Aleksejs Mihailovs

Aleksejs Mihailovs (1927. g. 29. decembrī Urālu apgabalā, Krievijas PFSR – 1987. g. 5. martā Saratovas apgabalā, Krievijas PFSR ) – Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris (1958–1987), Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1965. g.) un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1969. g.).

Aleksejs Mihailovs ir dzimis Lisjvas pilsētā, Urālu apgabalā (tagad – Permas apgabals), strādnieka Alekseja Mihailova ģimenē. Dzimtajā pilsētā nākamais aktieris absolvējis vidusskolu un 1948. gadā – teātra studiju. Savu radošo ceļu Aleksejs Mihailovs iesācis, spēlējot Saratovas apgabala Marksa pilsētas amatieru teātrī. 1952.–1957. gadā aktieris radoši strādāja Rostovas pie Donas, Nikolajevas (tagad – Mikolajiva) drāmas teātros.

No 1958. gada Aleksejs Mihailovs bija Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris. Šajā teātrī viņš uzstājās līdz pat sava mūža beigām. Vienu sezonu (no 1962. līdz 1963. gadam) viņš bija Ļeņingradas padomes (Ļensoveta) teātra aktieris. Par Grigorija Gaja lomu režisoru Arkādija Kaca un Leonīda Beļavska iestudētajā Nikolaja Pogodina lugā „Temps – 1929” aktieris 1974. gadā kļuva par Latvijas PSR Valsts prēmijas laureātu.

No 1963. gada aktieris A. Mihailovs sāka filmēties spēlfilmās, galvenokārt Rīgas Kinostudijā.

Aleksejs Mihailovs ir miris 1987. gada 5. martā, apglabāts Saratovas apgabala Marksa pilsētas kapos.

A. Mihailova lomas Rīgas Krievu drāmas teātrī:

Čerkuns – M. Gorkija lugā „Barbari” (1958. g.);  Dronovs – S. Aļošina lugā «Lāpa» («Viss paliek cilvēkiem”) (1959. g.); Lopahins – A. Čehova lugā «Ķiršu dārzs» (1960. g.); Sirano de Beržeraks – Edmona Rostāna drāmā «Sirano de Beržeraks” (1962. g.); Martjanovs – D. Pavlovas lugā „Sirdsapziņa” (1963. g.); Jegors Buličovs – M. Gorkija lugā „Jegors Buličovs un citi”(1964. g.); Naivulis – Voltēra filozofiski satīriskā garstāsta „Naivulis” („Mežonis”) dramatizējumā (1964. g.); Kolčanovs – J. Volčeka lugā „Ieskatīties akā” (1965. g.); Kaspars –  iestudējumā „Velna ducis” pēc Egona Līva daiļdarbu motīviem (1968. g.); Ciganovs – M. Gorkija lugā „Barbari” (1969. g.); Satins – M. Gorkija drāmā „Dibenā” (1970. g.); Rjabiņins – I. Dvorecka lugā „Cilvēks no malas” (1972. g.); Grigorijs Gajs – N. Pogodina lugā „Temps – 1929» (1973. g.);  Mišlajevskis – M. Bulgakova lugā «Turbinu dienas» (1977. g.); Kelins – Jona Druces drāmā „Svētu svētā” (1977. g.); Dūdars – Rūdolfa Blaumaņa komēdijā „Skroderdienas Silmačos” (1980. g.); Dorns – A. Čehova lugā „Kaija” (1983. g.); Kolomijcevs – M. Gorkija lugā „Pēdējie” (1985. g.) u. c.

A. Mihailova lomas kinofilmās:

Ciekurs – «Mans draugs – nenopietns cilvēks» (1975. g.); Fjodors Ivanovičs – «Kurš cits, ja ne tu?» (1975. g.); skolas direktors – «Ģimenes melodrāma» (1976. g.); dzelzceļnieks – «Dāvanas pa telefonu» (1977. g.); Dimkas tēvs – „Un rasas lāses rītausmā” (1977. g.); Andreja treneris – «Vīru spēles svaigā gaisā” (1978. g.); Jānis Golubovskis – «Trīs dienas pārdomām» (1980. g.); Pauls Bārups - «Atcerēties vai aizmirst» (1981. g.); Grigorijs Mojevs – «Saules vējš» (1982. g.); epizodiska loma – «Trīs citroni mīļotajai» (1983. g.); apriņķa priekšnieks – «Fronte tēva pagalmā» (1984. g.); viesnīcas direktors –«Spēle notiks tik un tā» (1985. g.); līgavainis – «Dzejnieka bojāeja” (1986. g.); sirmgalvis –„Apbraucamais ceļš” (1986. g.); epizodiska loma – “Monzunds” (1987.g.) u.c.

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/18051/bio/;

„Rīgas Krievu drāmas teātris”. – Rīga, Zinātne, 1983./«Рижский театр русской драмы», Рига, Зинатне, 1983 г.;

ru.wikipedia.org/wiki/Михайлов_Алексей_Алексеевич;

Fotoalbums „Rīgas krievu drāmas teātris”. Rīga, Liesma, 1983 г.