Sākumlapa > Tēmas > Personas
Rūdolfs Dambrāns

Rūdolfs Dambrāns

Rūdolfs Dambrāns (1924. g. 4. jūnijā Vladikaukāzā, Ziemeļosetijā, KPFSR – 2005. g. 21. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Jaunatnes teātra (1949–1962) un Rīgas Krievu drāmas teātra (tagad - Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) (1962–1984) aktieris, Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1955. g.).

Rūdolfs Dambrāns ir dzimis 1924. gada 4. jūnijā  Vladikaukāzā, Kalnu APSR (tagad – Ziemeļosetija-Alānija, KF), ierēdņu ģimenē. Savulaik viņa vecāki bija izceļojuši no Latvijas (no Jēkabpils). Viņa tēvs - Nikolajs Dambrāns strādāja par grāmatvedi, māte bija medmāsa. 1946. gadā R. Dambrāns ir beidzis Tbilisi Jaunatnes teātra aktieru studiju (Gruzija).

No 1948. gada Rūdolfs Dambrāns dzīvoja Rīgā. Sākumā viņš strādāja Rīgas Jaunatnes teātrī (1949—1962), pēc tam – Rīgas Krievu drāmas teātrī (1962–1984). Pēc pārciestās smagās slimības aktieris praktiski zaudējis redzi un bija spiests pamest teātra skatuvi.

Rūdolfs Dambrāns ir miris 2005. gada 21. jūlijā Rīgā.

Dažas R. Dambrāna lomas Rīgas teātros:

Rīgas Jaunatnes teātrī:

Uldis (Raiņa lugā «Pūt, vējiņi!», 1949. g.); Ferdinands (F. Šillera traģēdijā «Mīla un viltus», 1952. g.); Gedeons Džeksons (izrādē pēc H. Fasta romāna “Brīvības ceļš” motīviem, 1952. g.); Pāvels Korčagins (izrādē pēc N. Ostrovska romāna «Kā rūdījās tērauds» motīviem, 1953. g.); Andrievs (Rūdolfa Blaumaņa lugā “Ļaunais gars”, 1954. g.); Artūrs (izrādē pēc Č. Dikensa romāna «Mazā Dorita” motīviem, 1954. g.); Romeo (V. Šekspīra traģēdijā «Romeo un Džuljeta», 1955. g.); Mauricio (A. Kasona lugā «Koki mirst stāvus», 1957. g.); Ričards (B. Šova lugā «Sātana apustulis», 1957. g.); Мaņilovs (iestudējumā pēc N. Gogoļa poēmas «Mirušās dvēseles» motīviem; 1960. g.).

Rīgas Krievu drāmas teātrī:

Džerijs Raijans (V. Gibsona lugā «Divi šūpolēs», 1962. g.); Edvīns Gulbis  (A. Griguļa lugā «Karavīra šinelis»; 1963. g.); Pavļins (M. Gorkija lugā «Jegors Buličovs un citi»; 1964. g.); Aleksandrs Maškovs (V. Rozova drāmā «Absolventu salidojums», 1967. g.); Makarovs (M. Gorkija lugā «Barbari», 1969. g.); marķīzs d’Orsinjī (M. Bulgakova lugā «De Moljēra kunga dzīve »/ «Svētuļu kabala», 1970. g.); Djonci (K. Sakoni lugā «Televīzijas traucējumi», 1971. g.); Dergačovs (A. Vampilova lugā «Pērnvasar Čulimskā», 1973); Dzirelli (V. Rozova lugā «Medņa ligzda», 1979. g.); Sīkstulis (Annas Brigaderes bērnu lugā «Sprīdītis», 1979. g.); Serbuškins (V. Merežko komēdijā «Proletāriešu laimes dzirnavas»,1981. g.).

Aktieris Rūdolfs Dambrāns ir atveidojis nelielas lomas šādās spēlfilmās: Gošs - „Tava laime” (Rīgas Kinostudija; 1960. g.); De Karē - «Antarktīdas likums» (A. Dovženko kinostudija, 1962. g.); epizodiska loma - “Cielaviņas armija” (Rīgas Kinostudija, 1963. g.); teātra direktors – īsmetrāžas filmā «Divi» (Rīgas Kinostudija, 1965. g.); vāciešu pulkvedis - «Izlūki» (A. Dovženko kinostudija, 1968. g.); epizodiska loma - «Platāna» (kinostudija “Uzbekfiļm”, 1973. g.); Nikolajs Nikolajevičs - «Bēgšana no pils» (A. Dovženko kinostudija, 1975. g.).

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

http://www.kino-teatr.ru/teatr/acter/m/sov/39831/bio/;

«Рижский театр русской драмы». – Rīga, Zinātne, 1983.;

Fotoalbums «Рижский театр русской драмы».– Rīga, Liesma, 1983.

 

Ilustrācijas tēmai