Gaļina Poļakova

Gaļina Poļakova (1957. g. 13. septembrī Keilā, Igaunijas PSR) – dziedātāja, mecosoprāns, vokālā pedagoģe, Latvijas vokālās kultūras atbalsta biedrības “Classic” priekšsēdētāja, vokālā ansambļa “Ļetņij sad” (Vasaras dārzs) vadītāja, vokālās mākslas terapijas grupu vadītāja, ansambļa “Classic-duet” dalībniece. 

Gaļina Poļakova ir dzimusi muižnieku izcelsmes Ļeņingradas/ Sanktpēterburgas inteliģentu ģimenē. Gaļinas tēvs, Mihails Poļakovs (1935–2020), kādu laiku dienējis Igaunijā un pēc meitas piedzimšanas atgriezies Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga). Viņš bija pulkvedis, zinātnieks, docents, daudzu zinātnisko darbu un izgudrojumu autors aviācijas aparātbūves jomā, viens no projekta “Kosmiskā kuģa lidojumam uz Marsu kodolsistēmas nodrošinājums” izstrādes autoriem, PSRS sporta meistars septiņos sporta veidos, Latvijas PSR bobsleja un volejbola vadošās laboratorijas vadītājs. Viņas māte, Gaļina Poļakova (1934–2014), jaunībā bija talantīga dziedātāja, Ļeņingradas Aviācijas aparātbūves institūta inženiere, vēlāk – Latvijas ZA Mikrobioloģijas institūta inženiere.

Gaļina Poļakova mācījusies Ļeņingradas 206. skolā un N. Rimska-Korsakova Ļeņingradas Konservatorijas mūzikas skolas Vijoļspēles klasē, nodarbojusies arī Ļeņingradas Pionieru pils baleta studijā (šeit izvēlējušies jaunos talantus Agripinas Vaganovas baletskolai, taču mācību turpināšanai baletskolā Gaļinas vecāki nepiekrita). Mīlestību uz baletu dziedātāja ir saglabājusi visu mūžu. Gaļina sāka dziedāt agrīnā bērnībā – jau piecu gadu vecumā viņa uzvarēja konkursos, dziedāja Ļeņingradas Televīzijas bērnu korī. Gaļina aizrāvās arī ar sportu – viņai ir sporta klase mākslinieciskajā vingrošanā, daiļslidošanā, slēpošanā, burāšanā, alpīnismā, viņa spēlējusi Latvijas PSR jaunatnes volejbola komandā.

1973. gadā Poļakovu ģimene pārcēlusies uz dzīvi Rīgā. Gaļina iestājusies Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa sāka studēt Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātes vakara nodaļā, bet dienā strādājusi Tirdzniecības ministrijas Skaitļošanas centrā par inženieri. Taču Gaļinas Poļakovas dzīvē mūzika bija vienmēr – viņa dziedājusi institūta paspārnē esošajā jaunatnes teātrī “Monologs”. 

Tomēr sapnis par profesionālo dziedāšanu guvis virsroku, tāpēc viņa aizgāja no prestižā darba un veselu gadu Zigmāra Liepiņa ansambļa “Modo” sastāvā piedalījusies viesizrādēs visā toreizējā Padomju Savienībā. Tajā laikā dziedātāja bija iepazinusies ar lielisko vokālo pedagoģi Jevgeņiju Tomgorovu un sāka darboties viņas studijā. Šeit Gaļina ieguvusi labu pieredzi – J. Tomgorova saskatījusi dziedātājā arī vokālās pedagoģes dotības un kopā ar pārējiem aicinājusi viņu piedalīties stundās, kurās pedagoģe atklājusi daudzus savas metodikas noslēpumus.

1982. gadā Gaļina Poļakova iestājusies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas skolas Vokālajā klasē, viņas pedagoģe bija Margarita Gruzdeva. Tūlīt pat kopā ar savu kursabiedreni Larisu Ļutjko viņa atklājusi vokālo studiju rūpnīcā “Omega” un sāka darboties par vokālo pedagoģi. Vēlāk studija ieguvusi savas telpas un darbs tajā turpinās līdz pat šodienai.

