Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In Memoriam |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi – Bek-Melika Tangijeva; 1907–1965) – Latvijas baletdejotāja, baletmeistare, horeogrāfe un pedagoģe |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Vladlens Dozorcevs (1939) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis |
Vladimirs Petrovs
Vladimirs Petrovs (27.septembrī 1908, Rīgā, Krievijas impērijā – 26. augustā 1943, GULAGā, Krievijas PFSR) – lielmeistars.
Vladimirs Petrovs dzimis dzimto rīdzinieku ģimenē. Viņa tēvam Mihailam Petrovam piederēja neliela kurpnieku darbnīca un mazs apavu veikals Avotu ielā. Vladimira māte, Anastāsija bija mājsaimniece. Petrovu ģimenē auga trīs bērni. Vladimirs bija jaunākais. 1919. gadā Vladimirs iestājās tikko atklātajā Rīgas pilsētas Krievu vidusskolā, kas tika dibināta uz bijušās sieviešu Lomonosova ģimnāzijas pamata. 1925. gadā viņš absolvēja šo vidusskolu. Tanī pat gadā viņš iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tieslietu fakultātē. Viņš studēja universitāte ar pārtraukumiem – kopumā 15 gadu laikā. Bija Rīgas krievu studentu korporācijas «Ruthenia» biedrs. Latvijas Universitātē pavadītajos gados pilnībā atklājās viņa šahista talants, kas bija izpaudies vēl skolas gados. 1926. gadā Vladimirs Petrovs ieguva pirmās vietas 1. Rīgas meistarsacīkstēs un Latvijas Šaha kluba meistarsacīkstēs. Jau 1926. gada beigās Vladimirs Petrovs kļuva par vienu no stiprākajiem Latvijas šahistiem. 4. Nāciju Turnīrs, kas notika 1931. gadā Prāgā, kļuva par pagrieziena punktu viņa karjerā. Eiropa atzina jauno talantīgo šahistu no Rīgas. Šaha Olimpiādē Varšavā 1935. gadā Vladimirs Petrovs jau spēlēja pie pirmā galdiņa.
Patiesa slava piemeklēja Latvijas šahistu 1937. gadā, kad Ķemeros (kopš 1959. gada atrodas Jūrmalas sastāvā) tikko atklātajā sanatorijā tika rīkots Starptautiskais Šaha turnīrs. Turnīra gala rezultāti ļāva Vladimiram Petrovam saņemt lielmeistara statusu (1.-3. vieta). Tanī pat gadā Vladimirs apprecējās ar Gaļinu Zeņecu (pēc apprecēšanās – Petrova-Matīsa). 1938. gadā Šaha turnīrā Margitā Petrovs guva uzvaru pār pasaules čempionu Aleksandru Aļohinu. 1939. gadā 8. Šaha olimpiādē Buenosairesā V. Petrovs nebija zaudējis nevienā no šaha partijām, bet ar Aļohinu un Kapablanku viņš nospēlēja neizšķirti.
Pēc Latvijas pievienošanas PSRS 1940. gadā, V. Petrovam tika piešķirts sporta meistara nosaukums, viņš bija piedalījies padomju šaha turnīros, tai skaitā PSRS 12. čempionātā (ieņēma 10. vietu). 1941. gada vasaras sākumā Vladimirs aizbrauca uz turnīru Rostovā pie Donas, kur viņu arī pārsteidza kara sākums. 1941.-1942. g.g. viņš piedalījās Maskavas čempionātos (2. vieta). 1942. gadā - šaha meistaru turnīros Maskavā un Sverdlovskā (patlabam Jekaterinburga). 1942. gada 31. augustā tika arestēts. V. Petrovam piesprieda 10 gadus ieslodzījuma nometnēs.
Vladimirs Petrovs mira nometnē Kotlasas tuvumā 1943. gada 26. augustā. Pēc nāves tika reabilitēts.
Informācijas avoti:
Галина Петрова-Матиса. Звезда, погасшая до срока
Илья Дименштейн. Первый гроссмейстер Латвии
Владимир Дедков. Судьба шахматиста. Хроники мемориала Владимира Петрова
