Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrība

“Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrība” (1988–2025). 

Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības galvenais uzdevums – attīstīt un stiprināt starpetniskās kultūras saites, iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar krievu un citu austrumslāvu tradīcijām un kultūras vērtībām, popularizēt dažādu Baltijas tautu kultūras tradīcijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Pirmais biedrības vadītājs bija Vladimirs Stešenko, pēc tam viņu nomainījis Viktors Popovs. Tajos laikos daudzi rīdzinieki – gan eksakto zinātņu, gan radošo profesiju pārstāvji – bija Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības dalībnieki. Viņus vienojusi interese par krievu vēsturi un kultūru, kā arī iespēja piedalīties dažādos pasākumos. Tika atjaunota Masļeņicas (Masļeņica - nedēļu ilgi austrumslāvu svētki pirms Lielā gavēņa, kas saistīti ar atvadīšanos no ziemas un pavasara sagaidīšanu – tulk. piez.), kā arī Lieldienu un Ziemassvētku (pēc Jūlija kalendāra) svinēšana. Tika izdoti literārais almanahs “Slovo” un laikraksts “Cerkovj i mir”.

2001. gadā Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības Valdes sastāvā bija Iraīda Gorškova (1918–2009), Jeļena Jaroševska (1947) un Marina Stetjuha (1946). Par priekšsēdētāju tika ievēlēta J. Jaroševska. Pēc I. Gorškovas nāves J. Jaroševska un M. Stetjuha kļuva par biedrības Valdes līdzpriekšsēdētājām. Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības dalībnieki vienmēr atsaucās uz viņu iniciatīvām un palīdzēja tās īstenot. Tikai tādēļ izdevās īstenot dažkārt par utopiskiem uzskatītos plānotos pasākumus.

Biedrības darbība attīstījās vairākos virzienos:

1) Lekciju cikli: 

– “Cilvēks – nesaprātīgs dabas bērns“ – cikls uzsākts 1998. gadā. Gandrīz divdesmit gadus pēc kārtas to spoži vadījusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesore Tatjana Zorenko. Cik daudz interesanta, negaidīta un noderīga klausītāji uzzinājuši šajos gados. 

– “Pasaules kultūras mantojums“ – uzsākts 2000. gadā. Tika piesaistīti vadošie mākslas zinātnieki no dažādu valstu muzejiem, kas deva iespēju tuvāk iepazīties ar izcilo vecmeistaru daiļradi. Baltslāvieši bija noklausījušies A. Anapoļskas (Valsts Ermitāža, Sanktpēterburga); S. Arutjuņana (Kadriorgas Mākslas muzejs, Tallina); Edvardas Šmites un Ksenijas Rudzītes (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) lekcijas.

2) Publikācijas preses izdevumos:

Publikāciju cikls Latvijas preses izdevumos: “Māte un bērns” – par mātes lomas nozīmi bērna audzināšanā, balstoties uz konkrētiem piemēriem.

3) Koncerti: 

– “Mūzika Latvijas pilīs un muižās” – cikls sācies 1999. gadā. Biedrības dalībnieki un viņu draugi ik gadu bija apmeklējuši kādu no Latvijas pilīm, visbiežāk Mežotnes pili, un baudījuši klasiskos skaņdarbus profesionālo mūziķu un vokālistu izpildījumā, piemēram, Igora Bočarņikova (1941–2010), Gaļinas Poļakovas un Larisas Ļutjko. Pētera Čaikovska un Friderika Šopēna skaņdarbus izpildījis Andrejs Bilalovs – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas Klavierklases pedagogs. Daudzus gadus klausītājus priecējis Latvijas Nacionālās operas solista Romana Poļisadova (bass) vokālais sniegums Sanitas Klēšnieces instrumentālajā pavadījumā.