Vairāk nekā trīsdesmit gadu dziedātājas Gaļina Poļakova un Larisa Ļutjko uzstājās duetā “Classic-duet”, kas tika radīts pēc J. Tomgorovas un koncertmeistara Igora Bočarņikova (viņš ilgus gadus bija šā dueta pedagogs-koncertmeistars) iniciatīvas. Duets ilgus gadus sadarbojās ar pazīstamajiem mūziķiem-pavadītājiem Juriju Kasperu un Tatjanu Černovu. Savas radošās darbības gados vokālais duets ar panākumiem uzstājies ne tikai Rīgā, bet arī Berlīnes, Minhenes, Sanktpēterburgas, Pleskavas, Maskavas un citu pilsētu filharmonijās. Abas dziedātājas daudzreiz tika uzaicinātas uzstāties Maskavā, Centrālajā mākslas darbinieku namā, un muzikologi, mūzikas kritiķi un Centrālā mākslas darbinieku nama priekšsēdētāja Olga Lepešinska augsti novērtējuši dziedātāju izcilo muzikalitāti, izpildījuma izsmalcinātību un artistiskumu. 

“Classic-duet” popularizē krievu kultūru Latvijā, turpina krievu vokālās skolas ansambļu tradīcijas, kuras iesāka dziedātāja Pāvela Ļisiciana ģimene – 20. gadsimta 70. un 80. gados Ruzannas un Karīnas Ļisicianu duets bija plaši pazīstams toreizējā Padomju Savienībā un ārvalstīs. Gaļina Poļakova un Larisa Ļutjko, tāpat kā viņu plaši pazīstamās priekštečes, daudzreiz pašas aranžējušas sava repertuāra dziesmas. Televīzijas kanālā “Kultūra” bija vairākas pārraides par abu dziedātāju jaunradi, atzīstot viņas par cienīgām māsu Ļisicianu radošās darbības turpinātājām. “Classic-duet” vairākkārt tika uzaicināts uz Sanktpēterburgu uzstāties Rumjancevu pilī; koncertus šeit vadījusi un dziedātāju priekšnesumus pavadījusi muzikoloģe Valērija Vasiļjeva. Pēterburgas publika rīdzinieču uzstāšanos uzņēmusi sirsnīgi, īpaši Lūcijas Garūtas apdarē tapušo latviešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”.

Dziedātāju repertuārā ir krievu komponistu: Aleksandra Guriļeva, Pjotra Bulahova, Mihaila Gļinkas, Aleksandra Dargomižska, Antona Rubinšteina, Pētera Čaikovska, Valērija Gavriļina (arī reti dzirdētais vokālais cikls “Vakariņš” divām balsīm) skaņdarbi; izcilo latviešu komponistu Jāzepa Mediņa un Jāzepa Vītola dziesmas, latviešu un krievu tautasdziesmas, senatnīgās čigānu romances no Anastacijas Vjaļcevas, Aleksandra Vertinska un daudzu citu dziedātāju repertuāra. Viņas izpilda arī Rietumeiropas klasiķu – Johana Sebastiāna Baha, Volfganga Amadeja Mocarta, Fēliksa Mendelsona, Džovanni Pergolēzes, Džoakīno Rosīni, Vinčenco Bellīni, Žaka Ofenbaha un daudzu citu komponistu vokālos skaņdarbus.

2004. gadā Gaļina Poļakova organizēja Latvijas vokālās kultūras atbalsta fondu “Classic”, pateicoties šim fondam tika īstenoti tādi projekti, kā braucienu programma uz Latvijas pilīm “Pilis sveču gaismā”, kuras ietvaros atbilstoši katras pils laikmeta stilam notika koncerti un balles, piemēram,“Puškina laikmets” Durbes pilī, “Baroka mūzika” Jaunpils viduslaiku pilī, “Krievu klasika” Mežotnes pilī, “Galantais laikmets” Rundāles pilī, līdzīga rakstura pasākumi notikuši arī daudzās citās vietās.

Tika organizēts sentērpu mūzikas teātris, kas demonstrējis dažādu laikmetu mūzikas un modes saikni (tērpu dizaineres – Anna Eidlina un Angelīna Komarova); darbojās tematiskie mūzikas saloni: “Aleksandrs Vertisnkis – sievietes, mode…”; “No krievu dziesmas līdz romancei – no kokošņika līdz krinolīnam”, “Anastasija Vjaļceva – romanču karaliene”, “Tango un mode”, “Skaistums trimdniecībā – krievu emigrācijas kultūra”.

