Fotogrāfijas no Grigorija Jolkina (1909–1974) albuma
|
|
1946. gadā Grigorijs Jolkins tika nosūtīts uz darbu Latvijā, zivrūpniecības sistēmā, kura bija viena no vadošajām republikas nozarēm. No 1946. līdz 1948. gadam G. Jolkins strādāja Ventspils zivju pārstrādes kombinātā, 1948.g. tika pārcelts uz Rīgu, kur strādāja zivju konservu kombinātā «Kaija», no 1954. līdz 1956. gadam bija šī uzņēmuma direktors. Sākot ar 1956. gadu un līdz aiziešanai pensijā 1969. gadā G. Jolkins strādāja sākumā par galveno inženieri, bet vēlāk par Rīgas Sardīņu fabrikas direktoru. |
| Fotoalbumu sagatavoja Natālija Jolkina. | |
Fotogrāfijas no Anastasijas Pomogaibinas (1918–2004) albuma
|
|
1946. gadā Аnastasija Pomogaibina pārcēlusies dzīvot un strādāt uz Latviju kopā ar savu dzīvesbiedru Grigoriju Jolkinu, kas tika nosūtīts darbam Latvijas PSR zivrūpniecības nozarē. Gandrīz viss viņas darba mūžs bija saistīts ar zivju konservu un kulinārijas izstrādājumu fabriku «Каija» – Latvijas zivrūpniecības nozares flagmani. |
| Fotoalbumu sagatavoja Natālija Jolkina. | |
Dokumenti no Grigorija Jolkina un Anastasijas Pomogaibinas ģimenes arhīva
|
|
Dokumenti no G. Jolkina un A. Pomogaibinas ģimenes arhīva. |
| Fotoalbumu sagatavoja Natālija Jolkina. | |
Rīgas vecticībnieki
|
|
Fotoalbums veltīts Rīgas Grebenščikova vectīcībnieku draudzes Svētas Dievmātes Aizmigšanas dievnama 250.gadadienai |
Fotoalbumu sagatavoja Latvijas vectīcībnieku biedrība un LU Filozofijas un socioloģijas institūts. |
|
Jevgeņija Kļimova mākslas darbu fotoalbums, ko sagatavojusi Мargarita Saltupe (1917–2006)
|
|
Jevgeņijs Kļimovs (1901–1990) ir apmēram 300 mākslas darbu un daudzu zīmējumu, litogrāfiju, dažu desmitu kokgrebumu un cinka gravīru autors. Plaši pazīstamas viņa mozaīkas, no kurām labākā skaitās «Sv. Trijādība», kuru viņš radīja Svētās Trijādības katedrālei Pleskavā. |
|
Fotoalbumu izvietošanai Internetā sagatavoja Т. Feigmane. |
|
Dokumenti no Iļjas Astaškeviča (1891–1972) arhīva
|
|
Vitebskas guberņas Lepelas apriņķa Bočeikovo sādžā dzimušais Iļja Astaškevičs visu savu turpmāko dzīvi (izņemot dienestu armijā Pirmā Pasaules kara laikā un atrašanos ieslodzījumā un izsūtījumā 1945.–1954. g.g.) bija veltījis darbam pedagoģijas jomā Latgalē un Rīgā. Dokumenti no Iļjas Astaškeviča personiskā arhīva ataino ne tikai viņa paša likteni, bet arī liecina par laikmetu, kurā viņš dzīvoja. |
|
Fotoalbumu sagatavoja Тatjana Pāvele un Tatjana Feigmane. |
|
Fotogrāfijas no Tatjanas Pāveles (dz. Astaškeviča) albuma
|
|
Tatjana Pāvele (1918–2016) dzimusi Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Goliševas sādžā skolotāju Aleksandras un Iļjas Astaškeviču ģimenē. Kopš 1946. gada līdz aiziešanai pensijā Tatjana Pāvele strādāja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, aktīvi piedalījās arheoloģiskajos izrakumos Vecrīgā un tika uzskatīta par vienu no lielākajiem viduslaiku vēstures perioda speciālistiem. |
| Fotoalbumu sagatavojuši T. Pāvele un Т. Feigmane. | |
Tatjanas Fjodorovas atklātņu (Rīgas un Jūrmalas skatu) kolekcija
|
|
Tatjanas Fjodorovas 1950.–60. gadu atklātņu (Rīgas un Jūrmalas skatu) kolekcija. |
| Fotoalbumu sagatavoja S. Kovaļčuka un Т. Feigmane. | |
Rīdzinieces Tatjanas Fjodorovas ģimenes albums
|
|
Tatjana Fjodorova ir 3. ģildes tirgotāja Jevstāfija Rastorgujeva mazmeita. Viņas vecaistēvs bija dzimis Rīgā pilsētas goda pilsoņu ģimenē, kura šeit apmetās drīzumā pēc 1861. gada reformas. Ievietotās fotogrāfijas sniedz priekšstatus par parasto krievu rīdzinieku dzīvi un sadzīvi 20. gadsimta pirmajā pusē un padomju laikos. |
|
Fotoalbumu sagatavoja S. Kovaļčuka un Т. Feigmane. |
|
Fotogrāfijas no krievu studentu korporācijas «Ruthenia» arhīva
|
|
Korporāciju 1929.gadā Rīgā dibināja Latvijas Universitātes krievu studenti. 1940. gadā «Ruthenia», kā arī visas pārējās sabiedriskās organizācijas, tika slēgta. Vācu okupācijas laikos korporācijas dzīve atkal nedaudz atplauka. 1944. gadā nozīmīgs korporantu skaits nolēma emigrēt uz Rietumiem. Nonākdami svešumā, korporanti ātri atjaunoja zaudētos sakarus, korporācija atdzima un turpināja pastāvēt līdz 1998. gadam. |
| Fotoalbumu sagatavoja D. Ļevickis un Т. Feigmane. | |
