugā “Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess” pēc Aleksandra Dimā romāna “Grāfs Monte-Kristo” motīviem);

Elmīra, Orgona sieva (Žana Batista Moljēra komēdijā “Tartifs”); 

Emīlija u. c. (izrādē “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” pēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviem);

Reme (Žordi Galserāna lugā “Kankuna”);

Emīlija (izrādē “Gandrīzlaime” pēc Džona Kariani lugu motīviem); 

Helēna Habarda (detektīvizrādē “Slepkavība Austrumu ekspresī” pēc Agatas Kristi romāna motīviem, Kena Ludviga dramatizējums);

Kerola (Vudija Allena traģikomēdijā “Centrālparka Rietumi”);

Viljama Šekspīra tragēdijā “Hamlets”; 

detektīvizrādē "Seši Šerloki" pēc Artura Konana Doila stāstu motīviem;.

Justīnes Kļavas komiskajā melodrāmā "Bolderāja";

Lindas Rudenes muzikālajā izrādē "Pelnrušķīte";

muzikālajā izrādē "Ceļojums pusnaktī";

Raimonda Paula mūzikas koncertā "Man ar tevi ir labi";

Ziemassvētku koncertā “Reiss 2025-2026” u.c. 

Dažas V. Plotņikovas-Gulbes lomas pagājušo gadu izrādēs: 

Marianna (Jevgeņija Švarca lugā “Pelnrušķīte”); 

Lara (Ludmilas Razumovskas komēdijā “Franču kaislības Piemaskavas vasarnīcā”);

Kerija (mūziklā “Kerija” pēc Teodora Draizera romāna “Māsa Kerija” motīviem, Raimonda Paula mūzika);

Natalī (izrādē “Natalī” pēc Ivana Buņina stāstu motīviem);

Žoanna (lugā “Gribu dzīvot Parīzē” pēc Ēriha Marijas Remarka romāna “Triumfa arka” motīviem);

Lea (Semjona An-ska lugā “Dibuks”);

Marija Stjuarte (Frīdriha Šillera traģēdijā “Marija Stjuarte”);

Kamilla (Alfrēda de Misē lugā “Ar mīlu nejoko”);

Hiacinte (Žana Batista Moljēra komēdijā “Skapēna blēdības”); 

Dziedātāja (Viktora Legentova lugā “Edīte Piafa”, pamatojotes uz Edītes Piafas memuāriem);

Kabīrija (muzikālajā izrādē “Kabīrijas naktis” pēc Federiko Fellīni drāmas motīviem, Raimonda Paula mūzika);

Nika Plotņikova (muzikālajā izrādē “Solo aktrisei ar orķestri” ar Raimonda Paula mūziku);

Ņina Zarečnaja (Antona Čehova lugā “Kaija”);

Medžija Skota (izrādē “Mana sieva ir mele” pēc Margaretas Meijo un Morisa Ennekena lugas motīviem);

Eļa (Nadeždas Ptuškinas liriskajā komēdijā “Bravo, Laurensija!”);

Katiša, viņa arī Glafira Petrovna (komēdijā “Krievu smiekli” pēc Fjodora Dostojevska noveļu motīviem);

Džemma (Eduardo Skarpeto komēdijā “Skrandaiņi un augstmaņi”);

Lukrēcija (Nikolo Makjavelli satīriskajā komēdijā “Mandragora”);

Basja (muzikālajā izrādē “Odesa, burvīgā pilsēta…” pēc Īzaka Bābela stāstu motīviem, Raimonda Paula mūzika);

Sņežana (Alekseja Ščerbaka lugā “Starpstacija”);

Ludmila (Aleksandra Gaļina lugā “Retro”);

Ninevija Mellere (Ingas Ābeles lugā “Zilās asinis”).

*** 

Nikas Gulbes (Plotņikovas) talants spoži izpaudās arī televīzijā. 2007. gadā LNT kanālā viņa kopā ar televīzijas ziņu moderatoru Māri Grigali kļuva par šova “Divas zvaigznes” uzvarētāju.

2010. gadā Nika Gulbe (Plotņikova) ieguva galveno balvu TV3 šovā “Dziedi ar zvaigzni”. Milžu cīņas. Tajā pašā televīzijas kanālā viņa piedalījās populārajā latviešu seriālā “UgunsGrēks”, atvedojot Serafimas lomu.

***

Apbalvojumi

Starptautiskā teātru festivāla “Belaja Veža” prēmiju – “Labākā aktrise” un “Publikas mīlule” laureāte par Dziedātājas lomu lugā “Edīte Piafa”. Brestā, 2001. gadā.

Prēmiju “Labākā aktrise 2002.–2003. gada sezonā”, “Labākā aktrise 2003.–2004. gada sezonā”, “Labākā aktrise 2015.–2016. gada sezonā” laureāte Rīgas Krievu teātrī pēc skatītāju balsojuma rezultātiem.

Starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Jaunais Vilnis” diplomante. Jūrmalā, 2003. gadā.

Latvijā iznākošā laikraksta “Subbota” lasītāju balvas “Personiskā simpātija” ieguvēja 2003. gadā.

Personiskā dzīve:

2006. gadā Veronika Plotņikova apprecējās ar uzņēmēju Jāni Gulbi. 2007. gadā Gulbju ģimenē piedzimis dēls Andrejs. 2010. gadā ģimene izjuka. 2016. gadā Nikai Gulbei piedzimis otrais dēls - Nikolajs (Nikolass).

Tatjana Feigmane