4) Pirmskara krievu ģimnāziju absolventu tikšanās: 

Tās tika rīkotas kopš 20. gadsimta 80. gadiem, kad bijušo ģimnāzistu vēl bija palicis diezgan daudz, un viņi ar prieku atsaucās uz aicinājumiem satikties. Iraīda Gorškova, 1938. gada Rīgas Valsts Krievu ģimnāzijas absolvente, bija pastāvīga šo tikšanās kuratore. Jeļena Jaroševska un Marina Stetjuha sākušas viņai palīdzēt no 1990. gadu vidus. Ikgadējās tikšanās, kas turpinājušās piecpadsmit gadus, notikušas dažādās vietās: vispirms – kultūras centrā “Nellija”, pēc tam tika pārceltas uz Reiterna namu (Mārstaļu ielā 2/4). Šo vakaru atmosfēra bija mājīga, ar jauno mūziķu, dejotāju un daiļlasītāju piedalīšanos, kuru priekšnesumi atgādinājuši sanākušajiem par viņu bijušo jaunību.

Viena no tikšanām bija veltīta gleznotāja Jevgeņija Kļimova (1901–1990) piemiņai, kuru bijušie ģimnāzisti pieminēja kā izcilu zīmēšanas un mākslas vēstures pasniedzēju.

2008. gadā Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrība izdevusi brošūru “Viņi bija ģimnāzisti...”/ «Они были гимназистами...», veltot to šo brīnišķīgo cilvēku piemiņai.

5) Konferences:

Rīkojot konferences, biedrības Valde centās dažādot to tematiku. Šeit ir minēti tikai daži no īstenotajiem projektiem:

– “Latvija un sanskrits”/ «Латвия и санскрит» (piedaloties profesoram Borisam Infantjevam un viesim no Indijas; Rīgā, Palasta ielā 9, 1997. g.);

– “Aleksandrs Vertinskis un Rīga” (Rīgā, Mārstaļu ielā 2/4, 1997. g.); 

– “Līvu un setu līdzība un atšķirība”/ «Сходство и различие ливов и сету» (KF Pleskavas apgabala Pečoros, Pilsētas bibliotēkā, 2006. g.);

–  “Čigānu noslēpumi pirmskara Rīgā” (Rīgā, Blaumaņa ielā 3, 2007. g.); 

– “Rīdzinieces Veras Muhinas daiļrade” (Rīgā, Brīvības ielā 40, 2011. g.); 

– “Igaunijas vecticībnieku vēsture” (Igaunijā, Kolkjas ciema Vecticībnieku muzejā, 2013. g.);

– “Cik brīnišķīga ir šī pasaule”/ «Как прекрасен этот мир» (2003., 2005., 2006. g.);

– “Ikonu glezniecība”/ «Иконопись» (2018. g.).

Visu konferenču dalībnieki pēc referātu noklausīšanās vienmēr tika iesaistīti interesantās diskusijās par minēto tēmu. 

6) Mākslas izstādes: 

– 1998. gadā kultūras centrā “Nellija” tika rīkots pirmais bērnu zīmējumu konkurss “Mana pilsēta”/ «Мой город» .

1999. gadā Jeļena Jaroševska un Marina Stetjuha organizējušas pirmās izstādes:

– Jūrmalas Kultūras namā un kultūras centrā “Nellija” tika eksponēti Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības mākslinieku – Aleksandra Misjureva, Svetlanas Narkevičas, V. Ļedovska, N. Petuhova, A. Bogomazovas – mākslas darbi.

– 1999. gadā, atzīmējot krievu dzejnieka Aleksandra Puškina 200. dzimšanas dienu, J. Jaroševska un M. Stetjuha organizējušas bērnu zīmējumu izstādi “Mans Puškins”/ «Мой Пушкин» Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Muzeja direktore Māra Lāce pirmo reizi (un vienīgo reizi!) muzeja vēsturē bija atļāvusi demonstrēt vairāk nekā 300 bērnu zīmējumus, kas tika atlasīti konkursa gaitā.

2000. gadā šī izstāde uz deviņiem mēnešiem devusies uz Pleskavu un Mihailovskoje ciemu (KF). Tur biedrības vadītājas iepazinās ar Oļegu Cvetkovu – Pleskavas bērnu mākslas skolas direktoru. Tolaik J. Jaroševska un M. Stetjuha nenojauta, ka šī iepazīšanās pārtaps ilgstošā sadarbībā un draudzībā. Laikā no 1999. līdz 2020. gadam Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrība, sadarbojoties kopā ar pleskaviešiem, īstenojusi 32 projektus – izstādes, konferences, seminārus.

