Samsons Izjumovs
Samsons Izjumovs (1950. g. 20. maijā Daugavpilī, Latvijas PSR) –operdziedātājs un kamerdziedātājs (baritons). 2010. gadā apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Samsons Izjumovs ir dzimis 1950. gada 20. maijā Daugavpilī. Viņa māte bija Daugavpils teātra aktrise, tēvs – Aleksandrs Izjumovs – šā teātra administrators. Kad 1963. gadā teātris tika slēgts (atjaunojis darbību 1988. gadā), visa ģimene pārcēlās uz Minsku, kur vecāki turpināja strādāt vietējā teātrī. Vēlāk ģimene atgriezās Latvijā, un abi vecāki sāka strādāt Operetes teātrī. Samsona vecāki sapņojuši par to, ka dēls sekos viņiem pa pēdām. Tomēr kopš jaunības dienām viņu vairāk saistījusi mūzika, nevis teātra māksla.
1970. gadā Samsons Izjumovs iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas skolā, kuru absolvējis 1974. gadā. Pēc tam – no 1974. līdz 1979. gadam viņš mācījās Latvijas Valsts konservatorijas Vokāla nodaļā, profesora Gurija Antipova klasē.
1978. gadā, jau studiju laikā Samsons Izjumovs tika ielūgts uzstāties kā solists Latvijas PSR operas un baleta teātrī (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets). Tā Latvijā parādījās skatuves mākslinieks, kurš ar laiku pierādījis, ka viņš ir vienlīdz izcils gan kā vokālists, gan kā aktieris. Operdziedātāja debija notika, izpildot Jevgeņija Oņegina partiju tāda paša nosaukuma P. Čaikovska operā. Pakāpeniski iegūdams profesionālo pieredzi, viņš sāka izpildīt praktiski visas galvenās operu partijas no liriski dramatiskā baritona repertuāra.
Samsona Izjumova nozīmīgākās operu partijas:
Žoržs Žermons (Dž. Verdi operā “Traviata”);
Nabuko (Dž. Verdi operā “Nabuko”);
Grāfs Ankarstrēms (Dž. Verdi operā “Masku balle”);
Amonasro (Dž. Verdi operā “Aīda”);
Šarpless (Dz. Pučīni operā “Madama Butterfly”);
Skarpijs (Dž. Pučīni operā “Toska”);
Dēmons (A. Rubinšteina operā “Dēmons”);
Vecais trimdinieks Boriss (D. Šostakoviča operā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”);
Tomskis (P. Čaikovska operā “Pīķa dāma»);
Jevgeņijs Oņegins (P. Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”);
Aleko (S. Rahmaņinova operā “Aleko”) un daudzas citas.
Operdziedātāja repertuārā ir arī baritona partijas no lielās formas skaņdarbiem: V. A. Mocarta “Rekviēms”, Dž. Verdi “Rekviēms”, G. Forē “Rekviēms”, J. Brāmsa “Vācu rekviēms”, K. Orfa kantāte “Carmina Burana”.
Samsona Izjumova talants ir atzīts ne tikai Latvijā, citu valstu operteātru izrādēs viņu aicinājuši piedalīties pazīstami diriģenti, piemēram, Romāns Korfmans (S. Rahmaņinova operā “Aleko” Amsterdamā), kā arī Valērijs Gergijevs (Dž. Verdi operās “Traviata” un “Dons Karloss” Sanktpēterburgas Marijas teātrī), Jevgeņijs Kolobovs (G. Doniceti operā “Marija Stjuarte” Jaunajā operā Maskavā).
Latvijas operdziedātājs piedalījies arī M. Musorgska dziesmu cikla “Nāves dejas un dziesmas” izpildījumā Milānā; 1992. gadā - S. Rahmaņinova operā “Aleko” (galvenajā partijā) Parīzē (diriģents Vladimirs Fedosejevs). 1995. gadā operdziedātājs piedalījies Brēgencas festivālā Austrijā, izpildot partiju N. Rimska-Korsakova operā “Leģenda par neredzamo Kitežas pilsētu un jaunavu Fevroniju”; 1998.-1999. gadā izpildījis Žorža Žermona partiju Dž. Verdi operā “Traviata” Klāgenfurtē, Austrijā. S. Izjumovs piedalījies arī Krievijas festivālos “Sarkanais laukums ielūdz” un “Irina Arhipova ielūdz” u.c.
Samsona Izjumova balss tembram piemīt īpaša “samtaina nokrāsa”, viņa baritonam raksturīgs “sulīgs” un silts skanējums, vokālo priekšnesumu izpildījuma maniere ir visai cēla un pievilcīga. Spilgta aktiermāksla, spēja iedziļināties atveidoto tēlu būtībā un dabas dotais skatuviskais izteiksmīgums garantē Samsonam Izjumovam pastāvīgus panākumus un plašas publikas atzinību.
Skatuves māksliniekam ir plašs kamermūzikas skaņdarbu repertuārs, viņš uzstājas solokoncertos Latvijā un aiz tās robežām. 2000. gadā tika izdots kompaktdisks “Samsons Izjumovs. Operu ārijas”/ «Самсон Изюмов. Оперные арии».
Apbalvojumi un konkursi:
1979. gadā – Alfrēda Kalniņa starptautiskā vokālistu konkursa laureāts Rīgā – 2. prēmija;
1985. gadā – Georga Otsa starptautiskā vokālistu konkursa laureāts Tallinā – 1. prēmija;
1994. un 1997. gadā – Teātra gada prēmija;
1996. gadā – Lielās Mūzikas Balvas laureāts;
1997. gadā – “Aldara” starptautiskās Gada balvas laureāts;
2010. gadā – 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis;
2015. gadā – “Latvijas Gāzes” Gada balva operai – par ieguldīto mūža darbu mākslinieciskajā jomā.
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
Изюмов, Самсон. Все начиналось с Демона и Отса. – Телеграф, № 245, 19 декабря 2003, с. 20.
Izjumovs, Samsons. "Izjumovs šokolādē". – Rīgas Balss, 2000. g., 22. maijs, 14. lpp.
Изюмов, Самсон. Вавилонскому царю исполнилось 50. – Час, 2000, 26 мая, С.8
Lūsiņa, Inese. Operzvaigžņu ceļi jaunajā gadā. – Diena, 1999., 11. janvāris, 14. lpp.
Lūsiņa, Inese. Savrupais Samsons Izjumovs. – Diena, 1997. g., 14. marts, 12. lpp.
Ilustrācijas tēmai
