Jefims Šifrins
Jefims (Nahims) Šifrins (1956. g. 25. martā Susumanas rajonā, Magadanas apgabalā, KPSFR) – pazīstamais estrādes mākslinieks, komiķis, teātra un kino aktieris; teātra režisors un rakstnieks.
Jefims (Nahims) Šifrins ir dzimis Neksikana ciematā, Magadanas apgabala Susumanas rajonā, bijušā izsūtītā ģimenē. Viņa tēvs – Zalmans Šifrins (1910–1995) – 1938. gadā tika apcietināts pēc nepatiesa apsūdzējuma, tēvam tika inkriminēta “spiegošana” un viņš bija izcietis sodu Gulaga “labošanas darbu” nometnē. Pēc soda izciešanas viņam viss atlikušais mūžs bija jāpavada Krievijas Tālajos Ziemeļos.
Interesants ir stāsts par nākamā aktiera vecāku laulībām. Viņa māte – Raisa (Raša) Cipina (1915–1992) – no nākamā vīra brāļa uzzinājusi par Zalmana traģisko likteni un uzrakstījusi viņam vēstuli, kas kļuva par viņu draudzīgās sarakstes sākumu. 1950. gadā Raisa Cipina devās uz Kolimu, uz Adiglahas ciematu, kur apprecējās ar Zalmanu Šifrinu.
1951. gada 20. decembrī ģimenē piedzimis pirmais dēls – Samuēls Šifrins, kurš nākotnē kļuva par diriģentu, trombonistu un pasniedzēju (pašreiz dzīvo Izraēlā).
1956. gadā Zalmana Šifrina lieta tika pārskatīta un viņš tika reabilitēts.
Tomēr Šifrinu ģimene no Kolimas aizbrauca tikai 1966. gadā un devās uz Latviju, kur apmetās uz dzīvi Jūrmalā. Vēlāk pazīstamais Krievijas aktieris Šifrins teiks, ka viņš uz visiem laikiem ir palicis jūrmalnieks, saglabājot par Jūrmalu un Rīgu vislabākās atmiņas.
Bērnības gados Nahims bija visai kautrīgs zēns. Skolā viņu sāka saukt par Fimu (Jefimu). Latvijā Jefims Šifirins absolvējis Jūrmalas 5. vidusskolu. No 1973. līdz 1974. gadam viņš studējis Rīgā –Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.
Tomēr tieksme pēc skatuves mākslas ņēma virsroku, un 1974. gadā nākamais aktieris sāka apgūt zināšanas citā izglītības iestādē – Maskavas Valsts cirka un estrādes mākslas skolas Estrādes nodaļā, Romāna Viktjuka (1936–2020) kursā.
Jefims Šifrins kļuva par R. Viktjuka vienu no labākajiem audzēkņiem un tuvu draugu. Vēl mācību laikā J. Šifrins sāka spēlēt pie R. Viktjuka – Maskavas Valsts universitātes studentu teātrī. Šeit Šifrins izpildīja lomas šādās izrādēs: “Pīļu medības” pēc A. Vampilova lugas; “Uz redzēšanos, puiši!” pēc B. Baltera garstāsta motīviem; “Nakts pēc izlaiduma” pēc V. Tendrjakova garstāsta motīviem.
1979. gadā Jefims Šifrins kļuva par 1. Maskavas estrādes aktieru konkursa laureātu; 1983. gadā – par 7. Vissavienības estrādes aktieru konkursa laureātu.
1980. gadā J. Šifrins iestājās Krievijas Valsts teātra mākslas institūta (kriev. saīsin.: ГИТИС) Estrādes režijas fakultātē, kuru absolvēja 1985. gadā. Tieši ar estrādi lielā mērā ir saistīta Jefima Šifrina popularitāte, pašreiz viņš ir viens no vispazīstākajiem Krievijas estrādes māksliniekiem.
1985. gadā Jefims Šifrins spēlējis savā pirmajā solo izrādē "Man gribētos teikt" – pēc Viktora Kokļuškina (1945–2021) tekstu motīviem. V. Kokļuškina teksti kalpojuši arī par pamatu izrādēm "Trīs jautājumi" un "Apaļš mēness", kurās spēlējis Šifrins.
