Anna Žerebcova-Andrejeva
Anna Žerebcova-Andrejeva (dzim. Žerebcova, pirmajā laulībā – Žerebcova-Jevreinova; 1868. g. 13./ 25. septembrī Grodņā, Krievijas impērija/ tagad Baltkrievija – 1944. g. 23. martā Rīgā, Latvijā / Ostlandes reihskomisariātā) – dziedātāja, izcila kamermūzikas vokālo skaņdarbu izpildītāja (mecosoprāns) un vokālā pedagoģe. Pazīstamā operdziedātāja, Sanktpēterburgas Marijas teātra solista Nikolaja Andrejeva (tenors) dzīvesbiedre.
Nākamās dziedātājas tēvs – Grigorijs Žerebcovs, pēc savas izcelsmes bija senas krievu muižnieku dzimtas pārstāvis, bet mātes senču vidū bija Baltijas aristokrātisko ģimeņu pārstāvji.
Anna Žerebcova studēja Sanktpēterburgas Konservatorijā, profesores Natālijas Ireckas klasē. Jaunās dziedātājas debija notikusi 1891. gadā Konservatorijas koncertā, kuru bija rīkojis komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs. Viņš augsti novērtējis kamerdziedātājas talantu un no pirmās tikšanās reizes ar A. Žerebcovu bija apburts ar viņas vokālo sniegumu; arī pati dziedātāja guva vispozitīvākās izjūtas, kuras vēlāk izklāstījusi savos memuāros «Мои встречи с Николаем Андреевичем Римским-Корсаковым»/ "Manas tikšanās ar Nikolaju Rimski-Korsakovu", kas tika iekļauti viņas autobiogrāfisko rakstu krājumā «Мои песни о Риге» / "Manas dziesmas par Rīgu”. (Rīga, 1939. g.).
1892. gadā, saņemot konservatorijas diplomu, Anna Žerebcova devās viesizrādēs uz Vāciju. Viesizrādes pa Vācijas pilsētām turpinājās divus mēnešus, dziedātāja uzstājās kopā ar izcilo mūziķi un komponistu Antonu Rubinšteinu, kurš viens no pirmajiem bija atzinis viņas talantu. Pēc tam mūziķu viesizrādes turpinājušās Rietumeiropas lielākajās pilsētās: Amsterdāmā, Hāgā, Briselē, Roterdamā, Parīzē un Londonā. Pēc atgriešanās no viesizrādēm dziedātāja koncertēja Maskavā, Kijivā, Harkivā, Ņižnijnovgorodā, Grodņa un citās pilsētās.
A. Žerebcovas un N. Rimska-Korsakova radošā sadarbība sākās pēc dažiem kopīgiem koncertiem 1894. gadā Odesā. Šeit izcilais komponists bija rīkojis savus autorkoncertus; viņš stāvēja pie diriģenta pults, bet dziedātāju kopā ar viņas otro vīru Nikolaju Andrejevu Rimskis-Korsakovs aicināja izpildīt dažas romances un ārijas no viņa operām. Vēlāk A. Žerebcova bieži dziedāja slavenajos komponista mājas muzikālajos vakaros, kas tika rīkoti Sanktpēterburgā.
Anna Žerebcova ātri ieguvusi autoritāti muzikālajā vidē – viņa tika uzskatīta par vienu no labākajām krievu kamermūzikas vokālo skaņdarbu izpildītājām. Viņas laikabiedri pastāvīgi uzsvēruši kamerdziedātājas vokālā snieguma augsto profesionalitāti, kā arī to, ka viņas izpildījuma manierei bija raksturīga izsmalcināta muzikālā kultūra un meistarība.
