Vladimirs Petrovs
Vladimirs Petrovs (27.septembrī 1908, Rīgā, Krievijas impērijā – 26. augustā 1943, GULAGā, Krievijas PFSR) – lielmeistars.
Vladimirs Petrovs dzimis dzimto rīdzinieku ģimenē. Viņa tēvam Mihailam Petrovam piederēja
neliela kurpnieku darbnīca un mazs apavu veikals Avotu ielā. Vladimira māte,
Anastāsija bija mājsaimniece. Petrovu ģimenē auga trīs bērni. Vladimirs bija
jaunākais. 1919. gadā Vladimirs
iestājās tikko atklātajā Rīgas pilsētas Krievu vidusskolā, kas tika
dibināta uz bijušās sieviešu Lomonosova ģimnāzijas pamata. 1925. gadā viņš
absolvēja šo vidusskolu. Tanī pat gadā viņš iestājās Latvijas Universitātes
Tautsaimniecības un Tieslietu fakultātē. Viņš studēja universitāte ar
pārtraukumiem – kopumā 15 gadu laikā. Bija Rīgas krievu studentu korporācijas «Ruthenia» biedrs. Latvijas
Universitātē pavadītajos gados pilnībā atklājās viņa šahista talants, kas bija
izpaudies vēl skolas gados. 1926. gadā
Vladimirs Petrovs ieguva pirmās vietas 1. Rīgas meistarsacīkstēs un Latvijas
Šaha kluba meistarsacīkstēs. Jau 1926. gada beigās Vladimirs Petrovs kļuva par
vienu no stiprākajiem Latvijas šahistiem. 4. Nāciju Turnīrs, kas notika 1931.
gadā Prāgā, kļuva par pagrieziena punktu viņa karjerā. Eiropa atzina jauno
talantīgo šahistu no Rīgas. Šaha Olimpiādē Varšavā 1935. gadā Vladimirs Petrovs
jau spēlēja pie pirmā galdiņa.
Patiesa slava piemeklēja Latvijas
šahistu 1937. gadā, kad Ķemeros (kopš
1959. gada atrodas Jūrmalas sastāvā) tikko atklātajā sanatorijā tika
rīkots Starptautiskais Šaha turnīrs. Turnīra gala rezultāti ļāva Vladimiram
Petrovam saņemt lielmeistara statusu (1.-3. vieta). Tanī pat gadā Vladimirs
apprecējās ar Gaļinu Zeņecu (pēc apprecēšanās – Petrova-Matīsa). 1938. gadā
Šaha turnīrā Margitā Petrovs guva uzvaru pār pasaules čempionu Aleksandru
Aļohinu. 1939. gadā 8. Šaha olimpiādē Buenosairesā V. Petrovs nebija zaudējis
nevienā no šaha partijām, bet ar Aļohinu un Kapablanku viņš nospēlēja
neizšķirti.
Pēc Latvijas pievienošanas PSRS 1940. gadā, V. Petrovam tika piešķirts
sporta meistara nosaukums, viņš bija
piedalījies padomju šaha turnīros, tai skaitā PSRS 12. čempionātā (ieņēma 10.
vietu). 1941. gada vasaras sākumā Vladimirs aizbrauca uz turnīru Rostovā pie
Donas, kur viņu arī pārsteidza kara sākums. 1941.-1942. g.g. viņš piedalījās
Maskavas čempionātos (2. vieta). 1942. gadā -
šaha meistaru turnīros Maskavā un Sverdlovskā (patlabam Jekaterinburga).
1942. gada 31. augustā tika arestēts. V. Petrovam piesprieda 10 gadus
ieslodzījuma nometnēs.
Vladimirs Petrovs mira nometnē Kotlasas tuvumā 1943. gada 26.
augustā. Pēc nāves tika reabilitēts.
Informācijas avoti:
Галина Петрова-Матиса. Звезда, погасшая до срока
Илья Дименштейн. Первый гроссмейстер Латвии
Владимир Дедков. Судьба шахматиста. Хроники мемориала Владимира Петрова