“Ave sol” koncertzālē tika organizēts dziedātājai Gaļinai Karevai veltīts koncerts; Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Lielajā zālē – Romanovu dinastijas četrsimtgadei veltīts koncerts "Mīlēt, lūgties, dziedāt…”, koncerti notikuši Vāgnera zālē. Notika arī uzstāšanās Krievijas Federācijas un citu valstu vēstniecībās. 

Gaļina Poļakova aktīvi uzstājās arī kā soliste: ne vienreiz vien viņa dziedājusi ievērojamu cilvēku koncertos, piemēram, satīriķa Mihaila Zadornova radošajā vakarā, kas noticis bijušajā Maskavas namā, viņa izpildījusi dziesmas ar dzejnieka Jevgeņija Jevtušenko vārdiem; Rīgas Lielajā ģildē viņa vadījusi izcilā operdziedātāja Zuraba Sotkilavas koncertus. 

Viņas kā solistes repertuārs ir visai plašs un daudzveidīgs – tur ir gan operu ārijas, gan krievu un čigānu romances, tautasdziesmas, retrodziesmas un tango melodijas. Vokālā pedagoģe Nataļja Kozlova palīdzējusi Gaļinai Poļakovai izvēlēties repertuāru un noteikt koncerta norises secību Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Ar īpašu iedvesmu dziedātāja izpilda baroka laikmeta senos vokālos skaņdarbus, uzstājoties kopā ar pazīstamo ērģelnieku Aivaru Kalēju. Mūzikas speciālisti uzsver dziedātājas tembra dabisko skaistumu, to īpašo, bagātīgo nokrāsu, kāda bija raksturīga aizgājušo laiku dziedātājām. Krievu vokālās skolas tradīcijām piemītošā vokālās paletes ekspresivitāte un spožums Gaļinas Poļakovas izpildījumā sakausējas ar Rietumeiropas vokālai mākslai raksturīgo ievērību pret teksta niansēm, frāzēm un skaņdarba vissīkākajām detaļām. 

Jāatzīmē Gaļinas Poļakovas veikto plašo pedagoģisko un sabiedrisko darbību. 2008. gadā bij. Maskavas Namā viņa organizēja vokālo ansambli “Ļetņij sad” (Vasaras dārzs), kas sekmīgi piedalījies daudzos festivālos un Rīgas kultūras pasākumos, sniedzis labdarības koncertus slimnīcās; tika izveidota vokālās mākslas terapijas grupa Latvijas Insulta biedrības slimnieku atbalstam.

Vairāk nekā 30 gadu laikā Gaļina Poļakova ir Rīgas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcas koriste. Viņa māca dziedāšanu baznīcas koru koristiem, sagatavo priekšlasītājus, regulāri brauc uz Beļģiju mācīt garīgo dziedāšanu turienes pareizticīgo baznīcu koristiem, ka arī bija pasniegusi vokālo mākslu Parīzes Pareizticīgo seminārā. Dziedātāja G. Poļakova apbalvota ar medaļu “Četrsimtgade kopš juku laiku pārvarēšanas un Krievijas valstiskuma atjaunošanas”. 

1997. gadā Gaļinai Poļakovai piedzimis dēls Joans.

Kādā intervijā uz jautājumu “Kādas Jūs iztēlojaties savas vecumdienas?” Gaļina Poļakova atbildējusi: “Noderīgas. Dziedāšanai jānes prieks. Es  patiešām uzskatu, ka dziedāt var ikviens, varu to teikt pat par vissarežģītākajiem gadījumiem, jo zinu – tas pašos pamatos izmainīs cilvēka dzīvi, dvēsele noteikti atvērsies un sāks dziedāt, radīsies ne tikai vokālais pamats, bet arī pamats dzīvei. Tā izpaužas mana mīlestība pret cilvēkiem un mūziku, un es esmu dziļi pārliecināta, ka mīlestība – tas ir darbības vārds.”

Gaļina Poļakova un Tatjana Feigmane

  Gaļina Poļakova un Larisa Ļjutko. Skaistuma vārdā... (audio)