Aleksandrs Rumjancevs

Aleksandrs Rumjancevs (1952. g. 31. decembrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, horeogrāfs, baleta mākslas pedagogs. 

1972. gadā Aleksandrs Rumjancevs absolvējis Rīgas Horeogrāfijas skolu (tagad – Rīgas Baleta skola). Topošā baletdejotāja pedagogi bija Valentīns Bļinovs, Herardo Viana Gomesa de Fonsē, Aleksandrs Lembergs, Ausma Dragone, Juris Kaprālis, J. Grauda, N. Ļeontjeva. Aleksandrs Rumjancevs ir absolvējis Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) Konservatorijas Horeogrāfijas nodaļu, viņš mācījās pie profesoriem Ņikitas Dolgušina un Nikolaja Bojarčikova. 1994. gadā A. Rumjancevs ieguvis horeogrāfijas maģistra grādu. 

No 1971. līdz 1992. gadam Aleksandrs Rumjancevs bija baleta trupas solists Latvijas PSR Operas un baleta teātrī (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets).

No 1974. līdz  1980. gadam A. Rumjancevs bija Rīgas Baleta skolas duetu klases pedagogs. 1980.–1989. gadā viņš strādāja par Latvijas mākslas vingrošanas izlases komandas vecāko horeogrāfu. No 1990. līdz 1996. gadam A. Rumjancevs vadīja moderno deju privātstudiju “Fantom”, no 1996. līdz 2002. gadam bija privātās baleta studijas vadītājs. Aleksandrs Rumjancevs ir Latvijas Baleta asociācijas viceprezidents.

2002. gadā Aleksandrs Rumjancevs ieņēmis Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta Administratīvā departamenta direktora amatu.

Baltdejotājam un horeogrāfam A. Rumjancevam ir raksturīga augsta profesionalitāte, viņam piemīt īstens un neatkārtojams skatuviskais šarms.

Baletdejotāja Aleksandra Rumjanceva repertuārs bija ļoti plašs. Viena no pazīstamākajām un nozīmīgākajām baleta partijām – lieliskais Toreadors (Ž. Bizē, R. Ščedrina baletā “Karmensvīta”). Šis tēls baletdejotāja interpretācijā ir ārkārtīgi izsmalcināts, aristokrātisks un nedaudz patmīlīgs. Baletdejotājs izcili interpretēja arī temperamentīgā Giko tēlu no Arama Hačaturjana baleta “Gajanē”, ko Rīgā bija iestudējis horeogrāfs Boriss Eifmans. 

Baleta kritiķe, zinātniece Ija Bite-Krauliņa (1938–2007) šādi raksturojusi A. Rumjancevu: “Viņš ir gara auguma, slaids, apveltīts ar milzīgu skatuvisku šarmu un pievilcību, viņš lieliski izskatās prinču baleta partijās. Izcils partneris, korekti uzvedās dejojot, viņš apveltī savus atveidotos tēlus ar pašcieņu un atturīgu eleganci.” 

Aleksandra Rumjanceva baleta partijas: 

Mākslinieks (О. Barskova baletā “Inku zelts”, 1969. g. );

Vaclavs (B. Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1972. g.);

Jauneklis (“Šopeniānā” ar F. Šopēna mūziku, 1973. g.);

Fauns Valpurģu nakts ainā (Š. Guno operā “Fausts”, 1973. g.);

Solists (E. Deldevēza, L. Mihkusa baletā “Pahita”, 1974. g.);

Princis Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.);

Zigfrīds, Rotbarts (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1976., 1984. g.);

Laimonis (Аlfrēda Kalniņa baletā “Staburags”, 1976. g.);

Giko (A. Hačaturjana baletā “Gajanē”, 1976.g.);

Toreadors (Ž. Bizē, R. Ščedrina baletā “Karmensvīta”, 1977. g.);

Kolēns (L. Herolda baletā “Veltīgā piesardzība”, 1978. g.);

Alnis (Аrvīda Žilinska baletā “Lolitas brīnumputns”, 1979. g.);

Edgars (Jura Karlsona baletā “Ugunī”, 1979. g.);

Pērs Gints (baletā “Pērs Gints” ar E. Grīga mūziku,1980. g.);

Sergejs (А. Ešpaja baletā “Angara”,1981. g.);

Romeo (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”,1982. g.);

Bazils (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1982. g.);

Velns (А. Petrova baletā “Pasaules radīšana”, 1983. g.);

Šahrijārs (F. Amirova baletā “1001 nakts”, 1985. g.);

Konrāds (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 1986. g.);

Students (V. Gavriļina baletā “Aņuta”, 1986. g.);

Francis (J. Štrausa baletā “Pie zilās Donavas”, 1987. g.);

Droselmaijers (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1989. g.). 

Apbalvojumi un pagodinājumi: 

1972. gadā – Ļeņingradas/ Sanktpēterburgas festivāla “Baltās naktis” laureāts – 3. pakāpe;

1978. gadā - Latvijas PSR Augstākās Padomes Goda raksts;

1980. gadā baletdejotājam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

Aleksandrs Rumjancevs ir baletdejotāja Andreja Rumjanceva brālis.

Marina Mihaileca