Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Bombins

Mihails Bombins

Mihails Bombins (1951.g. 15.novembrī1 Rīgā - 2011.g. 13. jūlijā,Riga) - raidstacijas «Svoboda» korespondents Rīgā.

www.svoboda.ru

 

Tika publicēts 14.07.2011. 

Ivans Tolstojs

14. jūlijā kļuva zināms par ilggadīgā Radio Svoboda (Brīvība) korespondenta Rīgā Mihaila Bombina traģisko bojāeju.

 Mihails Bombins dzimis 1951. gadā, kopš 1988. gada sadarbojās ar demokrātisko presi Padomju Savienībā un sūtīja savas reportāžas sākumā uz Minheni, bet pēc tam uz Prāgu. Mihailam Bombinam bija bagāta dzīves pieredze. 1986. gadā viņam tika piespriesti divi gadi labošanas darbu par padomju iekārtas apmelojumu un pretpadomju literatūras izplatīšanu. Pēc tam viņš sadarbojās ar Maskavas tiesībsargu izdevumiem:

"Экспресс-хроника" („Ekspress-hronika”) , "Бюллетень христианской общественности" („Kristīgās sabiedrības biļetens”) un citiem.
 
Latvijas Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs šādi piemin Mihailu Bombinu:

– Es iepazinos ar Mihailu pirms divdesmit gadiem. Lieta tāda, ka krievu žurnālistu aprindas Latvijā ir visai šauras, un viņš jau kopš 80. gadu beigām iemantoja konsekventa disidenta, komunistiskā režīma pretinieka slavu. Par to viņš arī cieta, tika notiesāts, viņam piesprieda divus gadus labošanas darbu Čudovā, viņš strādāja būvobjektā Ļeņingradas apgabalā. Pēc tam, kad Mihails atgriezās, viņš bija ļoti atpazīstama, populāra personība, faktiski – Radio Svoboda seja.  Man imponēja Mihaila demokrātiskā un brīvā pieeja cilvēkiem. Intervijā viņš nekad neuzstiepa savu viedokli, ļāva visiem izteikties – sākot no komunistiem un beidzot ar liberāļiem. Pirmajā vietā viņam vienmēr bija sarunu biedrs. Bombina sagatavotie materiāli izcēlās tieši ar šādu - ļoti demokrātisku un atklātu pasniegšanas stilu. Nāve vienmēr ir negaidīta, bet šoreiz, protams, tas ir šoks mums visiem,  teica Nikolajs Kabanovs.  
Vārds Latvijas biedrības "Родной язык"(„Dzimtā valoda”) priekšsēdētājam Vladimiram Lindermanam:

– Varbūt, mēs ar Mihailu Bombinu arī nebijām tuvi draugi, bet vēl kopš padomju laikiem pastāvīgi uzturējām biedru attiecības. Es nevaru pieskaitīt sevi padomju laiku disidentu pulkam, tomēr arī man radās rīvēšanās ar padomju sistēmu. Mihailu var pieskaitīt disidentu pulkam, viņš pat kādu laiku pavadīja aiz restēm, nodarbojās ar politiskās literatūras, kurai piemita pareizticīgā novirze, pašizdošanu. Viņš bija cilvēks, kuram allaž varēja uzticēties, kas vienmēr pieturējās pie skaidriem principiem cilvēktiesību jautājumos. Mihails vienmēr palika uzticīgs šiem principiem: cilvēktiesības allaž ir vērtējamas augstāk par to vai citu politisko sistēmu. Visumā, viņš ziņoja taisnību par notikumiem Latvijā aiz tās robežām. Un lūk, tik traģisks notikums… Var tikai izteikt milzīgu līdzjūtību viņa ģimenei. Mēs visi sērojam , teica Vladimirs Lindermans.
Mihailu Bombinu atceras viņa kolēģe – Radio Svoboda korespondente no Viļņas Irina Petersa:
 
– Pirmām kārtām, es atceros Mihailu Bombinu kā saskarsmē ļoti vienkāršu un ārkārtīgi atsaucīgu cilvēku. Bet, protams, man kā žurnālistei izsauca cieņu viņa pieredze, darba stāžs par Radio Svoboda ārštata korespondentu kopš 1988. gada – tas nav joks, sanāk divdesmit trīs gadi.

Es personīgi iepazinos ar viņu pirms desmit gadiem, kad tikko uzsāku strādāt RS. Kādu reizi es atbraucu no Viļņas uz Rīgu darīšanās, un izmantojot gadījumu, piezvanīju Mihailam, lūdzu tikties, viņš tūlīt pat atnāca, kaut gan varēja manīt, ka ir ļoti aizņemts. Atnāca un pacietīgi uzklausīja nepazīstamo Irinu Petersu. Faktiski Mihails mācīja mani, daloties pieredzē. Varētu teikt, ka viņš, droši vien, bija mans pirmais korespondenta aroda skolotājs.