Krievu meitenes Elvīras Bestuginas dzīvesstāsts
Šo meiteni viņas vecāki atveduši uz Latviju 1956. gadā. Toreiz viņai bija 15 gadi. Tēvs bija virsnieks. Tur, kur ģimene bija dzīvojusi pirms tam, nebija mūzikas skolas, un viņa pie pedagoga privāti mācījās spēlēt akordeonu.
Daugavpilī Elvīru pieņēma Bērnu mūzikas skolas 4. klasē. Kad koncertā paziņoja : «Uzstājas 4. klases audzēkne», tad skatuvē iznāca tāda «sklanda», kuras augums bija 170 сentimentri, un zālē visi smējās. Tomēr mīlestība pret mūziku palīdzēja visu pārvarēt. Kad mūsu stāsta varonei apritējuši 17 gadi, un vidusskola bija jau aiz muguras, Mūzikas skolas direktors Staņislavs Broks ieteicis viņai iestāties kordiriģēšanas nodaļā. Tas bija pilnīgi pamatoti, jo jauniete bija komunikabla, apveltīta ar iniciatīvu un viņai bija laba muzikālā dzirde.
1958. gada 7.–14. decembrī Rīgā notika Latgales kultūras nedēļa un jaunā studente ar gandarījumu tajā piedalījās. Elvīra Bestugina bez problēmām sarunājās latviešu un latgaliešu valodās, jo tūlīt pat pēc ierašānās Latvijā viņa sāka apgūt šīs valodas.
Elvīra Bestugina
