Jurijs de Būrs
Jurijs de Būrs (1887. g. 2. maijā Bakū, Krievijas impērijā – 1949. g. 18. februārī Rīgā, Latvijas PSR) – no 1924. līdz 1949. gadam Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris.
Jurijs de Būrs ir dzimis 1887. gada 2. maijā Bakū. No 1903. līdz 1906. gadam viņš mācījās Sanktpēterburgas Konservatorijā, pēc tam strādājis par pianistu operas mākslas apmācības skolās Maskavā un Sanktpēterburgā.
Taču drīz vien J. de Būrs aizrāvās ar skatuves mākslu. Viss iesākās 1908. gadā nelielā vasaras teātrī Pēterburgas apkārtnē ar Antona Čehova lugu “Ķiršu dārzs”. Pēc tam viņš uzstājās uz Sanktpēterburgas Literatūras un mākslas biedrības skatuves, vēlāk strādāja Harkivā. Viņam nācās darboties arī Amerikā, kur viņš piedalījās pat operas izrādēs.
No 1924. līdz 1949. gadam Jurijs de Būrs bija Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris. Lūk, kā toreiz prese rakstījusi par viņu: “Viņš ir lieliskās vecās skolas aktieris ar bagātu pieredzi un daudzpusīgu apdāvinātību. Viņam ir raksturīgs neatkārtojams komisms un vienreizējs spilgtums tā vai cita tēla atspoguļojumā. Katra viņa uzstāšanās ir liels sasniegums.” Ja vēlreiz pārlūkot veco avīžu nodzeltējušās lapas, tad var redzēt, ko tās vēsta: “Otrdien, 1924. gada 16. decembrī notiks J. de Būra benefice. Pirmoreiz notiek Šoloma Aša lugas “Atriebības dievs” izrāde, galvenajās lomās J. de Būrs, Jakovļeva kungs un Bunčukas kundze.” “.. aktiera de Būra izpildījumā Podkoļosina loma (Nikolaja Gogoļa komēdijā “Precības”) kļuva par lielu sasniegumu. Publikas smieklu dēļ ainas ievilkās pa septiņām – astoņām minūtēm.”
Aktiera Jurija de Būra radošajai paletei piemitušas gan spilgtas, kontrastainas krāsas, gan arī maigi pasteļtoņi. Par spīti “neiedvesmojošiem” ārējiem dotumiem – nelielam augumam un visai tuklai figūrai, viņa tēlojumam padevās visdažādākā rakstura varoņi – gan ar savu dabiskumu skatītājus aizraujoši savādnieki, gan komiski personāži, kurus viņš tēloja ar apbrīnojamu humoru. Seno avīžu nodzeltējušās pirmajās lappusēs īpašā šriftā tiek ziņots par pirmizrādēm, beneficēm, viesizrādēm un daudziem citiem notikumiem Rīgas teātru dzīvē, kaut vai, piemēram, tāds apgalvojums: “Aktieris Jurijs de Būrs ir viens no pašiem vērtīgākajiem Krievu drāmas teātra ieguvumiem.”
J. de Būrs pārstāvēja teātra aktieru veco gvardi. Kopš 1924. gada viņš bija “Krievu drāmas teātra biedrības” loceklis, kurš gādāja par krievu teātra saglabāšanu Rīgā. Viņš bija īsts krievu inteliģents.
Viņa pirmā sieva – Jekaterīna Bunčuka bija Rīgas Krievu drāmas teātra vadošā aktrise. Viņi apprecējās 1916. gadā Harkivā, bet Rīgā – izšķīrās. Parasts stāsts – viņa bija iemīlējusi citu un kļuva par tolaik pazīstamā aktiera un režisora Jurija Jurovska sievu.
Gribētos atgādināt par kādu gadījumu J. de Būra dzīvē, par ko pastāstīja režisors Arkādijs Kacs un ko apliecina arī teātra zinātniece Tatjana Vlasova. Lūk, šis stāsts: kad Rīgu ieņēma nacisti, gestapo (Trešā Reiha valsts slepenpolicija – tulk. piez.) arestēja Jekaterīnu Bunčuku kā ebreju tautībai piederīgu. Visi, protams, devās pie Jurovska, kura vārdam tolaik Rīgā bija liela nozīme, taču viņš negaidīti kategoriski atteicās kaut ko darīt sievas atbrīvošanas labā… Un tad Jurijs de Būrs, kuram tolaik jau bija cita ģimene un mazs dēliņš, devās uz gestapo un izglāba J. Bunčuku. Vērtējot tālaika situāciju, tā bija tiešām varonīga rīcība. Varbūt, ka tā bija pati labākā un augstsirdīgākā “loma” J. de Būra dzīvē. Arī Krievu drāmas teātrī šo gadījumu joprojām atceras un ar pateicību piemin Jurija de Būra vārdu.
Jurijs de Būrs aizgājis no dzīves 1949. gada 18. novembrī. Apglabāts Pokrova kapos Rīgā.
Svetlana Vidjakina
Informācijas avoti:
Сегодня, 1924, № 285;
Рижский театр русской драмы. Рига, 1983.
Юрий Львович де Бур (1887–1949). – Покровское кладбище. Слава и забвение. – Рига, 2004
