Larisa Ļutjko

Larisa Ļutjko (dzim. Parfjonova; 1965. g. 30. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – dziedātāja (soprāns), vokālā pedagoģe, Latvijas Vokālo pedagogu asociācijas (LVPA) locekle, Baltkrievu biedrības “Promeņ” baltkrievu dziesmu ansambļa “Nadzeja” vadītāja, vokālās studijas “Canto” vadītāja, ansambļa “Classic-duet” dalībniece. 

Larisa Parfjonova (Ļutjko) ir dzimusi Rīgā. Viņas tēvs, Vadims Parfjonovs, bija atslēdznieks-regulētājs aušanas fabrikā “8. marts”; māte - Poļina Parfjonova, bija inženiere-tehnoloģe Valsts cepuru fabrikā “Rīgas Filcs”.

1982. gadā Larisa absolvējusi Rīgas 74. vidusskolu, vienlaikus viņa mācījusies arī Virsnieku nama Rīgas mūzikas skolas klavieru klasē, kuru beidza 1981. gadā. Kopš bērnības gadiem viņa sapņojusi kļūt par dziedātāju, tādēļ 1982. gadā iestājusies Kultūras nama “Oktobris” vokālajā studijā, kur vokālo mākslu pasniegusi pedagoģe Lilija Sīle. Pēc tam šo studiju vadījusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā māksliniece, Valsts Rīgas Operetes teātra soliste Jevgeņija Tomgorova. L. Ļutjko veltījusi viņai sirsnīgus vārdus: “Jevgeņija Tomgorova iemācījusi man ne tikai vokālās prasmes, bet arī ticēt sev, atklājusi dziedāšanas prieku.” 1983. gadā Larisa iestājusies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas skolas Vokālajā klasē, vokālo mākslu viņa mācījusies pie pedagoģes Veras Zilpaušas. Mūzikas skolu viņa absolvējusi 1987. gadā. Tajā laikā Larisa Parfjonova kopā ar dziedātāju Gaļinu Poļakovu izveidojušas vokālo studiju rūpnīcā “Omega”.

1988. gadā Larisa Parfjonova apprecējusies ar savu kursabiedru – talantīgo vokālistu Igoru Ļutjko. Šajā laulībā dzimuši trīs bērni – Jevgeņijs, Joanna un Ksenija.

Abi laulātie draugi bija koristi Rīgas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra  pareizticīgo baznīcā un Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīca, kopš 2020. gada viņi dzied Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcas korī. 

1997. gadā Larisa Ļutjko neklātienē absolvēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.

1995. gadā ar Jevgeņijas Tomgorovas un koncertmeistara Igora Bočarņikova atbalstu Larisa Ļutjko kopā ar kursabiedreni un draudzeni Gaļinu Poļakovu izveidojušas sieviešu vokālo duetu “Classic-duet”, kas guvis panākumus, uzstājoties Rīgas lielākajās koncertzālēs, Latvijas un Lietuvas pilsētās, Berlīnes un Minhenes Filharmonijā, kā arī Maskavā, Sanktpēterburgā, Pleskavā (KF). “Classic-duet” turpināja krievu vokālās skolas ansambļu dziedāšanas tradīcijas, kuras iesāka ievērojamā dziedātāja Pāvela Ļisiciana ģimene, māsu Ruzannas un Karinas Ļisicianu duets, kas 20. gadsimta 70. un 80. gados bija plaši pazīstams Padomju Savienībā un arī aiz tās robežām. Pēc “Classic-duet” uzstāšanās Maskavā, Mākslas darbinieku centrālajā namā, kritiķi, muzikologi un televīzijas kanāla “Kultūra” speciālisti, novērtējot dziedātāju muzikālo izsmalcinātību, īpašo “Baltijas šarmu”, izpildījuma saskaņotību un artistiskumu, atzinuši mākslinieces par māsu Ļisicianu jaunrades cienīgām turpinātājām. 

Izpildot savus vokālos priekšnesumus, abas mākslinieces sadarbojās ar tādiem ievērojamiem koncertmeistariem kā Igors Bočarņikovs, Tatjana Černova, Jurijs Kaspers. Sanktpēterburgā, koncertējot Rumjanceva muzejā, Odojevcevas muzikālajā salonā, “Classic-duet” priekšnesumus pavadījusi klausītāju iecienītā koncertmeistare Valērija Vasiļjeva.

Dueta repertuārā ir komponistu Aleksandra Guriļeva, Pjotra Bulahova, Mihaila Gļinkas, Aleksandra Dargomižska, Antona Rubinšteina, Pētera Čaikovska, Valērija Gavriļina (arī reti izpildītais vokālais cikls “Vakariņš”) skaņdarbi. Nozīmīga vieta dueta repertuārā ir krievu tautas dziesmām, senatnīgajām un čigānu romancēm, latviešu komponistu dziesmām un romancēm, romancēm no Anastasijas Vjaļcevas repertuāra un Aleksandra Vertinska arietēm. Dziedātājas ir iecienījušas arī Rietumeiropas klasiķu – Johana Sebastiāna Baha, Volfganga Amadeja Mocarta, Fēliksa Mendelsona, Džoakīno Rosīni, Džovanni Pergolezi, Vinčenco Bellīni, Žaka Ofenbaha un citu komponistu sacerētos skaņdarbus. Vokālā dueta iecienīts žanrs ir arī ērģeļmūzika,dziedātājas ir uzstājušās kopā ar pazīstamajiem ērģelniekiem Aivaru Kalēju un Jeļenu Privalovu. 

Larisa Ļutjko uzstājusies arī kā soliste, viņas soloprogrammas izskanējušas uz skatuvēm Latvijā, Krievijā, Rietumeiropas valstīs. Viņas maigais, liriskais soprāns, profesionālā meistarība, intonācijas tīrība, sirsnīgais izpildījums un spilgtā individualitāte vienmēr rada atbalsi visprasīgāko klausītāju sirdīs.

2010. gadā L. Ļutjko atvērusi savu vokālo studiju “Canto”, kura sagatavojusi daudzus talantīgus dziedātājus. 2017. gadā dziedātāja sāka vadīt Latvijas Baltkrievu biedrības “Promeņ” vokālo ansambli “Nadzeja”. No 2010. līdz 2015. gadam viņa bija koriste Rīgas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcā, 2015.–2017. gadā – Rīgas Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīcā. No 2017. gada viņa dzied Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcas korī. 

Kādā intervijā Larisa Ļutjko paudusi šādu atziņu: “Mūzika – tas ir prieks! Ja mēs protam klausīties un radīt mūziku, mēs iegūstam sevī bagātību, ko nevar mums atņemt. Dziedāšana palīdz mums dzīvot, padara mūsu ikdienu daudz jēdzīgāku un laimīgāku. Dziedāt ir laime, un ar šo laimi es esmu gatava dalīties ar katru. Dzīve var mainīties – te skar mūs melnā līnija, te atkal baltā, bet mūzika vienmēr ir ar tevi, tā vienmēr ir gaiša…”

Gaļina Poļakova

2020. gads
 

  Gaļina Poļakova un Larisa Ļjutko. Skaistuma vārdā... (audio)