Koncertdziedātājai bija ļoti plašs repertuārs – no klasikas līdz 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma modernajiem skaņdarbiem. Daudzi krievu komponisti: Aleksandrs Glazunovs, Sergejs Rahmaņinovs, Igors Stravinskis, Sergejs Prokofjevs tieši Annai Žerebcovai uzticējuši savu jauno vokālo skaņdarbu pirmizpildījumu. Skatuves māksliniece prata izprast un atklāt publikai šo komponistu skaņdarbu daiļskanīgumu un māksliniecisko vērtību.
Stingrs mūzikas kritiķis, franču izcelsmes Krievijas komponists Cēzars Kiī (1835–1918) nosaucis Annu Žerebcovu par “izcilu mūzikas interpretētāju”. Ne velti slavenie krievu komponisti veltījuši viņai virkni savu vokālo skaņdarbu: Nikolajs Rimskis-Korsakovs romanci “Eņģeļis” ar Mihaila Ļermontova vārdiem; Аntons Arenskis romanci “Poēzija” ar Semjona Nadsona vārdiem; Vladimirs Ščerbačovs romanci “Tev nav skumīgi”; Sergejs Prokofjevs romances “Manā dārzā” ar Konstantīna Balmonta vārdiem un “Zintnieks” ar Nikolaja Agņivceva vārdiem u.c.
1907. gadā pēc Aleksandra Glazunova ielūguma dziedātāja kļuva par Sanktpēterburgas Konservatorijas pasniedzēju. Pēc septiņiem gadiem viņa tika iecelta par Konservatorijas profesori, vēlāk kļuva par Vokālās nodaļas vadītāju, nomainīdama šajā amatā savu pedagoģi Natāliju Irecku. Annas Žerebcovas audzēkņu vidū bija izcilas kamerdziedātājas: Marija Briāna (liriskais soprāns), Zinaīda Artemjeva (liriskais soprāns) un Larisa Kiča (mecosoprāns).
Anna Žerebcova-Andrejeva pasniegusi dziedāšānas stundas arī kādai dižciltīgai jaunavai: 22 gadus vecai Hesenes-Darmštates princesei Alisei. Tas notika laikposmā, kad princese tikko bija ieradusies Krievijā kā troņmantinieka Nikolaja Romanova līgava, ar kuru viņa salaulājās 1894. gada 14./ 26. novembrī. Kļūdama par ķeizarieni Aleksandru Fjodorovnu, bijusī princese saglabāja sirsnīgas draudzīgās attiecības ar savu vokālo pedagoģi. Pēc ķeizarienes ielūguma Anna Žerebcova-Andrejeva tika pieņemta krievu ķeizara galmā Sanktpēterburgā un kopā ar dzīvesbiedru, Marijas operas teātra operdziedātāju Nikolaju Andrejevu dažas reizes viesojās Livādijā (Krimā), kur vasarās patika atpūsties ķeizara ģimenei.
Par pavērsiena gadu A. Žerebcovas-Andrejevas, kā arī visu Krievijas iedzīvotāju liktenī, kļuva 1917. gads. Sākumā likās, ka mūziķu Andrejevu ģimene bija atradusi savu vietu šajos jaunajos Pēterpils dzīves apstākļos. Taču 1919. gadā, pēc vīra nāves Anna Žerebcova-Andrejeva kļuva atraitne, un viņai vienai nācās gādāt par jaunākajiem bērniem – pusaudzi Alekseju Andrejevu (1906–1949) un meitu Kiru. Vēl pēc trim gadiem dziedātāja nolēma emigrēt no Padomju Krievijas.
1922. gadā viņa atbrauca Rīgā pēc Latvijas Konservatorijas rektora, profesora Jāzepa Vītola ielūguma. Anna Žerebcova-Andrejeva cerēja kļūt par Konservatorijas pasniedzēju. Tomēr dažu iemeslu dēļ viņai tā arī neizdevās saņemt vokālās katedras profesores vietu.
