Raina Praudina
Raina Praudina (Praudiņa; 1935. gada 23. septembrī Čeboksaros, Čuvašijas APSR, KPFSR – 2019. g. 2. janvārī Maskavā, Krievijas Federācijā) – teātra aktrise, Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece, KF Nopelniem bagātā skatuves māksliniece.
Raina Praudina (Praudiņa) ir latviešu izcelsmes Latvijas un Krievijas teātra aktrise.
Raina Praudina (Praudiņa) ir dzimusi 1935. gada 23. septembrī Čeboksaros (Čuvašijas APSR). Viņas tēvs – pazīstamais aktieris, teātra režisors un pedagogs Boriss Praudins (Praudiņš), tolaik bija Čuvašijas Teātra skolas direktors, no 1945. līdz 1954. gadam - Rīgas Jaunatnes teātra mākslinieciskais vadītājs. Māte – Elvīra Kronberga tolaik strādājusi Čeboksaru Krievu drāmas teatrī (1934–1945), no 1946. gada bija Rīgas Jaunatnes teātra aktrise.
1960. gadā Raina Praudina absolvējusi Ļeņingradas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas insitūta Aktiermākslas fakultāti. Dažus gadus – no 1960. līdz 1963. gadam – R. Praudina strādājusi Udmurtijas APSR Krievu drāmas teātrī Iževskā.
Sākot no 1963. gada, vairāk kā ceturtdaļgadsimtu Raina Praudina bija vadošā aktrise Rīgas Krievu drāmas teātrī (tagad – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).
R. Paudinas pamatlomas Rīgas Krievu drāmas teātrī:
Nastja – Maksima Gorkija lugā “Dibenā”;
Bogojevska – M. Gorkija drāmā “Barbari”;
Raņevska – Antona Čehova lugā “Ķiršu dārzs”;
Anna Andrejevna – Nikolaja Gogoļa komēdijā “Revidents”;
Grušē – Bertolda Brehta lugā “Kaukāza krīta aplis”;
Regana – Viljama Šekspīra traģēdijā “Karalis Līrs”;
Žanna d'Arka – Andreja Upīša traģēdijā “Žanna d'Arka”.
Rīgas publika atceras skatuves mākslinieces sniegumu, atveidojot centrālās sieviešu lomas tādās izrādēs, kā “Saplēstais rublis” (pēc Sergeja Antonova tāda paša nosaukuma garstāsta motīviem), latviešu klasiķa Rūdolfa Blaumaņa komēdijā “Skroderdienas Silmačos” (iestudējums krievu valodā) un Ž. B. Moljēra komēdijā “Skopulis”.
1970. gadā Rīgas Kinostudijā tika uzņemta televīzijas spēlfilma “Šūpoles” (režisors – Rostislavs Gorjajevs). Šajā filmā Raina Praudina tēlojusi Marijas Gavrilovnas lomu.
No 1990. gada skatuves māksliniece sākusi spēlēt Maskavā – Jevgeņija Vahtangova Valsts akadēmiskajā teātrī. Uz šā teātra skatuves viņa atveidojusi dažus spilgtus neaizmirstamus sieviešu tēlus: Akulīna Krasavina (Alekseja Ostrovska komēdijā “Balzaminova precības”); Bitīna (Eduardo de Filipo lugā “Cilindrs”); Nehama (Īzaka Bābela lugā “Saulriets”).
No 2003. gada Raina Praudina spēlēja Maskavas Teātrī “Pie Ņikitas vārtiem”. Uz šā teātra skatuves viņa spīdoši atveidojusi Fonsijas Dorsī lomu Donalda Lī Koburna traģikomēdijā “Džina spēle”; tēlojusi Sofiju Petrovnu izrādē “Sofija Petrovna” (pēc Lidijas Čukovskas tāda paša nosaukuma garstāsta motīviem). Skatītāju simpātijas bija iekarojusi arī Praudinas atveidotā vecāmāte Olga no izrādes “Es, vecāmāte, Iliko un Ilarions” (pēc gruzīnu rakstnieka Nodara Dumbadzes romāna motīviem). Aktrise uzstājusies arī uz A. Jabločkinas Centrālā Aktieru nama teātra “Aktjorskij Dom” skatuves, kur lieliski nospēlējusi Nastasjas Merčutkinas lomu A. Čehova lugā “Jubileja” (visas četras minētās izrādes iestudējis režisors Arkādijs Kacs). Vitālas enerģijas un dzirkstoša humora pārpilna bija R. Praudinas atveidotā Estere no izrādes “Neaizmirstulītes” pēc Ludmilas Uļickas lugas “Mans mazdēls Veniamins” motīviem (režisora Marka Rozovska iestudējumā).
1970. gadā aktrisei Rainai Praudinai tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums; 1981. gadā – Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums; 2017. gadā – Krievijas Federācijas Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums. Kopumā sava mūža laikā, ilgstoši kalpojot teātrī, aktrise Raina Praudina ir atveidojusi vairāk nekā divsimt lomu.
Pazīstamais Krievijas režisors Marks Rozovskis rakstījis par aktrisi: “Rainas Praudinas atnākšana Teātrī “Pie Ņikitas vārtiem” nozīmējusi nevis vienkārši grandiozu trupas pastiprināšanu, bet vēl devusi arī iespēju līdzināties augstākās klases aktiermākslai, iespēju mācīties no izcilā Meistara. Mēs esam saņēmuši šo aktrisi, kā likteņa dāvanu, kas it kā no Debesīm bija nokritusi...”
Rainas Praudinas dzīvesbiedrs - pazīstamais Latvijas un Krievijas teātra režisors, Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks Arkādijs Kacs, dēls – Krievijas teātra režisors Anatolijs Praudins.
Savā grāmatā «Похвала бессоннице»/ “Uzslava bezmiegam”/(apgāds “Navona”, 2014. g.) režisors Arkādijs Kacs rakstījis: “Praudina nav aktrise – viņa ir spēlmane. Spēlmanis – tā nav profesija, tas ir dzīvesveids. Tādēļ viņa ar tādu uzmanību izturas pret visu, kas viņai ir apkārt, vienmēr ievērodama to, ko neprot saskatīt citi. Humora izjūta ir nevainojama. Smieklīgais tiek “izmakšķerēts” momentāni un agri vai vēlu, pārstrādājot to sevī, viņa nodod to skatītājam. Tādēļ tik daudz lomu ir nospēlēts komēdijās. Lai kā mūs arī necenšas atšķirt no Dieva, spēlmaņa talants ir Dieva dāvana.”
Aktrise Raina Praudina (Praudiņa) ir mirusi pēc smagas slimības 2019. gada 2. janvārī. Nelaiķe ir apbedīta Vvedenskas kapsētā Maskavā.
Irēna Ase, Aleksandrs Gurins
