Izstādes «Latvijas krievi» atklāšana
![]() |
Video par izstādes "Latvijas krievi" atklāšanu Rīgā 2008.gadā. |
Video autors D.Trubeckojs. |
Rīgas Pokrova kapi
|
Video par Rīgas Pokrova kapiem. |
Autors A.Lencs. |
Fotogrāfijas no Grigorija Jolkina (1909 – 1974) arhīva
|
1946. gadā G. Jolkins tika nosūtīts uz darbu Latvijā, zivrūpniecības sistēmā, kura bija viena no vadošajām republikas nozarēm. No 1946. līdz 1948. gadam G.Jolkins strādāja Ventspils zivju pārstrādes kombinātā, 1948.g. tika pārcelts uz Rīgu, kur strādāja zivju konservu kombinātā «Kaija», no 1954. līdz 1956. gadam bija šī uzņēmuma direktors. Sākot ar 1956. gadu un līdz aiziešanai pensijā 1969. gadā G.Jolkins strādāja sākumā par galveno inženieri, bet vēlāk par Rīgas Sardīņu rūpnīcas direktoru. |
Fotoalbumu sagatavoja N. Jolkina. |
Fotogrāfijas no Anastasijas Pomogaibinas (1918-2004) arhīva
|
Аnastasija Pomogajbina atbrauca uz Latviju 1946. gadā kopā ar savu vīru Grigoriju Jolkinu, kas tika nosūtīts darbam Latvijas PSR zivju rūpniecībā. Gandrīz viss viņas darba stāžs tika saistīts ar zivju konservu kombinātu «Каija» - Latvijas zivju rūpniecības flagmani. |
Fotoalbumu sagatavoja N.Jolkina. |
Dokumenti no G.Jolkina un A.Pomogajbinas ģimenes arhīva
|
Dokumenti no G.Jolkina un A.Pomogajbinas ģimenes arhīva. |
Fotoalbumu sagatavoja N.Jolkina. |
Rīgas vecticībnieki
|
Fotoalbums veltīts Rīgas Grebenščikova vectīcībnieku draudzes Svētas Dievmātes Aizmigšanas dievnama 250.gadadienai |
Fotoalbumu sagatavoja Latvijas vectīcībnieku biedrība un LU Filozofijas un socioloģijas institūts. |
Jevgeņija Kļimova mākslas darbu fotoalbums, kuru sagatavoja Мargarita Saltupe
|
Jevgeņijs Kļimovs (1901-1990) ir apmēram 300 mākslas darbu un daudzu zīmējumu, litogrāfiju, dažu desmitu kokgrebumu un cinka gravīru autors. Plaši pazīstamas viņa mozaīkas, no kurām labākā skaitās «Sv. Trīsvienība», kuru viņš radīja Trīsvienības katedrālei Pleskavā. |
Fotoalbumu izvietošanai Internetā sagatavoja Т. Feigmane. |
Dokumenti no Iļjas Astaškēviča (1891-1972) arhīva
|
Vitebskas guberņas Lepelas apriņķa Bočeikovo sādžā dzimušais Iļja Astaškevičs visu savu turpmāko dzīvi (izņemot dienestu armijā Pirmā Pasaules kara laikā un atrašanos ieslodzījumā un izsūtījumā 1945.-1954. g.g.) bija veltījis darbam pedagoģijas jomā Latgalē un Rīgā. Dokumenti no Iļjas Astaškeviča personiskā arhīva ataino ne tikai viņa paša likteni, bet arī liecina par laikmetu, kurā viņš dzīvoja. |
Fotoalbumu sagatavoja Т.Pāvele un T. Feigmane. |
Fotogrāfijas no Tatjanas Pāveles (dz. Astaškeviča) albuma
|
Tatjana Pāvele (meitas uzvārds Astaškeviča, 1918–2016) dzimusi 1918. gada 20. februārī Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Goliševas sādžā skolotāju Aleksandras un Iļjas Astaškeviču ģimenē. Kopš 1946. gada līdz aiziešanai pensijā Tatjana Pāvele strādāja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, aktīvi piedalījās arheoloģiskajos izrakumos Vecrīgā un tika uzskatīta par vienu no lielākajiem viduslaiku vēstures perioda speciālistiem. Tatjana Pāvele mirusi Rīgā 2016. gada 27. decembrī. |
Fotoalbumu sagatavojuši T. Pāvele un Т. Feigmane. |
Tatjanas Fjodorovas atklātņu (Rīgas un Jūrmalas skatu) kolekcija
|
Tatjanas Fjodorovas 1950.-60. gadu atklātņu (Rīgas un Jūrmalas skatu) kolekcija. |
Fotoalbumu sagatavoja S.Kovaļčuka un Т.Feigmane. |