Turpināt kamerdziedātājas karjeru viņa atteicās – 54 gadu vecumā nav viegli uzsākt visu no jauna jaunajā vietā. Tādēļ 1923. gadā bijusī Pēterburgas Konservatorijas profesore Anna Žerebcova-Andrejeva atvēra Rīgā pati savu vokālo studiju, kas pastāvēja 21 gadu ilgā laikposmā – līdz pat pedagoģes mūža pēdējām dienām. Kā vokālā pedagoģe viņa izpelnījās autoritāti Rīgā; katru gadu, pavasarī viņa rīkoja savu audzēkņu koncertvakarus Konservatorijas zālē.
Mācību procesā Anna Žerebcova-Andrejeva pievērsa ievērību ne tikai vokālās izpildes tehnikai, bet arī muzikāli izglītoja savas audzēknes un deva viņām priekšstatus par skatuviskās uzvedības kultūru. A. Žerebcovas-Andrejevas audzēkņu vidū bija: Milda Skujiņa-Gulbe – nākamā Liepājas operas soliste (mecosoprāns); Ivanka (Žanna) Sladkarova-Jakovļeva – nākamā Ivana Vazova Bulgārijas Nacionālā teātra dramatiskā aktrise u.c. Pēc konsultācijām pie pedagoģes vērsās arī profesionālās dziedātājas. Tā, viņa konsultējusi Annu Grēviņu pirms viņas došanās 1925. gadā stažēties uz Itāliju. 1935. gada aprīlī pedagoģe sniedza konsultācijas Marijai Saksai. Dziedātāja Milda Langenfelde izmantoja vokālās pedagoģes profesionālos padomus, gatavojoties koncertiem 1934. gada martā un 1939. gada augustā.
Savas audzēknes Anna Žerebcova-Andrejeva apmācīja, pamatojoties uz klasisko repertuāru. Viņas audzēknes izpildīja dažādu stilu un laikmetu vokālos skaņdarbus, kā arī latviešu komponistu: Andreja Jurjāna, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Jāzepa Mediņa, Lūcijas Garūtas un Jāzepa Vītola skaņdarbus.
1930. gados Anna Žerebcova-Andrejeva kļuva par Rīgas krievu dziedāšanas biedrības “Bajan” locekli. 1937. gadā viņas darbība šajā biedrībā īpaši aktivizējās, jo tad biedrībā “Bajan” tika nodibināta literāri teatrālā studija un Žerebcova-Andrejeva nostādīja balsis šīs studijas dalībniekiem, pasniedza viņiem vokāla stundas.
Neskatoties uz to, ka pēdējos mūža gados pedagoģe bieži bija slimojusi, viņa turpināja strādāt līdz pat sava mūža pēdējai dienai. 1944. gada 23. martā viņai, kā parasti bija nodarbības, taču naktī, miega laikā viņa nomirusi. Tiek uzskatīts, ka Anna Žerebcova-Andrejeva ir mirusi no sirdstriekas. 1944. gada 26. martā Annu Žerebcovu-Andrejevu apbedīja Rīgas Pokrova kapos.
“Kopā ar Annu Grigorjevnu Žerebcovu-Andrejevu no mums ir aizgājušas arī dzīvās atmiņas par krievu muzikālās mākslas spožo laikmetu..” (laikraksts “Russkij vestņik”, 1944. gada 25. martā).
Latvijā A. Žerebcovas-Andrejevas audzēkņu vidū bija:
operdziedātāja Ida (Iraīda) Blumenfelde (laulībā – Jansone; 1911- 2003), mecosoprāns (izcilā latviešu diriģenta Marisa Jansona māte);
koncertdziedātāja Lidija Dobrovoļska (dzim. Skrēģe; pseidonīms Venta; 1900-2003), soprāns.
Bibliogrāfija:
Жеребцова-Андреева А. Г. Мои встречи с Николаем Андреевичем Римским-Корсаковым // Русская песня в Риге : Сб. статей под ред. А. Перова. - Рига, 1939.
Marina Mihaileca
Tekstu papildinājusi redakcija.
Informācijas avoti:
Ilustrācijas tēmai
