Tatjana Madžule

Tatjana Madžule (dzim. Repina; 1954. g. 25. janvārī Tjumeņā, Krievijas PFSR) – baletdejotāja, klasiskās un tautas dejas pedagoģe, 1971.–1996. gadā bija Latvijas baleta soliste. 

Tatjana Repina (pēc apprecēšanāš – Madžule) dzīvo Rīgā jau kopš divu mēnešu vecuma. Jau no agrīnās bērnības Tatjanai ļoti patika dejot, viņa sapņoja kļūt par balerīnu, un vecāki palīdzēja viņai īstenot šo sapni. 1963. gadā Tatjana iestājusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola), kuru viņa sekmīgi absolvēja 1972. gadā. Vienlaikus viņa mācījusies Emīla Dārziņa Mūzikas skolā. RHV topošajai balerīnai bija tādi lieliski pedagogi, kā Valentīns Bļinovs, Valērija Kutena, Herardo Viana Gomess de Fonsea, Aleksandrs Lembergs, Ausma Dragone un Irēna Strode. Pateicoties dabas dotajam šarmam un draudzīgumam, Tatjana allaž uzturējusi labas attiecības ar RHV pedagogiem un audzēkņiem. 

No 1971. līdz 1996. gadam Tatjana Madžule bija baletdejotāju trupas soliste Latvijas Nacionālājā operā (LNO; līdz 1989. gadam – Latvijas PSR Valsts akadēmiskais Operas un baleta teātris; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Šā teātra skatuvē viņa spīdoši uzstājusies divdesmit piecus gadus. Balerīnas skatuves partneri bija tādi izcili baleta mākslinieki, kā Aleksandrs Rumjancevs, Aleksandrs Kolbins, Aivars Leimanis, Mariāns Butkēvičs, Valērijs Sevastjanovs, Modris Cers u.c. Komunikabla, atklāta, emocionāla un dzīvespriecīga, viņa izpelnījusies skatuves partneru, kolēģu un publikas mīlestību un cieņu. 

Daba dāsni apveltījusi balerīnu Tatjanu Madžuli ar pievilcīgu ārieni, graciozitāti, elegantu kustību plastiku. Viņa izcēlās ar virtuozu dejas tehniku un spožu skatuvisko temperamentu. Baletdejotājai lieliski padevās gan liriski romantiskās lomas, gan solodejas un raksturlomas. Turklāt Tatjana Madžule atšķīrās ar spēju ļoti ātri apgūt baleta partijas un dejas – pēc trīs dienu mēģinājumiem viņa jau bija gatava uzstāties uz skatuves, tāpēc baletdejotājai bija ļoti plašs repertuārs un viņa sasniedza ievērojamus panākumus dejas mākslā. 

Tatjanas Madžules radošo “rokrakstu” raksturo spēja radīt dziļi pārdomātus un apgarotus skatuves varoņu tēlus. Starp spilgtākajām viņas atveidotajām lomām būtu jāmin: princese Florīna P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, Rozita L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, Gulnāra Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, Oktāvija E. Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra” un Nurida F. Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”. 

Tatjanas Madžules izpildītās lomas un baleta partijas: 

soliste Prelīdē, dejā Mazurka (baleta viencēlienā “Šopeniāna” ar Friderika Šopēna mūziku, 1972. g.); 

sarkanā Orhideja (Jāņa Mediņa baletā “Mīlas uzvara”, 1972. g.); 

soliste dejā Krakovjaks (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1972. g.); 

soliste dejā Tarantella (Sergeja Vasiļenko baletā “Mirandolīna”, 1974. g.);  

prologa Feja, baltā Kaķenīte, princese Florīna (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”,1975., 1989. g.); 

soliste dejā Lezginka (Arama Hačaturjana baletā “Gajanē”, 1976. g.); 

Padetruā, Mazais gulbis, soliste Neapoliešu dejā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1977., 1984. g.) 

