Sākumlapa > Tēmas > Personas
Olga Šmite

Olga Šmite

Olga Šmite (dzimusi Timofejeva; 1888. g. 17. martā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1934. g. 31. oktobrī Rīgā, Latvijā) –  dzejniece, dzeju publicēja ar pseidonīmu Olga Dalmatova.

1934. gada 1. novembrī laikraksts “Сегодня” ziņoja, ka Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcā pēc dvēseles aizlūguma liturģijas notika priekšlaicīgi mirušās talantīgās dzejnieces Olgas Šmites (kura dzejoļus parakstīja ar pseidonīmu Olga Dalmatova) – zvērināta advokāta J. Šmita dzīvesbiedres – apstāvēšana. 

Olga Timofejeva mācījās Maskavas Universitātes 1. sieviešu ģimnāzijas Juridiskajā fakultātē. Viņa bija absolvējusi Maskavas filharmonijas Drāmas nodaļu. Maskavā viņa apprecējās ar latvieti Jūliju Šmitu (1885–1965 ASV), toreizējo Maskavas Universitātes studentu. 1910. gadā ģimenē piedzima meita Valentīna.

Viņa bija apdāvināts cilvēks: zināja vairākas valodas, viņai bija skaista balss, bija literātes talants. 1917. gadā Maskavā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums – ar pseidonīmu Olga Dalmatova. (Pazīstamais drāmas aktieris Vasilijs Dalmatovs bija viņas krusttēvs un tēva draugs.) 1925. gadā Rīgā iznāca otrs viņas dzejas krājums “Черные гроздья” 750 eksemplāru tirāžā. To klajā laida izdevniecība “Salamandra”, grāmatas vāku mākslinieciski veidoja mākslinieks Mstislavs Dobužinskis.

Olga Šmite bija cilvēks ar neparastām dvēseles stīgām, viņu mīlēja visur, kur vien viņa  bija sastopama. Radinieki un tuvinieki par viņu teica: “mūsu labais eņģelis”. Būdama  sabiedriska pēc savas dabas, viņa aktīvi piedalījās Krievu izglītības biedrības darbībā  un bija tās valdes locekle.

"Daudzi bija atnākuši pavadīt viņu pēdējā gaitā, baznīca bija pārpildīta. Aizgājējas apstāvēšanu vadīja virspriesteris Nikolajs Perehvaļskis un tēvs igumens Sergijs, ceremonijā piedaloties arī diakonam N. Okuņevam. Dziedāja  Ņevas Aleksandra dievnama koris P. Stoļarova vadībā.

Aizgājējas piemiņu ar sirsnīgiem vārdiem godāja virspriectetis Nikolajs Perehvaļskis.  Zārku nolika uz katafalka un veda uz Pokrova kapiem. Sēru procesiju, Pokrova baznīcas zvaniem skanot, sagaidīja šīs baznīcas klērs ar baznīcas vecāko G. Ponomarjovu priekšgalā."

Drīz Olgas vīrs uzlika sievas piemiņai lielisku  kapa pieminekli – sērojošu eņģeli.

                                                                                                   Svetlana Vidjakina

Saīsināts tulkojums no krievu valodas.

Tekstu papildināja Tatjana Feigmane


Piemineklis Olgas Šmites kapu vietā Rīgas Pokrova kapsētā.

 

Informācijas avoti:

LVVA, 2996. f., 17. apr., 30084. lietā;

С. Видякина. Ольга Захаровна Шмидт (? - 1934). - Покровское кладбище. Слава и забвение. - Ригап, 2004;

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. - Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, Latvijas Valsts v­stures arhīvs, 2007. 483.-484. lpp.

 

Ilustrācijas tēmai