Boriss Popovs
Boriss Popovs (1871. g. 30. jūlijā/11. augustā Rīgā, Krievijas impērijā – 1950. g. Stokholmā, Zvedrijā) – no 1920. gada līdz 1944. gadam bija Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Mineraloģijas katedras profesors.
Boriss Popovs ir dzimis netālu no Rīgas (Nikolino muižā) pazīstamu krievu tirgotāju ģimenē, kurai piederēja firma “Brāļi Popovi”. Borisa tēvs bija Rīgas pilsētas goda pilsonis Anfirs Popovs. Mazo Borisu kristīja Rīgas Pārdaugavas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcā.
Absolvējot 1891. gadā Rīgas pilsētas ģimnāziju, B. Popovs iestājas Pēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinību nodaļā. 1897. gadā B. Popovam saņēma pirmās pakāpes diplomu un sāka gatavoties docētāja darbam Mineraloģijas un ģeoloģijas katedrā. Kopš 1899. gada 1. marta B. Popovs bija Ģeoloģijas kabineta vadītājs. No 1905. gada 1. marta līdz 1914. gada 31. decembrim B. Popovs strādāja Pēterburgas Politehniskā institūta Mineraloģijas katedrā. Bet no 1915. gada 1. janvāra līdz 1917./1918. mācību gada pavasara semestrim viņš bija Petrogradas (bij. Pēterburgas) Universitātes Ģeoloģijas kabineta asistents. Tolaik viņš bieži brauca zinātniskos komandējumos uz ārzemēm – uz Norvēģiju, Vāciju, Austriju un citām zemēm.
1920. gadā viņš atgriezās (no Norvēģijas) dzimtajā Rīgā un ieņēma profesora vietu Latvijas Augstskolas (no 1922. gada – Latvijas Universitāte) Ķīmijas fakultātes Mineraloģijas katedrā. Kopš tā laika visa viņa darbība līdz pat aizbraukšanai no Latvijas 1944. gada septembrī bija saistīta ar Latvijas Universitāti. Lai arī B. Popovam bija tiesības iegūt Latvijas pilsonību, viņš līdz pat 1940. gadam bija Krievijas pavalstnieks (viņam bija Nansena pase).
Nepilnos 14 gados (no 1920. gada līdz 1934. gadam) viņš bija uzrakstījis 14 zinātniskus darbus, to vairākums bija rakstīti vācu valodā (publicēti Vācijā). Tajā laikā B. Popovs, tāpat kā iepriekšējos gados, bieži brauca zinātniskos komandējumos, īpaši uz Korsikas salu. Tolaik, kad Latvijas Universitātē norisinājās mērķtiecīga politika – lasīt lekcijas tikai latviešu valodā un nelatviskas izcelsmes docētājiem nācās savās lekcijās vai nu pāriet uz latviešu valodu, vai arī aiziet no darba savās katedrās, B. Popovs palika vienīgais, kas nepakļāvās šai prasībai. 1927. gadā viņam tika ieteikts lasīt lekcijas latviešu valodā. Taču viņš atteicās to darīt. Vēstulē Latvijas Universitātes rektoram viņš pamatoja savu pozīciju ar faktu, ka tad, kad viņu uzaicināja darbā universitātē, viņam netika izvirzītas prasības mācīt studentus latviešu valodā. Nelīdzēja arī universitātes juriskonsulta profesora Augusta Lēbera iejaukšanās, norādot, ka 1922. gadā pieņemtie universitātes statūti paredz studentu mācīšanu valsts valodā un tikai izņēmuma gadījumos ir atļauts lasīt lekcijas citās valodās. Profesors bija nelokāms un turpināja lasīt lekcijas un pieņemt eksāmenus vācu valodā. Ārī krievu studenti kārtoja eksāmenus pie profesora vācu valodā. Pat autoritārā režīma apstākļos Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Padome atļāva Borisam Popovam lasīt lekcijas vācu valodā līdz 1940. gada 30. jūnijam. Tas liecina par B. Popova atzīstamo kvalifikāciju un arī par to, ka Latvijas Universitātē tolaik trūka speciālistu, kas būtu spējīgi viņu aizstāt. B. Popova personas lietā nav ziņu par to, ka viņš būtu aizstāvējis doktora disertāciju.
Boriss Popovs bija krievu studentu korporācijas “Sororitas Tatiana” un “Fraternitas Arctica” goda filistrs.
1940. gada 1. oktobrī B. Popovu iecēla par Latvijas Universitātes Mineraloģijas un petrogrāfijas katedras vadītāju. Nacistu okupācijas gados viņš turpināja darbu Latvijas Universitātē.
B. Popovs 1892. gada 4. novembrī, vēl students būdams, slēdza laulību ar Nadeždu Bajovu, dzimušu Kurskā. Nav ziņu par šajā laulībā dzimušiem bērniem.
Būdams atraitnis, 1943. gadā Boriss Popovs otrreiz savā dzīvē stājās laulībā ar PSRS pilsoni Tatjanu Popovu, dzimušu Pēterburgā 1906. gada 25. aprīlī.
Boriss Popovs dzīvoja dzimtas mājā Rīgā, Visvalža ielā 8.
1944. gada vasaras beigās viņš aizbrauca uz Vāciju. Vēlāk pārcēlās dzīvot uz Zviedriju, kur arī beidza savu dzīves gājumu.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, f. 7427, apr. 13, l. 1350.
Latvijas universitāte desmit gados. – Rīga: Latvijas universitāte, 1929.
Latvijas universitāte divdesmit gados. – Rīga: Latvijas universitāte, 1939.
Ilustrācijas tēmai