Taņečka, Lapsa, Bezdelīga (Igora Morozova baletā bērniem “Doktors Aikāsāp”, 1977., 1994. g.);

Lizas draudzene (Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletā “Veltīgā uzmanība”, 1978. g.); 

Nātra (baleta izrādē “Ziedu vija” ar Pētera Barisona simfoniskās svītas mūziku, 1978. g.); 

Brīnumputns (Arvīda Žilinska baletā “Lolitas brīnumputns”, 1979. g.); 

Baltā meitene (baleta izrādē “Ritmi, ritmi, ritmi” ar Raimonda Paula mūziku, 1979. g.); 

soliste (baleta izrādē “Vitrāžas” ar R. Paula mūziku, 1979. g.); 

soliste (“Polovciešu dejās” no Aleksandra Borodina operas “Kņazs Igors”,1979., 1981. g.); 

Padedē (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1980. g.); 

Lienīte, Ragana (A. Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”, 1980., 1983. g.); 

Ingrīda, Zaļā (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1980. g.); 

Flēra de Lisa (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1981. g.); 

Liktenis (baletā “Karmena” ar Žorža Bizē – Rodiona Ščedrina mūziku, 1981.g.); 

Kolumbīne, Taurenītis (baletā “Karnevāls” ar Roberta Šūmaņa mūziku, 1981.g.); 

Oktāvija (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1981. g.); 

Amoriņš, Kitrijas draudzene, Rozita (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1982. g.); 

Erots (Oļega Barskova baleta viencēlienā “Pāns un Sīringa”, 1983. g.); 

Bakhante Valpurģu naksts skatā (Šarla Guno operā “Fausts”, 1983. g.); 

soliste (baleta izrādē “Divertisments” ar Volfganga Amadeja Mocarta mūziku, 1983. g.); 

Velnene (Andreja Petrova baletā “Pasaules radīšana”, 1984. g.); 

Nurida (Fikreta Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”, 1985. g.); 

Gulnāra (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 1986. g.); 

Meitene (Valērija Gavriļina baletā “Aņuta”, 1986. g.); 

soliste (L. Minkusa baletā “Pahita”, 1987., 1996. g.); 

lelle Pelīte (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1988. g.); 

feja Ziema (Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1991. g.); 

Čūska (baletā bērniem “Pepija Garzeķe” ar Ulo Vintera, Artura Maskata mūziku, 1992. g.);

soliste Saracēņu dejā (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1993.g.);

Nensija, Efijas draudzene (Hermaņa Lēvenšelda baletā “Silfīda”, 1994. g.) u.c.

                                                           * * *

Pirmām kārtām Tatjana Madžule bija izpelnījusies atzinību kā augsta līmeņa klasiskā repertuāra lomu un raksturdeju izpildītāja. Bet pēc savas skatuviskās karjeras beigām viņa sāka strādāt ar tautas deju ansambļiem: no 1997. līdz 2009. gadam viņa bija pedagoģe-repetitore TDA “Liesma”; no 2017. līdz 2019. gadam – klasiskās dejas pasniedzēja baleta studijā “Baleta klase”, vienlaikus turpinādama strādāt ar tautas deju kolektīviem. Kopš 2018. gada T. Madžule ir Salaspils kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīva “Ūsa” mākslinieciskā vadītāja. “Ūsa” ir azartisks, dzīvespriecīgs, draudzīgs un dejot mīlošs deju kolektīvs, kurš 2022. gadā atzīmējis savu 30 gadu jubileju.

 Sasniegumi:

1972. gadā – 3. prēmija mākslas festivālā “Baltās naktis” Ļeņingradā/ Sanktpēterburgā.

Ģimene:

Tēvs – Aleksandrs Repins (1923–1987) – padomju armijas virsnieks.

Māte – Klaudija Repina (dzim. Anahina; 1925–2018) – grāmatvede.

Brālis – Leonīds Repins (1947–2005) – radioelektronikas speciālists.

Dzīvesbiedrs  – Jānis Madžulis (1957. g. 10. aprīlī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, baleta inspektors. 1975. gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; tagad – Rīgas Baleta skola). No 1975. līdz 1996. gadam bija Latvijas Nacionālās operas (LNO; līdz 1989. gadam – LPSR Valsts akadēmiskais Operas un baleta teātris) baleta mākslinieks. Tatjana un Jānis apprecējušies 1979. gadā.

Meita – Linda (dz.1987. g.) – arhitekte-dizainere. 

Informācijas avoti: 

Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam 100. – Rīga: Latvijas Nacionālā opera un balets, 2022. 

Ija Bite. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002.

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.