Fotogrāfijas no Lunsku un Šetohinu ģimeņu albuma
![]() |
Lunsku un Šetohinu ģimenes pieder pie Rīgas iedzimto skaita. 1916. gadā viena no arhitekta Vladimira Lunska meitām – Tamāra – salaulājās ar Vladimiru Šetohinu-Alvaresu. Viņš izcēlās ar labām vokālajām dotībām un 1920.– 1930. gados Rīgā uzturēja operstudiju. Šajā laulībā piedzimuši divi bērni: Zoja un Pēteris Šetohini (skat. viņa fotoalbumu). |
| Fotoalbumu sagatavojuši: Pēteris Šetohins un Тatjana Feigmane. | |
Fotogrāfijas un dokumenti no Larisas Čuhinas (1913–2002) arhīva
![]() |
Larisa Čuhina (dzim. Stovbuņika) 1939. gadā absolvēja Stefana Batorija Viļņas Universitātes Filosofijas fakultāti, tomēr Otrais pasaules karš pārtrauca viņas zinātnisko karjeru. Uz Rīgu Larisa Čuhina pārcēlās 1948. gadā, taču ilgus gadus tā arī nevarēja strādāt savā specialitātē. Viņai nācās atkārtoti studēt mācību kursu Ļeņingradas Valsts universitātē (1964. g.). 1967. gadā viņa aizstāvēja zinātņu kandidāta un 1985. gadā – filosofijas doktora disertāciju. Kopš 1966. gada viņa strādāja LPSR ZA Vēstures insitūtā, bet kopš 1981. gada un līdz pat savai nāvei Filosofijas un tiesību institūtā (kopš 1991. g. – Latvijas Universitātes Filosofijas un socioloģijas institūts). Svetlana Kovaļčuka. Larisa Čuhina |
| Fotoalbumu sagatavoja : Sergejs Čuhins un Svetlana Kovaļčuka. | |
Arkādija Pavlova – viena no labākajiem starpkaru Latvijas futbolistiem – fotoalbums
![]() |
Аrkādijs
Pavlovs (1903–1960) no 1924. līdz 1933. gadam
uzstājās par Latvijas futbola izlases komandu, bija Olimpisko spēļu
Parīzē dalībnieks (1924. gadā). Arkādijs Pavlovs |
| Fotoalbumu sagatavoja Ludmila Pavlova un Тatjana Feigmane. | |
Klusais dārzs Rīgas Maskavas forštatē
![]() |
Klusais dārzs Rīgas Maskavas forštatē (kopš 2024. gada Latgales priekšpilsētas Latgales rajons) |
| Fotoalbumu sagatavoja Ludmila Kļešņina. | |
Fotogrāfijas un dokumenti no Rīgas iedzimto – Pavlovu un Popkovu ģimeņu arhīviem
|
|
Ludmila Pavlova. Par sevi un savu ģimeni. |
| Fotoalbumu sagatavoja: Ludmila Pavlova. | |
Triju armiju zaldāts
![]() |
Fotoalbumā ir atspoguļots krievu tautības rīdzinieka Konstantīna Ložeņicina dzīves ceļš (1908 –1944). Sākumā K. Ložeņicins dienējis Latvijas armijā, pēc tam – Strādnieku un zemnieku Sarkanajā armijā, bet savas mūža gaitas viņš pabeidzis Austrumu frontē, būdams Latviešu SS brīvprātīgo leģiona oberšturmfīrers (atbilst oberleitnanta dienesta pakāpei Vērmahtā).
|
| Fotoalbumu sagatavojis Аndrejs Zujevs. | |
Arkādija Pavlova (1903–1960) zīmju, nozīmīšu un apbalvojumu kolekcija
|
|
Arkādijs Pavlovs no 1924. līdz 1933. gadam spēlēja Latvijas izlases futbola komandā un tika uzskatīts par tā laika vienu no labākajiem Latvijas futbolistiem. |
| Fotoalbumu sagatavoja L. Pavlova, D. Žiļins un Т. Feigmane. | |
Krievu meitenes Elvīras Bestuginas dzīvesstāsts
![]() |
Šo meiteni viņas vecāki atveduši uz Latviju 1956. gadā. Toreiz viņai bija 15 gadi. Tēvs bija virsnieks. Tur, kur ģimene bija dzīvojusi pirms tam, nebija mūzikas skolas, un viņa pie pedagoga privāti mācījās spēlēt akordeonu. |
| Elvīras Bestģinas teksts un fotogrāfijas. | |
13. Rīgas vidusskolas 13. izladiums
|
|
13. Rīgas vidusskolas 13. izladiums |
| Fotoalbumu sagatavoja L.Kļešnina. | |
Fotogrāfijas un dokumenti no Gaļinas un Aleksandra Tihomirovu ģimenes arhīva
|
|
Gaļina (dzim. Lagunova) un Aleksandrs Тihomirovi izveidojuši savu ģimeni 1950. gadu sākumā. Gaļina ir dzimusi Ukrainā, Doņeckas apgabala Ļisičanskas pilsētā. 1947. gadā viņa kopā ar māti Annu Lagunovu pārcēlās dzīvot uz Rīgu. 1948. gadā Gaļina absolvēja Rīgas 10. vidusskolu, bet 1952. gadā - Latvijas Valsts pedagoģijas institūtu. Vairāk kā 30 gadus Gaļina Tihomirova pasniegusi vēsturi Rīgas skolās (39-tajā, 42-ajā, 40-tajā un citās). Ar savu nākamo vīru Aleksandru viņa iepazinās, komjauniešu sabiedrisko darbu veicot. Aleksandrs Tihomirovs ir dzimis Latgalē, vecticībnieku ģimenē. Otrā Pasaules kara laikā viņš bija piedalījies partizānu kustībā. Pēc kara dienējis armijā, strādājis komjaunatnes darbā. Daudzus gadus viņš strādāja Rīgas Refrižerātoru flotes bāzē, kuģoja jūrā. |
| Fotoalbumu sagatavojušas: S. Kovaļčuka un T. Feigmane. | |














