Džons Markovskis

Džons Markovskis (1944. g. 23. februārī Jakutskā, Krievijas PSFR) – baletdejotājs, baletmeistars. 

1961. gadā Džons Markovskis absolvējis Rīgas Horeogrāfijas skolu (tagad – Rīgas Baleta skola). Viņš mācījies pie izciliem baleta mākslas pedagogiem: Valentīna Bļinova un Vladimira Cukanova.

Pēc Rīgas Horeogrāfijas skolas absolvēšanas baletdejotājs Dž. Markovskis strādāja Latvijas PSR Operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets) baleta trupā. Viņš izpildījis Operas un baleta teātra repertuāra vadošās vīriešu baleta partijas.

No 1964. līdz 1965. gadam Džons Markovskis pilnveidojis savu skatuvisko meistarību Ļeņingradas Horeogrāfijas skolā (baleta pedagogs – Abdrahmans Kumisņikovs). Pēc mācību beigšanas viņš tika uzaicināts strādāt par baletdejotāju S. Kirova Ļeņingradas Operas un baleta teātrī (tagad – Sanktpēterburgas Marijas teātris). Šajā teātrī Džons Markovskis kļuva par vienu no vadošajiem baleta solistiem.

1971. gadā kopā ar balerīnu Allu Osipenko (1932–2025) viņš aizgāja no teātra un no 1971. līdz 1973. gadam strādājis baletmeistara Leonīda Jakobsona (1904–1975) vadītajā baleta trupā “Horeogrāfiskās miniatūras”, kur speciāli šim baletdejotāju pārim tika iestudētas vairākas horeogrāfiskās miniatūras.

No 1973. gada Dž. Markovskis darbojās radošajā apvienībā “Ļenkoncert” (tagad – “Peterburg-koncert”). Baletdejotājs devās viesizrādēs pa visu bijušo Padomju Savienību, dejojot horeogrāfiskajās miniatūrās un Eduarda Lazareva viencēliena baletā “Antonijs un Kleopatra”. Līdztekus tam baleta mākslinieks izmēģināja savus radošos spēkus kā horeogrāfs un baleta uzvedumu iestudētājs.

No 1977. līdz 1982. gadam Dž. Markovskis dejoja Borisa Eifmana vadītajā Ļeņingradas Baleta ansamblī. Baletmeistars B. Eifmans tieši viņam iestudējis vairākas baleta partijas viencēliena baletos.

Kā baletdejotājs Džons Markovskis no dabas apveltīts ar izcilām dotībām – staltu augumu, vīrišķīgu stāju, atlētisku ķermeņa uzbūvi; viņam piemīt lieliska plastika un spilgts artistisms. Viņš pamatoti tika uzskatīts par iejūtīgu un saprotošu partneri. Džons Markovskis bija pastāvīgs balerīnas Allas Osipenko skatuves partneris.Uz skatuves baletdejotājs uzstājās kopā arī ar daudzām ievērojamām balerīnām, tostarp ar Maiju Pļisecku (1925–2015) un Jekaterinu Maksimovu (1939–2009).

Kopš 2000. gadu vidus Džons Markovskis dzīvo Sanktpēterburgas Skatuves veterānu namā.

Baletdejotāja izpildītās partijas: 

Latvijas Operas un baleta teātrī (1961–1964)

Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”);

Princis Dezirē (Pētera Čaikovska baletā "Apburtā princese");

Princis Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);

Lukašs (Mihaila Skoruļska baletā “Meža dziesma”);

Pāns (Oļega Barskova viencēliena baletā “Pāns un Sīringa”) u.c. 

S. Kirova Ļeņingradas Operas un baleta teātrī (1965–1971)

Princis Zigfrīds (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”); 

Spartaks (Arama Hačaturjana baletā “Spartaks”); 

Jauneklis (baletā “Šopeniāna” ar Friderika Šopēna mūziku);

Vezīrs (Arifa Meļikova baletā “Leģenda par mīlu);

Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”);

Žans de Brijēns (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”);

Alberts (Ādolfa Adāna baletā “Žižele”).

L. Jakobsona trupā “Horeogrāfiskās miniatūras”

Solists (horeogrāfiskajā miniatūrā “Taljoni lidojums” ar V. A. Mocarta mūziku);

Mīnotaurs (horeogrāfiskajā miniatūrā “Mīnotaurs un Nimfa” ar Albāna Berga mūziku);

solists (horeogrāfiskajā miniatūrā “Gulbis” ar Kamila Sensānsa mūziku) u.c. 

Ļeņingradas baleta ansamblī (“Jaunais balets”) (1977–1982)

Viktors Hara (viencēliena baletā “Pārtrauktā dziesma” ar Induļa Kalniņa mūziku, Borisa Eifmana iestudējumā);

solists (viencēliena baletā “Divbalsība” ar rokgrupas “Pink Floyd” mūziku, B. Eifmana iestudējumā);

Cara dēls Ivans (horeogrāfiskajā miniatūrā “Ugunsputns” ar Igora Stravinska mūziku, B. Eifmana iestudējumā);

Rogožins (baleta izrādē “Idiots” ar P. Čaikovska mūziku, B. Eifmana iestudējumā) u.c.

Filmogrāfija:

Princis Zigfrīds (baletfilmā “Gulbju ezers”, P. Čaikovska mūzika, 1968. g.);

Antonijs (baletfilmā "Antonijs un Kleopatra”, E. Lazareva mūzika, 1977. g.);

Artinovs (baletfilmā "Aņuta”, V. Gavriļina mūzika, 1982. g.) u.c.

http://www.liveinternet.ru/users/5307289/post289186428

Marina Mihaileca