Pozitīvas atsauksmes par šīm izstādēm iedvesmojušas biedrības līdzpriekšsēdētājas organizēt bērnu zīmējumu izstādes arī dažās citās valstīs.

– Rīgā, Ventspilī, Vupertālē (Vācija), Kauņā (Lietuva), Sanktpēterburgā, Pleskavā un Pleskavas apgabala Dedovičos (KF) tika rīkotas bērnu zīmējumu izstādes “Hanzas pilsētas – Rīgas tirdzniecības kaimiņi”/ «Ганзейские города – торговые соседи Риги» (2001–2003, veltīta Rīgas 800 gadu jubilejai); “No vecmāmiņas pūralādes” (2004–2006) un “Karaļa Artura bruņinieki” (2006–2008). Parasti pirms izstādēm tika rīkots konkurss, kam iesniegts liels skaits bērnu zīmējumu (no 400 līdz 750!) no bērnudārziem, skolām, studijām. Konkursa ģeogrāfija paplašinājusies, ja izstādē “Mans Puškins” bija tikai rīdzinieku bērnu zīmējumi, tad nākamajiem konkursiem tika sūtīti bērnu darbi no dažādiem Latvijas nostūriem, arī no Lietuvas, Vācijas, Krievijas, Baltkrievijas. Profesionālā žūrija, kurā ietilpuši pazīstami Rīgas speciālisti, vērtējusi zīmējumus. Izstādes tika noformētas profesionāli – uz lieliem planšetiem, kurus bija ērti transportēt; ar krāsainu plakātu un ielūguma biļetēm.

Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības līdzpriekšsēdētājas centās panākt, lai izstāžu atklāšanas ceremonijas kļūtu par svētkiem gan jauniem māksliniekiem, gan viesiem. Vārds tika dots ikvienam, kas vēlējās: žūrijas locekļiem, viesiem, zīmējumu autoriem un dažāda vecuma un mākslas žanra pieaicinātiem māksliniekiem. Biedrībai bez maksas tika nodrošinātas brīnišķīgas telpas: izstāžu zālē “Arsenāls” un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā; “Jūras vārti” Ventspilī; rātsnamā Vupertālē; teātrī “Zazerkaļje” Sanktpēterburgā; Pleskavas kremļa Prikaza ēkā un Mākslinieku savienības zālē; Nacionālo minoritāšu centrā Kauņā. Labākie izstādēs eksponētie zīmējumi tika publicēti Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības izdotajos kalendāros 2008. un 2011. gadam.

2000. gados, sastādot plānoto pasākuma projektu, pamatojot tā nepieciešamību un iesniedzot aprēķinus par pasākuma īstenošanai vajadzīgajiem materiāliem, Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrība saņēmusi atbalstu. Par iztērētajiem līdzekļiem bija jāsagatavo detalizēta atskaite. Biedrības sponsori bija Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF), Rīgas dome, bet visbiežāk īpašo uzdevumu ministra Sekretariāts sabiedrības integrācijas lietās. Biedrības līdzpriekšēdētājas un dalībnieki ir ļoti pateicīgi par atbalstu arī žurnālistei Irīnai Vinnikai, sabiedriskai darbiniecei Ainai Balaško un politiķei Eiženijai Aldermanei.

Kā zināms, bērni vienmēr cer sagaidīt dāvanas, taču Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrībai radās grūtības sagadāt balvas zīmējumu konkursu uzvarētājiem. Palīdzējuši sponsori – muzeji un teātri deva biļetes, arī Rīgas Zooloģiskais dārzs bija atsaucīgs, bet viens uzņēmējs nesis saldumus...

