Andrejs Iļjins

Andrejs Iļjins (1960. gada 18. jūlijā Gorkijā, Krievijas PFSR) –teātra un kinoaktieris, no 1979. līdz 1989. gadam Rīgas Krievu Drāmas teātra aktieris.

Andrejs Iļjins ir dzimis Gorkijā (tagad – Ņižņijnovgoroda). Andreja tēvs – Epifāns Iļjins visu mūžu strādājis par autovadītāju, māte bija saimnieciskās daļas vadītāja arodskolā. Andrejs Iļjins atceras: “Ģimenē bija galvenais – visi mīlēja cits citu, un es izjutu šo mīlestību. Šī sajūta daudz ko nosaka cilvēka dzīvē, un es ar īpašu siltumu pieminu savus vecākus un pateicos viņiem par visu.”

1979. gadā Andrejs Iļjins absolvējis Gorkijas/ Ņižņijnovgorodas Teātra skolu (Borisa Naravceviča kursu) un pēc sadales tika nosūtīts strādāt uz Rīgas Krievu drāmas teātri (teātra mākslinieciskais vadītājs Arkādijs Kacs).

Rīgas Krievu drāmas teātrī (tagad – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) jaunais aktieris ātri vien nobriedis kā skatuves mākslinieks un ieguvis aktierspēles pieredzi, jo drīz vien Arkādijs Kacs uzticējis viņam Hļestakova lomu N. Gogoļa komēdijā “Revidents”(1981. g.). Pēc tam aktieris spēlējis Trepļeva lomu A. Čehova lugā “Kaija” (1985. g.), Alekseju Ivanoviču izrādē “Spēlmanis” (pēc F. Dostojevska romāna motīviem; 1987. g.) un Hamletu V. Šekspīra traģēdijā “Hamlets”.

Līdzās darbam teātrī Andrejs Iļjins 1983. gadā absolvējis Latvijas Konservatorijas Teātra mākslas fakultāti.

Aktieris Andrejs Iļjins nedaudz vairāk kā desmit gadus radoši strādājis Rīgas Krievu drāmas teātrī, uzstājoties uz tā skatuves. “Rīgas periods ir pats dārgākais. Tas svētījis visu manu turpmāko radošo mūžu. Tas bija mans pirmais teātris, tie bija mani pirmie skatuves partneri, draugi, mani pirmie pateicīgie skatītāji un darbs kopā ar tādu meistaru, kā A. Kacs. To nav iespējams aizmirst,” atceras A. Iļjins. Tajos gados Rīgas preses izdevumi rakstījuši par viņu: “Tas, ka teātrī ir tāds aktieris, tā ir Dieva žēlastība.”

Rīdzinieki vienmēr atcerēsies Hļestakovu Andreja Iļjina izpildījumā komēdijā “Revidents”.No režisora Arkādija Kaca atmiņām: “Toreiz viss strādājis par labu lomas iekšējam saturam – gan aktiera vecums, gan viņa personiskās dotības. Kaut kāds īpašs dvēseles šķīstums, simpātijas izraisošs skatiens, atvērtība, pilnīga ķermeņa plastikas brīvība un vēl kāda galvenā īpašība piemita šim jauneklim. Cilvēkiem, kurus audzinājuši ar mīlestību un uzticēšanos, piemīt kaut kāds dvēseles vieglums, ticība sev un citiem. Šādas gaismas arī ir piepildīts Iļjins Hļestakova lomā. Apgarotas spēles starojoša radošā enerģija.”

Šajā izrādē bija ne mazums aktierspēles sasniegumu, taču Hļestakovs A. Iļjina izpildījumā bija saviļņojis ikvienu. Visa Hļestakova loma pārsteigusi ar savu nopietnību -  šā tēla evolūcija no “ziepju burbuļa” līdz pašam Gogolim – līdz rakstnieka sāpēm par Krieviju un tās likteni. Šī izrāde bija guvusi grandiozu panākumu. Luga “Revidents” bija kļuvusi par nozīmīgu notikumu Rīgas kultūras dzīvē. Pēc gada, viesizrādēs Maskavā “Revidents” A. Kaca iestudējumā tika atzīts par pašu novatoriskāko izrādi.

Par tādu pašu teātra mākslas brīnumu Rīgā bija kļuvuši arī Trepļevs lugā “Kaija” un Hamlets Andreja Iļjina izpildījumā.

Pirmais Andreja Iļjina darbs kino ir loma īsmetrāžas mācību filmā “Trīs citroni mīļotajai” (Rīgas Kinostudija, 1983. g., režisors Oļegs Rozenbergs).

