Sākumlapa > Tēmas > Personas
Antoņina Zavarina

Antoņina Zavarina

Antoņina Zavarina (15.03.1928. Jaroslavļas apg. – 07.10.2015. Rīga) – etnogrāfe, vēstures zinātņu doktore, monogrāfijas „Русское население Восточной Латвии во второй половине XIX – начале ХХ века” („Austrumlatvijas krievu iedzīvotāji XIX gs. otrajā pusē – XX gs. sākumā”) (1986. g.) un daudzu rakstu autore Latvijas senāko krievu tautības iedzīvotāju vēsturē un etnogrāfijā.

Antoņina Zavarina dzimusi Jaroslavļas apgabalā. 1929. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Ļeņingradu. Kara gadus viņa pavadīja evakuācijā Tjumeņas apgabala Išimas pilsētā. No 1945. gada dzīvoja Rīgā. 1946. gadā viņa pabeidza Rīgas 17. vidusskolu, 1951. gadā – Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultāti. No 1952. līdz 1955. gadam A. Zavarina mācījās PSRS ZA Mikluho-Maklaja Etnogrāfijas institūta aspirantūrā Maskavā. 1956. gadā viņa aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par Latgales senāko krievu tautības iedzīvotāju ģimeni un sadzīvi XIX gadsimta otrajā pusē un XX gadsimta sākumā. Šai problemātikai A. Zavarina palika uzticīga arī visu turpmāko dzīvi.

A. Zavarina strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci, pēc tam par nodaļas priekšnieci Latvijas PSR Centrālajā Valsts vēstures arhīvā, turpināja vākt un pētīt dokumentus par Latvijas vecticībnieku vēsturi un kultūru.

1963. gadā A. Zavarina pārgāja darbā uz Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu. 1986. gadā izdevniecībā „Zinātne” klajā nāca viņas monogrāfija „Русское население восточной Латвии во второй половине XIX - начале XX в.” („Austrumlatvijas krievu iedzīvotāji XIX gs. otrajā pusē – XX gs. sākumā”). Vēstures un etnogrāfijas rakstu krājumos regulāri tika publicēti A. Zavarinas raksti, kas bija veltīti Latvijas vecticībnieku vēstures un etnogrāfijas jautājumiem.

A. Zavarinas publikāciju vērtību un viņas lielo autoritāti zinātnes pasaulē noteica plašais un nopietnais darbs ar dokumentiem. Gadi tika pavadīti, pētot arhīvus ne tikai Latvijā, bet arī Maskavā, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā), Lietuvā, Baltkrievijā un Igaunijā. Otrs nozīmīgākais avotu loks bija etnogrāfisko ekspedīciju materiāli. Nav neviena nopietna Latvijas krievu tautības iedzīvotāju pētnieka, kurš nebalstītos uz A. Zavarinas darbiem un tos necitētu.

Sākot ar 90. gadiem, A. Zavarina publicējās Latvijas vecticībnieku biedrības un citos izdotajos rakstu krājumos. Viņas raksti atrodami žurnāla „Поморский вестник” („Pomoras Vēstnesis”) lappusēs. Rakstu krājuma „Русские Латвии” („Latvijas krievi”) 3. laidiens 2003. gadā sākas ar A. Zavarinas rakstu „Latvijas krievu iedzīvotāji”. 2011. gadā „Рижский старообрядческий сборник” („Rīgas vecticībnieku krājums”) (pirmais laidiens) publicēti A. Zavarinas raksti ar kopēju virsrakstu „No Rīgas vecticībnieku pagātnes”.

Pētniekus vēl tikai gaida uzdevums sastādīt A. Zavarinas publikāciju bibliogrāfiju.

A. Zavarinas lielais ieguldījums Latvijas krievu iedzīvotāju vēstures, etnogrāfijas un kultūras izpētē ir neapšaubāms.

1959. gadā A. Zavarina apprecējās ar savu kolēģi vēsturnieku Mihailu Kozinu. Viņu laulībā dzimusi meita Olga, kura kļuvusi par speciālisti informācijas tehnoloģiju jomā.

 

Avoti:

«Поморский Вестник», № 21, 2008 г., с.78-82.

Jansone A. Etnogrāfe Antoniņa Zavarina (15.03.1928.–07.10.2015.) – LVIŽ, 2015., Nr. 3., 206., 207. lpp.

 

Ilarions Ivanovs

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis

Антонина Заварина. Русское население Латвии (К истории поселения)

Антонина Заварина. Русские в рисунках латвийского гуманиста И.К.Бротце

Антонина Заварина. Русское население восточной Латвии во второй половине XIX - начале ХХ века

Par viņu:

ЮБИЛЕЙ А.А.ЗАВАРИНОЙ - ВИДНОГО ИССЛЕДОВАТЕЛЯ РУССКОГО СТАРООБРЯДЧЕСКОГО НАСЕЛЕНИЯ ЛАТВИИ

Ilustrācijas tēmai