Aleksandrs Čerevčenko

Aleksandrs Čerevčenko (1942. g. 5. oktobrī Mahačkalā, Dagestānas APSR, Krievijas PFSR – 2025. g. 2. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs, publicists, iknedēļas izdevuma “Semj sekretov” galvenais redaktors (1997–2019). 

Aleksandrs Čerevčenko ir dzimis Otrā pasaules kara laikā Dagestānā, evakuācijā. Viņa tēvs – Ivans Čerevčenko bijis tanku karaspēka virsnieks, māte – kara ārste. Dagestānā māte kopā ar jaundzimušo dēlu nebija uzturējusies ilgi. Sakarā ar frontes līnijas tuvošanos ģimene tika evakuēta uz Urāliem. Pēc tam, kad Ukraina tika atbrīvota no nacistiskās Vācijas iebrucējiem, māte atvedusi Aleksandru uz viņa tēva dzimteni – Kirovohradas apgabalu un, atstādama viņu pie vecmāmiņas un vectēva, pati devās uz fronti. 

1949. gadā A. Čerevčenko uzsācis skolas gaitas Harkivā, kur tajā laikā dienējis viņa tēvs. Pēc skolas absolvēšanas Aleksandrs devies uz Sevastopoli un iestājies Melnās jūras Augstākajā Jūras kara skolā, taču veselības stāvokļa dēļ viņš to nespēja pabeigt. Viņš atgriezies Harkivā, kur kļuva par vietējā jaunatnes laikraksta līdzstrādnieku. 

1963. gadā Aleksandrs Čerevčenko iestājies M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā. Tajā pašā gadā Kijivā (Ukrainā) bija nācis klajā viņa pirmais dzejoļu krājums «Мужество и мечта» / "Drošsirdība un sapnis". 

1964. gadā A. Čerevčenko tika uzņemts Ukrainas PSR Rakstnieku savienībā; 1967. gadā, vēl būdams students, viņš tika apstiprināts par  PSRS Rakstnieku savienības locekli.

Studiju laikā M. Gorkija Literatūras institūtā liktenis bija savedis viņu ar daudziem nākotnē pazīstamiem prozaiķiem un dzejniekiem, tostarp, ar izcilo latviešu dzejnieci Vizmu Belševicu (1931-2005).

Aleksandra Čerevčenko dzejoļi un prozas darbi tika publicēti šādos preses izdevumos: iknedēļas laikrakstā “Ļiteraturnaja gazeta”, žurnālos “Znamja”, “Moskva”, “Molodaja gvardija”, “Daugava” u.c.

Kopš 1984. gada Aleksandrs Čerevčenko dzīvojis un radoši strādājis Latvijā. Viņš atcerējies:

“Mēs bijām cieši draudzējušies ģimenēm ar Vizmu Belševicu. Kad es ierados Rīgā, mēs pastāvīgi viens pie otra ciemojāmies, līdz Vizma devusies aizsaulē. Pateicoties viņai, es apguvu latviešu valodu. Kad viņa pie mums ciemojās, sieva gatavojusi ukraiņu boršču...”

Latvijā no 1985. līdz 1988. gadam Aleksandrs Čerevčenko dzīvojis Jelgavā un bijis avīzes "Darba uzvara" līdzstrādnieks.

Pēc tam viņš pārcēlies dzīvot uz Rīgu. No 1991. līdz 1993. gadam viņš strādājis laikrakstā "Panorama Latviji", kādu laiku pat ieņēmis galvenā redaktora amatu, taču aizgājis no redakcijas, jo nepiekritis laikraksta īpašnieka politikai.

No 1995. līdz 1996. gadam A. Čerevčenko bijis iknedēļas laikraksta "Russkaja gazeta" redakcijas sastāvā. No 1999. līdz 2000. gadam viņš bijis laikraksta "Vesti Segodņa" galvenais redaktors.

1997. gadā A. Čerevčenko nodibinājis iknedēļas izdevumu “Semj sekretov”, par kura galveno redaktoru viņš bijis līdz 2019. gadam. Tikai slimība likusi viņam pamest iemīļoto darbu. Tomēr, arī aizejot pensijā, viņš joprojām turpinājis nodarboties ar literāro darbību.

Aleksandrs Čerevčenko ir 15 dzejoļu krājumu autors, kā arī četru grāmatu tulkotājs un atdzejotājs.

Aleksandrs Čerevčenko ir devies aizsaulē 2025. gada 2. oktobrī Rīgā.

Informācijas avots: 

Наталья Лебедева. Слышать музыку Земли. – «Сегодня», 4 октября 2022, № 191.