Un vēl skatītāji atceras brīnišķīgo spēlfilmu “Zīlēšana uz jēra lāpstiņas” – par izsūtīto latviešu, krievu un kalmiku likteņiem (režisore Ada Neretniece, 1988. g.). Šī spēlfilma, kurā Andrejs Iļjins bija ģeniāli atveidojis vientiesīgo jaunekli Kliču, it kā paredzējusi aktiera nākotni un veiksmīgo karjeru kinematogrāfijas jomā.

Strādāt kopā ar Andreju Iļjinu gan kino, gan teātrī vienmēr ir ārkārtīgi viegli. To līdz pat šim laikam atceras visi viņa Rīgas kolēģi, it īpaši aktrise Ņina Ņeznamova – viņa partnere “Kaijā” un “Hamletā”. Līdz pat šim laikam aktieri Iļjinu atceras un mīl viņa pirmajā teātrī.

Kopš 1989. gada Andrejs Iļjins, saņēmis piedāvājumu, spēlē uz Maskavas teātru skatuvēm.

Andrejs Iļjins ir KF Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1993. g.) un KF Tautas skatuves mākslinieks (2021. g.).

Svetlana Vidjakina

Darbs Maskavas teātros:

Andrejs Iļjins spēlē izrādēs Maskavas padomes (Mossoveta) teātrī, A. Čehova Maskavas Dailes teātrī, Teātra aģentūrā “Art-partņor XXI”, LA’ TEATR, Sergeja Bezrukova Teātrī.

Maskavas padomes (Mossoveta) teātrī (nozīmīgākās lomas):

Ruijs Blāzs – V. Igo drāmā “Ruijs Blāzs”;

Leoņidiks – А. Arbuzova lugā “Mans nabaga Marats”;

Aldžernons – O. Vailda komēdijā “Cik svarīgi būt nopietnam”;

Šarls Forestjē – “Mīļais draugs” pēc G. de Mopasāna romāna motīviem;

Malvolio – V. Šekspīra komēdijā “Divpadsmitā nakts”.

A. Čehova Maskavas Dailes teātrī (izrādes, kurās spēlē A. Iļjins):

M. Bulgakova lugā “Svētuļu jūgs”;

P. Kohouta lugā “Nulles”;

Izrādē “Noziegums un sods” pēc F. Dostojevska romāna motīviem;

S. Moema lugā “Svētās ugunis”.

LÀ TEATR:

Hannas Sluckas komēdijā “Stikla putekļi” (rež. Vadims Dubrovickis);

Nila Saimona lugā “Baumas” (rež. Vadims Dubrovickis);

“Lieta Nr..” pēc F. Dostojevska romāna “Brāļi Karamazovi” motīviem;

E. de Filipo komēdijā “Cilvēks un džentlmenis”.

«TO DUET»:

Maikla Kristofera komēdijā “Dāma un viņas vīrieši...” (2007. g., rež. Andrejs Žitinkins).

Teātra aģentūrā “Art-partņor XXI”:

Izrādē “Ragana” pēc A. Čehova stāsta motīviem;

Bernārs – izrādē “Nejēga” pēc Marka Kamoletī lugas “Ak, šī Anna” motīviem (2004. g., rež. Romāns Samgins).

Sergeja Bezrukova Teātrī:

Pjotrs Petrovičs – izrādē “Kaislības ap Jemeļjanu” pēc A. Čehova agrīno stāstu motīviem (2010. g., rež. Sergejs Bezrukovs, Vitālijs Bezrukovs).

Andreja Iļjina nozīmīgākās kinolomas:

Seržanta Serebrjanija loma kinorežisora Pētera Todorovska spēlfilmā “Ankors, vēlreiz Ankors!” ;

Fēliksa Rajevska – Staļina laiku Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta studenta loma kinorežisora Pētera Todorovska retro drāmā “Kāda brīnišķīga spēle” (1995. g.);

Galvenās varones Anastāsijas Kamenskas vīra, profesora Andreja Čistjakova loma Krievijas detektīvseriālā “Kamenska 1,2,3,4 ” pēc Aleksandras Mariņinas detektīvromānu motīviem. (Spēlējot šajā seriālā, Andrejs Iļjins ieņēmis vietu pašu iekārojamāko Krievijas vīru desmitnieka reitingos);

20. gadsimta padomju izlūka Leopolda Trepera (kurš strādājis ar pseidonīmu Žans Žilbērs) loma televīzijas seriālā “Sarkanā kapela” (2004. g.). u. c.

Sākot no 2000. gada, Andrejs Iļjins kļuvis ļoti pieprasīts kā kinoaktieris.

Balvas un apbalvojumi:

2005. g. – speciālā balva festivālā “Amūras rudens” par lomu lugā “Stikla putekļi”.

***

Andreja Iļjina oficiālā mājas lapa: http://www.ailyin.ru/

Fotoattēlā: Andrejs Iļjins Hļestakova lomā N. Gogoļa komēdijā “Revidents”.