Marks Ļebedevs

Marks Ļebedevs (1937. g. 11. maijā Dzeržinskā, KPFSR Gorkijas apgabalā/ tagad Ņižņijnovgorodas apgabals, KF – 2023. g. 8. augustā Ogrē, Latvijas Republikā) – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris, skatuves mākslas pedagogs.

Marks Ļebedevs ir dzimis 1937. gada 11. maijā Dzeržinskā, inženiera ķīmiķa Borisa Ļebedeva ģimenē. 1947. gadā Ļebedevu ģimene pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. 1956. gadā M. Ļebedevs absolvējis Rīgas 10. vidusskolu. Vienlaicīgi viņš mācījās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas skolā. Pēc tam viņš absolvējis Mihaila Ščepkina Teatrālo skolu Maskavā. Kādu laiku viņš spēlējis uz Urālu starpapgabalu Drāmas teātra skatuves.

No 1961. gada Marks Ļebedevs bija Rīgas Krievu Drāmas teātra (no 2006. gada – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) aktieris. Viņš bija spilgts, temperamentīgs un emocionāls skatuves mākslinieks, kurš vairākkārt demonstrējis neparastu virtuozitāti un lielisku neatkārtojamu meistarību skatuvisko tēlu atveidošanā. Kā aktieris viņš izcēlās ar ļoti izteiksmīgu un izsmalcinātu kustību plastiku. Praktiski visas lomas aktieris izpildījis ar satīrisku pieskaņu, viņam piemita nosliece brīvi improvizēt, pastāvīgi demonstrējot augstu skatuves mākslas līmeni.

Nozīmīgākās lomas, kuras M. Ļebedevs atveidojis Rīgas Krievu Drāmas teātrī:

Dons Heromo - īru dramaturga Ričarda Šeridana komēdijā “Dueņja” (1963. gada iestudējums);

Čibisovs – Aleksandra Suhovo-Kobiļina komēdijā “Tarelkina nāve” (1963. gada iestudējums);

Bogoļubovs – Aleksandra Ostrovska komēdijā “Ienesīga vieta” (1966. gada iestudējums);

Dons Kihots – D. Vasermana un D. Deriona mūziklā “Cilvēks no Lamančas” (1969. gada iestudējums);

Ģenerālis Krutickis – A. Ostrovska komēdijā “Arī gudrinieks pārskatās” (1973. gada iestudējums);

Kuzakovs – Aleksandra Vampilova lugā “Pīļu medības” (1976. gada iestudējums);

Uhoverstovs – Nikolaja Gogoļa komēdijā “Revidents” (1981. gada iestudējums). 

Pičems – Bertolda Brehta lugā “Trīsgrašu opera” (1984. gada iestudējums);

Sotanvils – Žana Baptista Moljēra komēdijā “Piemānītais vīrs” (1990. gada iestudējums).

Teātra mīļi piemin arī Marka Ļebedeva lomu iestudējumā pēc Vasilija Šukšina garstāsta “Enerģiskie ļaudis”, kurā viņš spēlējis personāžu ar apzīmējumu Kāds cilvēks (1975. g.). Ar neparastu sirsnību un aizkustinošu siltumu viņš spēlējis Holstomēra tēlu iestudējumā “Kāda zirga stāsts” pēc Ļeva Tolstoja garstāsta motīviem (1979. g.). Dziļi un iejūtīgi M. Ļebedevs atveidojis sarežģīto Fēliksa Vojtehovska raksturu iestudējumā “Mirāžas” pēc latviešu rakstnieces Regīnas Ezeras daiļdarbu motīviem (1987.g.).

Marka Ļebedeva lomas latviešu dramaturģijā:

Gaskons la Hīrs – Andreja Upīša traģēdijā “Žanna d`Arka» (1972. gada iestudējums);

Vadošās lomas Rūdolfa Blaumaņa lugās “Skroderdienas Silmačos”(1984. gada iestudējums) un “Trīnes grēki” (1990. gada iestudējums ).

Citas aktiera M. Ļebedeva lomas:

Glosters – angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra traģēdijā “Karalis Līrs” (1977. gada iestudējums); 

Jepihodovs – Antona Čehova lugā “Ķiršu dārzs” (1979. gada iestudējums);

Bennijs Alters – izraēliešu dramaturga Jozefa Bār-Jozefa lugā “Līgavainis no Jeruzalemes” (1993. gada iestudējums );

Karalis-tēvs – Jevgeņija Švarca “Kailais karalis” (1998. gada iestudējums );

Policijas priekšnieks – itāļu dramaturga Dario Fo lugā “Kriminālais talants jeb anarhista nejaušā nāve” (1999. gada iestudējums);

Ulāns – izrādē “Natalī” pēc Nobela prēmijas laureāta Ivana Buņina daiļdarbu motīviem (2000. gada iestudējums).

Pats aktieris M. Ļebedevs par savu mīļāko skatuvisko tēlu uzskata Ēzeļa lomu, kuru viņš spēlējis izrādē “Brēmenes muzikanti”. Marks Ļebedevs bija devis arī braucienos uz Maskavu, lai tur piedalītos Īzaka Bābela stāstu inscenēšanā režisora Arkādija Kaca iestudējumā.

Kopumā uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves šis izcilais aktieris ir atveidojis vairāk nekā 140 lomas.

1976. gadā Markam Ļebedevam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums; 1983. gadā – Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums.

M. Ļebedevs bija pasniedzis skatuves cīņas mākslu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, specializējoties paukošanas apmācībā.

Informācijas avoti:

V. Indrups. «Atnāk pie tevis loma – gaidīta un neprasīta». – Rīga: Zvaigzne, 1972;

Tatjana Vlasova. „Krievu drāmas teātrī jūs strādājat”;

http://www.kino-teatr.ru/teatr/142/

Foto:

Marks Ļebedevs Karaļa lomā izrādē “Princese un Cūkgans” pēc Hansa Kristiāna Andersena pasakas motīviem.