Papildus minētajām bērnu zīmējumu izstādēm, Rīgā un Pleskavā vairākkārt notikušas biedrības mākslinieku izstādes, un savukārt Rīgas muzejos tika eksponēti Pleskavas Mākslas skolas pasniedzēju un audzēkņu darbi. To vidū:

– Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības mākslinieku darbu izstāde “Pie dzintara krasta”/ «У янтарного берега», Pleskavas kremļa Prikaza ēkā, 2007. gadā;

– Pleskavas bērnu mākslas skolas pasniedzēju mākslas darbu izstādes;

– “Krievu senatne un Pleskavas pareizticīgo dievnami”/ «Русская старина и православные храмы Пскова», Rīgas Ārzemju mākslas muzejā, 2008. gadā;

– “Plenērs Provansā”, Rundāles pils dārznieka mājā, 2011. gadā;

– “Pleskavas ainava”/ «Псковский пейзаж» (2010. g.) un “Pleskavieši smaida”/ «Псковичи улыбаются» (2013. g.);

– “Pusstundu pirms pavasara”/ «За полчаса до весны» (2016. g.); 

– “Iedvesma un laiks”/ «Вдохновение и время» (2017. g.); 

– “Ceļojumu piezīmes”/ «Путевые заметки» (2018. g.); 

– “Meklējot ugunsputnu”/ «В поисках жар-птицы», Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā, 2019. gadā; 

– “Pleskavas motīvi” (2014. g.) un “Pleskavas vīzijas”/ «Псковские видения» (2020. g.), Rīgas galerijā “APSĪDA”.

7) Izdevējdarbība:

– Н.И. Подгорная «И Александр Сергеевич прогуливается...по «Домской площади»/ Ņina Podgornaja “Un Aleksandrs Sergejevičs pastaigājas... pa Doma laukumu”, 2002. g.;

– Е. Ярошевская, М. Стетюха, С. Наркевич «Балтославяне вчера и сегодня»/ J. Jaroševska, M. Stetjuha, S. Narkeviča “Baltslāvi vakar un šodien”, 2008. g.; 

– Светлана Наркевич, Елена Ярошевская, Марина Стетюха. Календарь на 2008 год с рисунками лауреатов международного конкурса детского рисунка «Из бабушкиного сундука»/ Svetlana Narkeviča, Jeļena Jaroševska, Marina Stetjuha. Kalendārs 2008. gadam ar starptautiskā bērnu zīmējumu konkursa “No vecmāmiņas pūralādes” laureātu zīmējumiem, 2007. g.;

– Е. Ярошевская, М. Стетюха, С. Наркевич «Они были гимназистами...»/ J. Jaroševska, M. Stetjuha, S. Narkeviča “Viņi bija ģimnāzisti...”, 2008. g.;

– Светлана Наркевич, Елена Ярошевская, Марина Стетюха. Календарь на 2011 год с рисунками лауреатов международного конкурса детского рисунка «Рыцари короля Артура» / Svetlana Narkeviča, Jeļena Jaroševska, Marina Stetjuha. Kalendārs 2011. gadam ar starptautiskā bērnu zīmējumu konkursa “Karaļa Artura bruņinieki” laureātu zīmējumiem, 2010. g.;

8) Ceļojumi un braucieni:

Interese par vēsturi, arhitektūru un mākslu apvienojusi Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības dalībniekus. Tāpēc tika organizēti ceļojumi un braucieni, galvenokārt pa Latviju, taču notikuši arī ārpus tās. Daudziem baltslāviem bija fotogrāfijas, kas tika uzņemtas šo ceļojumu laikā, tādēļ J. Jaroševska un M. Stetjuha nolēma parādīt tās plašai auditorijai, rīkojot fotoizstādes. Biedrības autori nav profesionāli fotomākslinieki, taču visos fotoattēlos ir jaušama mīlestība pret valsti, kurā viņi dzīvo, kā arī dzīva interese par redzēto ārpus tās.