1990. gadā Jefims Šifrins izveidojis teātri "Šifrin-Teatr", kuru viņš vada līdz pat šai dienai. 1992. gadā viņš saņēma starptautiskā satīras un humora festivāla "Zolotoj Ostap" prēmiju.
Estrādes mākslinieka repertuārā ir daudz vokālo skaņdarbu, starp kuriem ir Dmitrija Šostakoviča romances ar dzejnieka Sašas Čornija vārdiem, komponista Marka Minkova dziesma “Jeruzaleme”, Mihaila Kočetkova dziesma “Mūzika manī”, Aleksandra Kļevicka dziesma “Dienvidu nakts” u.c.
Aktieris J. Šifrins bija atveidojis lomas spēlfilmās un teātrī, ieskaņojis multiplikācijas filmas, kā arī viņš ir virknes grāmatu autors. Viņš ir izpildījis dziesmas, spēlējot mūziklos. Tā, 2003. gadā viņš nospēlēja galveno lomu režisora Sergeja Arlanova komēdijseriālā “Mūsu cilts varonis”; 2007. gadā viņš atveidoja Marka Šifera lomu pazīstamā kinorežisora Andreja Končalovska spēlfilmā “Glance”/«Глянец»; 2009. gadā – Duremāra lomu kinorežisora Aleksandra Igudina mūziklā “Zelta atslēdziņa”.
Turpmāk aktieris piedalījās pasaku ekranizācijās - režisora A. Igudina jaungada mūziklos: “Morozko” (2010. g.), “Aladina jaunie piedzīvojumi” (2011. g.), “Sarkangalvīte” (2012. g.), “Pelnrušķīte” (2018. g.) u.c.
Vēl Jefims Šifrins аtveidojis lomas populārajos televīzijas seriālos: “Ceļu dienesta darbinieki-2”/«Путейцы-2» (rež. Mihails Mamedovs, 2010. g.) un “Skļifosofskis”, 2. sezonā (rež. Jūlija Krasnova, 2012–2013); spēlējis sociālajā kinodrāmā “Viņu sauca Mumu” (rež. V. Mirzojevs, 2015. g.).
2017. gadā aktieris atveidojis galveno lomu seriālā “Filoloģijas fakultāte” (režisors Fjodors Stukovs); 2021. gadā notika komēdijas “Stendaps aizsegā”/ «Стендап под прикрытием» (rež. Oļegs Asaduļins) pirmizrāde, kurā J. Šifrins arī atveidojis lomu, un 2024. gadā – "Papagaiļa Kešas atgriešanās" (rež. O. Asaduļins).
Kā jau iepriekš minēts, aktieris Jefims Šifrins spēlējis teātrī, atveidojot lomas virknē Maskavas teātru izrādēs. Piemēram, sākot no 2011. gada viņš daudzus gadus uzstājies uz Maskavas Mūzikla teātra skatuves. 2020. gada martā notika Maksima Lepāža mūzikla “PraimTaim” pirmizrāde, kurā aktieris atveidoja producenta Daņilas lomu. 2020. gada decembrī Teātra aģentūra “Svobodnaja scena” demonstrēja jauniestudējumu “Dejo ar mani” (pēc Mihaila Heifeca lugas “Rokenrols saulrietā”), kurā aktieris J. Šifrins arī nospēlēja lomu. 2024. gada martā Maskavas Mūzikla teātrī notika mūzikla "Mīlestības tests" pirmizrāde, kurā viņš atveidoja Korneja Koškina lomu.
Jefims Šifrins ir šādu grāmatu autors: «Театр имени меня»/ “Manā vārdā nosauktais teātris” (kā līdzautors ar G.Virenu, 1994. g.); «Личное дело Ефима Шифрина»/ “Jefima Šifrina personīgā lieta” (1997. g.); «Течет река Лета»/ “Plūst Lētes upe” (2010. g.); «Мир тесен. Короткие истории из длинной жизни»/ “Pasaule ir šaura. Īsie stāsti no garā mūža” (2021. g.).
Aleksandrs Gurins
Informācijas avoti:
