Ivans Bulatovs

Ivans Bulatovs (1869. g. 16. janvārī Kijivā, Krievijas impērijā – 1947. g. 19. novembrī Rīgā, Latvijas PSR) – Rīgas Krievu teātra aktieris no 1924. gada; biedrības «Krievu teātra garantu biedrība» loceklis.

Ivans Bulatovs ir dzimis Kijivā, tur viņš arī studēja, grasoties iegūt advokāta profesiju. Studiju laikā I. Bulatovs nopietni aizrāvās ar skatuves mākslu. Un tad, kad drīz vien dzīve uzstādīja viņam liktenīgu jautājumu – vai pilnībā nodoties darbam advokatūrā, vai arī veltīt sevi skatuves mākslai, viņš bez īpašām svārstībām izvēlējās teātra skatuvi. Un nekad to nebija nožēlojis. Teātrī viņš atrada savu pasauli, sev radniecisku stihiju, jo skatuves mākslai viņš kalpoja ar tādu pašu atdevi, kā to bija darījuši vecās krievu aktierskolas skatuves mākslinieki, kas kalpojuši teātrim kopā ar izciliem krievu teātra vecmeistariem.

Kā aktieris Ivans Bulatovs bija uzstājies Kijivā, Harkivā, Odesā, Rostovā, Jekaterinodarā (tagadējā Krasnodarā) un citur, strādājot šo pilsētu drāmas teātros. Viņa priekšā bija izvērtusies plaša spīdošas personīgās karjeras perspektīva, bet tieši šajā laikā, 1917. gada rudenī Krievijā bija noticis Oktobra apvērsums, jeb lielinieku revolūcija. Sarkanā terora un tam sekojošā Pilsoņu kara traģiskie notikumi izsita I. Bulatova dzīvi no ierastās gultnes, teātra aktieris, tāpat kā daudzi citi, bija devies bēgļu gaitās un veicis tā saucamo artistisko „ledus pārgājienu”.

Beidzot Ivans Bulatovs bija nonācis relatīvi klusajā ostā – Rīgā, Latvijas Republikā. Šeit vairāk nekā divdesmit gadus viņš bija uzstājies uz Rīgas Krievu drāmas teātra skatuves. Un 1926. gadā, kad Rīgā tika svinēta Ivana Bulatova skatuviskās darbības 30 gadu jubileja, gandrīz visos viņam adresētajos apsveikumos bija norādīts, ka viņa jubileja ir ne tikai krievu teātra svinības, bet arī krievu kultūras svinības kopumā. Tā šajā dienā izpaudās Rīgas publikas cieņa pret aktieri Bulatovu. 

Jau kopš 1925. gada, kad teātris vēl bija darbojies kā Biedrība „Krievu drāmas teātris", Ivans Bulatovs bija tās padomes sastāvā, būdams “Krievu teātra garantu biedrības” galvotājs. Šīs Biedrības priekšsēdētājs bija LR Saeimas deputāts Meletijs Kaļistratovs. Kopā ar citiem skatuves māksliniekiem I. Bulatovs personīgi ziedojis teātra attīstībai 1 tūkstoti latu.

Rīgas Krievu drāmas teātrī pastāvēja laba tradīcija – pirms katras jaunas teātra sezonas sākuma rīkot aizlūgumu. Tieši aktieris Ivans Bulatovs pirms sezonas atklāšanas allaž bija aicinājis tēvu Nikolaju Šalfejevu un protodiakonu Konstantīnu Dorinu, lai šie pareizticīgie garīdznieki varētu noturēt aizlūgumu. Laikraksta «Segodņa» 1928. gada 265. numurā, ir rakstīts: “Sākot aizlūgumu, t. Šalfejevs teicis īsu uzrunu un norādīja uz skaistu tradīciju, kas izveidojusies teātrī, vienmēr sākot savu darbību, lūgt Dieva palīdzību. Šajā sarežģītajā situācijā, – viņš teicis, – šī tradīcija iegūst īpašu nozīmi, jo spēcīgā ticība ir palīdzējusi teātra darbiniekiem pārvarēt virkni šķēršļu, ko likuši ļaunprātīgi cilvēki, lai traucētu Krievu teātra darbības atjaunošanu. Tagad, kad visi šķēršļi ir pārvarēti un nozīmīgā krievu kultūras lieta atkal nonākusi savā gultnē, nevajadzētu atcerēties par teātrim nodarītajām aizvainojumiem, bet, gluži otrādi, saskaņā ar kristīgo mācību, aizmirst tos un apvienoties ciešā brālīgā darbā krievu mākslas, Krievu teātra un krievu kultūras labā. Aizlūguma laikā dziedājis jauktais koris N. Stoļarova vadībā kopā ar teātra aktieriem.” 

Rīgā aktieris Ivans Bulatovs strādājis no 1924. līdz 1941. gadam un no 1945. līdz 1947. gadam. Vācu okupācijas laikā nacisti piespiedu kārtā bija aizveduši Ivanu Bulatovu uz Vāciju. Pēc tam, kad padomju armija bija padzinusi vācu karspēku, aktieris I. Bulatovs atgriezās no Austrijas Rīgas Krievu teātrī kopā ar savu dzīvesbiedri aktrisi A. Darjalu. Tomēr viņa veselības stāvoklis bija nopietni sagandēts.

Ivans Bulatovs ir miris 1947. gada 19. novembrī Rīgā. Nelaiķa apstāvēšanas ceremonija tika noturēta Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā.

Jubilejas izdevumā, kas tika veltīts Rīgas Krievu drāmas teātra simtgadei (Rīga, 1983. g.) par aktieriem Ivanu Bulatovu un Juriju de Būru ir rakstīts: „Šie aktieri virtuozi pārvaldīja skatuviskās pārtapšanas mākslu, smalki izjuta dialoga valodas struktūru – ritmu, melodiku, prata uzsvērt krievu valodas fonētisko un intonāciju tēlainību.” Partneri uz teātra skatuves un draugi dzīvē, viņi abi arī atdusas blakus Rīgas Pokrova kapos.

Leonīds Lencs