9) Fotoizstādes: 

– “Puškina laiku muižas”/«Усадьбы пушкинской поры» - KF, Pleskavā, Kino namā, 2005. g.; 

– “Latvijas pilis un muižas”/ «Дворцы и замки Латвии». Daudzu gadu laikā baltslāvi ne tikai iepazinās ar slavenām Latvijas pilīm un muižām, bet arī organizēja tur dažādus pasākumus –koncertus, konferences, izstādes. Vairāk nekā 100 fotogrāfijas tika izvietotas 14 planšetēs. 2011. gadā šī fotoizstāde tika demonstrēta Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā; 2012. gadā – Rīgas domē; 2013. gadā – Turaidas muzejrezervātā Latvijā un Pleskavas kremļa Prikaza ēkā (KF); 2014. gadā – Tehnikas namā Varšavā (Polija); 2016. gadā – Valsts vēstures muzejā Minskā (Baltkrievija); 2016. gadā – Teņiševu Kultūras un izstāžu centrā Smoļenskā (KF).

– “Hanzas ceļš”/ «Ганзейский путь». Biedrības dalībnieki bieži ciemojušies bijušās Hanzas savienības pilsētās, kur iepazinušies ar to vēsturi, arhitektūras pieminekļiem un jauko dabu. Tāpēc tika nolemts jauno fotoizstādi veltīt tieši Hanzas savienībai, īpaši tām pilsētām, kas atrodas Baltijas un kaimiņvalstu teritorijā. Šī fotoizstāde tika demonstrēta 2019. gadā Rīgā, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā un pēc tam – Pleskavā, Krievijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē (KF).

Fotoizstāde “Hanzas ceļš” tika papildināta ar mākslinieces, Latvijas Mākslas akadēmijas absolventes Svetlanas Narkevičas grafiskiem komentāriem. Jāatzīmē, ka viņa vairāk nekā 20 gadus bija veidojusi visus biedrības projektus. Izsmalcinātā grafika lieliski saderējusi ar seno tirdzniecības pilsētu fotoattēliem, un tieši tāpēc ekspozīcija izskatījusies tik neparasti un pievilcīgi. To atzīmējuši daudzi dažāda vecuma cilvēki no dažādām valstīm, kuri apmeklējuši gan bērnu zīmējumu izstādes, gan profesionālo mākslinieku gleznu izstādes, gan fotoizstādes.

Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības rīkotās izstādes parasti bija apmeklējis liels skaits skatītāju. Piemēram, pēc pieticīgām aplēsēm, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā rīkoto izstādi “No vecmāmiņas pūralādes” mēneša laikā bija apskatījuši 400 cilvēki. Līdzīgi skaitļi bija arī citās izstādēs: 500 (Minskā), 480 (Vupertālē), 350 (Pleskavā), 430 (Smoļenskā).

Gandrīz vai visi Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības rīkotie pasākumi tika atspoguļoti presē, radio un televīzijā. Par to, pirmām kartām, ir jāpateicas žurnālistiem Igoram Meidenam, Nataļjai Ļebedevai, Natālijai Ķīsei un Larisai Persikovai, kā arī radiožurnālistēm Lidijai Čerai un Gaļinai Greidānei.

Biedrības arhīvā kopā ar Goda rakstiem, pateicībām un diplomiem tiek glabāts arī liels skaits apmeklētāju atsauksmju un novēlējumu, kas adresēti gan biedrībai, gan personiski Marinai Stetjuhai un Jeļenai Jaroševskai - tas uzvedina uz domām, ka ne jau velti tika iziets šis visnotaļ sarežģītais, bet neparasti interesantais un entuziasma pilnais ceļš. Par to būtu jāpateicas visiem Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības dalībniekiem un īpaši tiem cilvēkiem, kuri palīdzējuši īstenot iecerētās idejas. Bez viņu atbalsta vajadzīgajā brīdī, bez viņu spējas saprast sarežģītus uzdevumus un atrisināt tos vienkāršā veidā, nebūtu iespējams īstenot pat daļu no iepriekšminētajiem projektiem. 

Jeļena Jaroševska un Marina Stetjuha

Rīgā, 2021. gadā

2025. gadā Baltslāvu Kultūras attīstības un sadarbības biedrības Valde bija pieņēmusi lēmumu par biedrības pašlikvidāciju.