Sākumlapa > Tēmas > Personas
Poļina Karpovska

Poļina Karpovska

Poļina Karpovska (dzim. Igošina; 1923. g. 19. augustā Penzā, Krievijas PFSR – 2005. g. 25. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas krievu drāmas teātra aktrise (1949–1956) un Rīgas Jaunatnes teātra aktrise (1957–1989), Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1966. g.).

Poļina Karpovska (uzvārds pirms laulības – Igošina) ir dzimusi 1923. gada 19. augustā Penzā, Krievijā. Viņa absolvējusi vidusskolu Penzā un 1948. gadā Borisa Ščukina Augstāko teātra skolu Maskavā.

No 1949. gada aktrise Poļina Karpovska dzīvoja un strādāja Latvijā. No 1949. līdz 1956. gadam aktrise spēlēja uz Rīgas Krievu drāmas teātra skatuves; no 1957. līdz 1989. gadam viņa strādāja Rīgas Jaunatnes teātra krievu trupā.

Poļina Karpovska ir mirusi 2005. gada 25. jūnijā Rīgā.

Ērika Tjuņina

Karpovskas nozīmīgākās lomas Rīgas teātros:

Rīgas Krievu drāmas teātrī:

Liza – I. Turgeņeva romāna „Muižnieku ligzda” inscenējumā (1949. g.); Vaļa – M. Svetlova lugā „Pēc divdesmit gadiem” (1949. g.); Beatrise – P. Kalderona komēdijā „Ar mīlu nejoko” (1950. g.); Inna –E. Zālītes komēdijā „Vārds sievietēm” (1950. g.); Marija Antonovna – N. Gogoļa komēdijā „Revidents” (1951. g.); Kristīne – R. Blaumaņa lugā „Ugunī” (1955. g.); Žermēna – A. Žerī lugā „Sestais stāvs” (1956. g.).

Rīgas Jaunatnes teātrī:

Ļenočka – V. Rozova lugā „Prieku meklējot” (1957. g.); Kača – I. Štoka inscenējumā „Velna dzirnavas” pēc Jana Drdas lugas-pasakas (1959. g.); Berta Kuzmiņična – M. Svetlova lugā „Pēc divdesmit gadiem” (1964. g.); Mamajeva – A. Ostrovska komēdijā „Arī gudrinieks pārskatās” (1965. g.); Pirmā sieviete – V. Korostiļova lugā „Varšavas trauksmes zvans” (1966. g.); Valentīnas māte –M. Roščina lugā „Valentīns un Valentīna” (1972. g.); Pelageja Ļeskova – V. Rozova komēdijā „Situācija” (1973. g.); Zoja Vladimirovna – V. Tendrjakova garstāsta „Nakts pēc izlaiduma” inscenējumā (1976. g.); Nadežda Filipovna – A. Kuterņicka lugā „Ņina” (1976. g.); Šepovalova – V. Agranovska garstāsta „Apturiet Malahovu!” inscenējumā (1978. g.); Vojņicka – A. Čehova komēdijā „Mežainis” (1982. g.); Sallija – izrādē „Haklberijs Fins” pēc M. Tvena romāna „Haklberija Fina piedzīvojumi” motīviem (1986. g.).

Par Poļinas Karpovskas tēlojumu, atveidojot  Lizas lomu (I. Turgeņeva romāna „Muižnieku ligzda” inscenējumā, režisori A. Jefremovs un M. Pjarns, 1949. g.) latviešu dzejnieks Aleksandrs Čaks rakstījis: „Tikai tādu var iedomāties Lizu, ne citādu. Aktrises stāja, kustības, balss – viss tas krietni saderas ar Lizas tēla būtību. Skatuves māksliniece prot vienlīdz veiksmīgi atklāt kā Lizas kautrīgumu un sirsnību, tā arī viņas dvēseles iekšējo dziļo dedzīgumu un nelokāmo stingrību.” (A. Čaks. Aizgājusī dzīve.“Cīņa”, 1949. g. 2. februārī).

 

Informācijas avoti:

«Латвийская Советская энциклопедия». – Рига, 1985.;

«Рижский театр русской драмы». – Рига, Зинатне, 1983.;

«Рижский театр русской драмы», фотоальбом. – Рига, Лиесма, 1983.

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis

Ilustrācijas tēmai